Turpina "Rail Baltica" trases izpētes konsultatīvo darba grupu veidošanu
Grupai noteikti svarīgākie darba uzdevumi - definēt priekšlikumus nepieciešamajām kompensācijām, rast optimālus risinājumus piekļuvei infrastruktūrām, piedāvāt labāko trases variantu, kas atbilstu Limbažu novada un Skultes pagasta interesēm, kā arī diskutēt par Skultes industriālās teritorijas attīstību.
Savukārt Daugmales iedzīvotāju iniciatīvas grupa, tiekoties ar pilnsabiedrības "RB Latvija" ekspertiem, akcentēja būvniecības norisi, sprieda, kā nodrošināt ērtu piekļuvi īpašumiem un būvniecības laikā radīt peļņas iespējas vietējiem iedzīvotājiem Daugmalē, kur "Rail Baltica" vajadzībām paredzēts uzbūvēt tiltu pār Daugavu un VIA "Baltica" šķērsojumu.
"RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidro, ka darba grupas ļauj identificēt ne tikai vispārīgās, bet arī konkrētās praktiskās iedzīvotāju intereses. Jaunizveidotajā Limbažu novada darba grupā jau esot diskutēts par trases ietekmi uz meliorācijas sistēmām, ietekmi uz lopkopību un par to, ko darīt, ja ferma ir tuvu trasei. Tāpat spriests par vecā dzelzceļa izmantošanas iespējām. Šajās diskusijās arī ieskicējas risinājumu varianti. Piemēram, kā izmantot Skultes staciju nākotnē. Iespējams, kā kravu centru un staciju.
Limbažu novada domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks norāda, ka, lai gan šobrīd norisinās starptautiski nozīmīga projekta izstrāde, pašvaldībai galvenokārt rūp vietējo iedzīvotāju interešu ievērošana. Sabiedriskās apspriešanas laikā varot izsecināt, ka būs nepieciešama ciešāka sadarbība ar iedzīvotājiem, kuru īpašumus varētu skart dzelzceļa būvniecība, tādēļ darba grupu veidošana ir vitāli nepieciešama.
Daugmalē notika vietējo iedzīvotāju iniciatora Toma Strazdiņa un viņa kaimiņu tikšanās ar "RB Latvija" ekspertiem. Strazdiņš esot pieredzējis ceļu būves speciālists, tāpēc akcentēts jautājums, kā būvniecība ietekmēs apkārtējos iedzīvotājus un viņu ikdienas dzīvi.
Ķekavas novada teritorijas plānojumā transporta koridors, kurš iezīmē Daugavas šķērsojumu un kurā tiks izbūvēts "Rail Baltica" un VIA "Baltica" šķērsojums, ir iezīmēts jau ilgāku laiku, tāpēc arī neesot asu domstarpību par trases ietekmi uz īpašumiem, kā tas ir citviet Latvijā.
Tikšanās laikā ar daugmaliešiem iezīmējās arī jautājums par optimālāko tilta vietu. Iedzīvotāju skatījumā tā ir starp Vairogiem un Jaunbalgalvjiem - 50 metrus no "RB Latvija" plānotās koridora ass uz Rīgas pusi. Diemžēl šajā variantā trase pietuvotos uz dienvidiem esošajai apbūvei, jo, mainot trases novietojumu vienā vietā, tas izmainās arī citās. Tāpēc tikšanās laikā tika solīts izvērtēt šo variantu un par to informēt vēlāk.
Iedzīvotāji uzsvēra, ka trases būvniekiem būšot jānodrošina ērta piekļuve dzīvojamām mājām būvniecības procesa laikā, jānodrošina trokšņu atbilstība normatīviem, jāveic teritorijas ierobežošana un sakārtošana. Iedzīvotāji ierosināja radīt apkārtējās zemes īpašniekiem iespēju piedāvāt savus zemes gabalus par maksu gan būvniecības tehnikas novietnēm, gan celtniecības materiālu uzglabāšanai.
Salacgrīvā izveidotajā konsultatīvajā darba grupā notikušas jau vairākas sanāksmes, un tajās apspriestas izveidotās aptaujas anketas, diskutēts par Salacgrīvas stacijas novietojuma iespējām un savietojamību ar kravas staciju, kā arī grupas dalībnieki prezentēja iespējamās trases variantu izmaiņas.
Jau ziņots, ka pilnsabiedrība "RB Latvija" pozitīvi vērtē pilsonisko iniciatīvu, veidojot darba grupas novados "Rail Baltica" trases plānošanas laikā, jo tādējādi iedzīvotāji tieši līdzdarbojas plānoto trašu izpētē un pārliecinās, kā tiek ievērotas pušu intereses. Šādas - pašvaldības un iedzīvotāju kopīgi iniciētas - darba grupas ir izveidotas arī Salacgrīvā un Bauskā.
Kā ziņots, 15.martā noslēdzās projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu.
"Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas, Olaines un Mārupes novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritorijai.
Kopš pagājušā gada norit projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic pilnsabiedrība "RB Latvija". Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās. Septembrī un oktobrī kopā plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tika pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
