Ūdens kvalitāte un "leģionāru slimība"
LIC informē, ka laikā posmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim Latvijā reģistrēti 14 saslimšanas gadījumi ar legionelozi (vidēji 0,3 gadījumi mēnesī), tad no 2010.gada 1.novembra līdz šim jau ir reģistrēti 11 (vidēji 2,2 gadījumi mēnesī). Visi saslimušie ir pieaugušie. Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā konstatēts, ka lielākā saslimušo daļa (72%) inficējušies Latvijā.
LIC arī informē, ka šogad Rīgā reģistrēti jau trīs legionelozes perēkļi, kuros epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā "ar lielu varbūtības pakāpi norāda uz to, ka inficēšanās notikusi dzīves vietā, ieelpojot kontaminētās ūdens daļiņas mazgāšanās laikā. Minētajos dzīvokļos ar legionelozi saslimuši četri cilvēki, no kuriem viens ir letāls gadījums."
Plašāk sastopamās bakterijas ūdens apgādes sistēmās ir Pseudomonas aeruginosa – baktērija, kas nosaka ūdens kvalitāti aukstā ūdens instalācijās, un Legionella pneumophila – ūdens kvalitāti noteicošā baktērija karstā ūdens instalācijās.
Legionella pneumophilia
Dabā baktērija izplatīta pārsvarā saldūdenī, piemēram, ezeros un upēs, arī pazemes ūdenī.
Kopā ar dzeramo ūdeni leģionellas nonāk ēkas ūdensvada sistēmā tādā koncentrācijā, kas nav bīstama. Taču nonākot vidē, kurā ir labvēlīgi apstākļi šī baktērija strauji vairojās.
Inficēšanās:
Galvenokārt - ieelpojot šo baktēriju piesārņota ūdens aerosolu (gaisā suspendētus ūdens pilienus), piemēram, lietojot dušu, burbuļvannu vai uzturoties telpās ar automātisku gaisa mitrināšanu. Paaugstināts risks saslimt ar leģionellu izraisītu slimību ir cilvēkiem ar jau iedragātu veselību, novājinātām ķermeņa aizsardzības funkcijām, hroniskiem bronhītiem, kā arī vecākiem cilvēkiem un slimniekiem. Saslimšanas riskam var būt īpaši pakļauti arī jauni cilvēki, piemēram, sportisti pēc smagām fiziskām slodzēm. Tādi riska faktori kā alkohola lietošana un smēķēšana palielina saslimšanas iespējamību.
Leģeonellas izraisītās slimības:
Leģionellu izraisīta pneimonija - slimība ar smagu gaitu smaga gripa, plaušu karsonis un ietekme uz citām orgānu sistēmām. Inkubācijas periods 2 – 10 dienas
Mirstība – apmēram 15 – 20 % (iespējama līdz 80 %). Nepieciešama tūlītēja ārstēšana ar antibiotikām.
Pontiaka drudzis: Klepus, kas atgādina gripu, caureja un drudzis. Inkubācijas periods 2 – 3 dienas. Atveseļošanās iestājas pēc dažām dienām.
Letāli gadījumi nav zināmi.
Vairošanās:
30 °C līdz 45 °C temperatūrā leģionellām ir optimāli vairošanās apstākļi. Dabiskā vidē baktēriju skaita dubultošanās notiek apmēram 4 stundu laikā.
Nogulsnēm klātas cauruļvadu iekšējās virsmas un bioplēves uz tām rada optimālu baktēriju vairošanās un barošanās vidi.
Leģionellu problēmu pastiprina fakts, ka tām ir raksturīga intensīva intracelulāra vairošanās pirmdzīvniekos – piemēra, amēbās. Vienšūņu organismi leģionellām nodrošina arī zināmu aizsardzību pret ķīmiskās un termiskās dezinfekcijas pasākumiem.
