Turpmākajos ceturkšņos sagaida būvniecības apjomu pieaugumu

Turpmākajos ceturkšņos sagaidāms būvniecības apjomu pieaugums, komentējot nozares datus otrajā ceturksnī, prognozē banku eksperti.

Tiesa, ņemot vērā pasaulē notiekošo, izskan arī aicinājums saglabāt piesardzību.

"DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš spriež, ka kopumā nozares dati otrajā ceturksnī ir sliktāki, nekā varēja gaidīt, vērojot dabā notiekošo, proti, gaidītā nelielā kāpuma vietā bijis kritums par 0,9% pret pērnā gada attiecīgo laiku. Taču, viņaprāt, skaidrs arī tas, ka šie dati var precīzi neatspoguļot tieši attiecīgajā brīdī faktiski paveikto darbu apjomu, jo paiet brīdis, pirms dzīves realitāte būvniecībā atstāj pēdas uz papīra.

"Ir skaidrs, ka pie gandrīz divreiz lielāka pieejamā finansējuma ceļu būves apjomi pieaugs strauji un apjomi kategorijā "šosejas, ielas, ceļi, lidlauki, skrejceļi un dzelzceļa līnijas" šogad kāps vairāk nekā par 16,7%, kā tas ir bijis otrajā ceturksnī gada griezumā. Tā kā arī ēku celtniecībai vairs nav kur krist, straujš kāpums celtniecības datos gada griezumā šī gada otrajā pusē ir uzskatāms par praktiski garantētu," vērtē Strautiņš.

Celtniecības nozares dati par otro ceturksni atspoguļo iepriekšējos gados radušās ekonomiskās nelīdzsvarotības sāpīgo pārvarēšanas procesu, precīzāk, tā noslēguma fāzi, norāda analītiķis.

Viņš gan piebilst: lai atkal kļūtu par ekonomiku izšķiroši ietekmējošu nozari, būvniecībai būtu strauji jāaug vairākus gadus pēc kārtas. Tā ir vienīgā, kurā izlaides apjoms ir mazāk nekā puse 2007.gada līmeņa, rēķinot faktiskajās cenās, bet naudas aprite celtniecībā otrajā ceturksnī bija 2,6 reizes mazāka nekā 2008.gada attiecīgajā periodā. Strautiņš prognozē, ka šogad celtniecība veidos tikai ap 5% ekonomikas un pat procentuāli straujš kāpums radīs tikai salīdzinoši nelielu pieaugumu naudas izteiksmē.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna, vērtējot datus, arī pauž viedokli, ka tie norāda uz iespējamu būvniecības apjomu izaugsmi turpmākajos ceturkšņos. Tomēr, ņemot vērā nesen pieaugošo nenoteiktību pasaules finanšu tirgos, viņa aicina saglabāt zināmu piesardzību. Ja pasaules ekonomikas izaugsme piebremzēsies, arī Latvijas eksports un investīcijas cietīs, līdz ar to arī būvniecības jomā izaugsme nebūs pārliecinoša, saka ekonomiste.

Komentējot aktivitāti dažāda veida ēku būvniecībā, Strautiņš norāda, ka biroju ēku iepriekš tika sabūvēts par daudz un to celtniecības apjoms nokrities no jau tā niecīgiem apjomiem pērn līdz vēl niecīgākiem patlaban. "Ļoti krasas svārstības tieši biroja ēku būvniecībā ir neatņemama jebkura biznesa cikla iezīme," vērtē "DnB Nord bankas" analītiķis.

Savukārt dzīvojamo ēku celtniecībā korekcija, viņaprāt, ir beigusies un patlaban kustība notiek pretējā virzienā - no gandrīz nulles uz nedaudz vairāk nekā gandrīz nulli. Taču apjomi ir vēl patiesi niecīgi un pat viena liela projekta attīstīšanas gaita var iespaidot kopējos datus.

Strautiņa vērtējumā, likumsakarīgi ir tas, ka rūpniecības ēku un noliktavu būvniecība pieaug visstraujāk, un arī turpmāk izmaiņas tieši šo ēku būvniecībā būs pozitīvākas nekā ēku būvniecībā kopumā. "Šo ēku celtniecības apjoms otrajā ceturksnī gada griezumā vairāk nekā divkāršojies, bet būvatļauju apjoms parāda, ka pēc gada aktivitāte varētu būt vēl par trešdaļu lielāka. Savukārt, salīdzinot ar 2009.gadu, būvatļauju apjoms šāda tipa ēkām pirmajā pusgadā ir divkāršojies. Rūpniecība patlaban ir straujāk augošā starp lielajām ekonomikas nozarēm, un turpinās pakāpeniski palielināt savu īpatsvaru ekonomikā visā šajā desmitgadē. Izsīkstot neizmantoto rūpniecības ēku rezervei, būvēt vajadzēs arvien ātrāk," komentē analītiķis.

Viņš arī sagaida, ka arī cita tipa ēku būvniecībā turpmākajos gados virzība būs uz augšu, tomēr atkārtoti atgādina, ka tas būs no patiesi niecīgiem apjomiem.

"Tuvākajā nākotnē tiek plānota vērienīga augstskolu ēku būvniecība, tāpat tiek ziņots par neaizņemto biroju telpu atlikuma samazināšanos un īres cenu kāpumu. Gan bagātu nerezidentu interese, gan Latvijas ekonomiski aktīvāko iedzīvotāju ienākumu kāpums veicinās augstas kvalitātes dzīvojamo ēku celtniecību. To apliecina arī straujais izsniegto plānošanas un arhitektūras uzdevumu skaita kāpums Rīgā par trešdaļu šī gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar šo laiku pērn," vērtē Strautiņš.

Viņa vērtējumā, vispārējo ekonomisko tendenču loģikai jaunākajos būvniecības datos nepakļaujas atļauju skaits vienas ģimenes dzīvojamo māju būvniecībai, kas joprojām neaug. Šādu mājokļu īpatsvars Latvijā ir krietni par zemu, un to būvniecībai nākotnē ir strauji jāpieaug, uzskata eksperts. Tomēr viņš norāda, ka tieši patlaban tirgū nonāk liels skaits māju, kuras to sākotnējie pircēji vai būvētāji tomēr nav varējuši atļauties vai arī ir aizbraukuši strādāt uz citām valstīm, kas kādu laiku vēl bremzēs privātmāju celtniecības atjaunošanos.

Strašuna savukārt komentē, ka izaugsmi sekmē rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība, proti, ar eksportu saistīta aktivitāte. Izsniegto būvatļauju skaits šīm ēkām sāka strauji augt jau pagājušā gada sākumā, arī šogad būvatļauju skaits ražošanas ēkām un noliktavām palielinās daudz straujāk nekā administratīvām un dzīvojamām ēkām, vērtē ekonomiste. Viņa piebilst, ka jau ir redzama reāla aktivitāte un investīcijas ražošanā pieaug, kas ir ļoti pozitīvi.

Otrajā ceturksnī pieauga arī šoseju, ielu, ceļu un citas infrastruktūras būvniecība, kur tiek aktīvi izmantoti Eiropas Savienības struktūrfondi. "Kopumā būvniecības attīstība saglabājas svārstīga, kas, ņemot vērā joprojām trauslu privātā pieprasījuma izaugsmi un parādsaistību samazināšanas nepieciešamību, ir likumsakarīgi. Tomēr izsniegto būvatļauju skaits turpina pieaugt, galvenokārt nedzīvojamām ēkām," min Strašuna.

Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjomi palielinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms audzis par 12,9%, bet inženierbūvju būvniecības apjomi - par 3,7%.

Šā gada otro ceturksni salīdzinot ar 2010.gada otro ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjomi saruka par 0,9%. Tai skaitā inženierbūvju apjomi samazinājās par 7,8%, bet ēku būvniecības apjomi pieauguši par 9,9%.

Rīga, 12.aug., NOZARE.LV