Pamatnosacījums – leģionellu vairošanās novēršana
* Temperatūra: auksts ūdens – zemāka par 25°C,
Aukstā ūdens cauruļvadi ir jāaizsargā pret sasilšanu, jo, tiem sasilstot virs 25°C, ir jārēķinās ar pastiprinātu leģionellu vairošanos.
* Karsts ūdens – 60°C līdz 55°C Karstā ūdens cauruļvadiem ir jānodrošina LBN norādītais minimālais izolācijas biezums.
Karstā ūdens sistēmās ar vairāk nekā 3 litru ūdens tilpumu cauruļvadā starp ūdens sildītāju un katru atsevišķo ūdens ņemšanas vietu ir jāuzstāda cirkulācijas sistēmas
* Karstā ūdens sildīšanas tvertnēs veikt dezinfekcijas pasākumus, reizi nedēļā paaugstinot ūdens temperatūru līdz temperatūrai, kurā baktērijas iet bojā.
Baktēriju iznīcināšanai nepieciešamais laiks
70°C temperaturā – 3 min.
60°C temperaturā – no 60 līdz 120 min.
* 55 °C temperaturā – no 180 līdz 240 min. Ir jābūt nodrošinātai iespējai pie maksimāla ūdens patēriņa un pareizas ekspluatācijas ūdens sildītāja izejā uzturēt 60°C temperatūru.
* Ūdens ņemšanas laikā ūdens sildītājā nedrīkst notikt liela aukstā ūdens apjoma pieplūde.
Uzkrājošajiem ūdens sildītājiem ar tilpumu virs 400 l un sistēmās ar vairāk nekā vienu ūdens sildītāju ir jānodrošina vienmērīga visu atsevišķo sildītāju uzsildīšana visā to apjomā, piemēram, izmantojot cirkulāciju.
* Karstā ūdens recirkulācijas sūkņu darbības laikus vēlams iestatīt tā lai sūknis darbotos vismaz 16 stundas diennaktī.
* Projektētājam būtu jāieplāno pareizi cauruļvadu izmēri jo cauruļvados ar pārāk lielu diametru ir nepietiekams ūdens kustības ātrums, kas veido vietas ,kurās var veidoties baktērijas.
* Veidot īsus ūdens ceļus.
* Neveidot ūdens strupceļus.
* Nodrošināt regulāru ūdens patēriņu
* Neradīt baktērijām barošanās vidi, nodrošināt tīrību instalēšanas laikā.
* Nodrošināt regulāru sistēmas kontroli un apkopi.
* Svarīgi ir novērst ūdens stagnāciju.
To var panākt veidojot virknes slēguma ūdensapgādes sistēmu tā lai visbiežāk lietotie sanitārie mezgli atrodas virknes beigās.
Aukstā ūdens apgādes sistēmā, uzstādot podu virknes slēguma beigās, mēs nodrošinām to, ka iztukšojot skalojamo tvertni tiek patērēti 3 – 6 l ūdens, kas nodrošina nepieciešamo ūdens apmaiņas daudzumu cauruļvados.
Aiz ūdens mērītājiem dzīvokļos nevar iebūvēt cirkulācijas vadus, tāpēc ūdens tilpumam šajā ūdensvada posmā jābūt ≤ 3 litri. Papildus minētajam jāraugās, lai ūdens mērītājs neradītu stāvoša ūdens zonas.
Tikpat svarīga kā instalācijas kompetenta plānošana un ierīkošana ir arī tās pareiza nodošana ekspluatācijā tūlīt pēc pirmās piepildīšanas ar ūdeni. Pirms ēkas sistēmā tiek ielaists dzeramais ūdens, ir rūpīgi jāizskalo ēkas pievienojuma cauruļvads, un ūdens apgādes uzņēmumam jādod sava piekrišana šī ūdensvada posma nodošanai ekspluatācijā, nepieciešamības gadījumā izejot no mikrobioloģisko analīžu rezultātiem. Tikai pēc tam īsi pirms nodošanas ekspluatācijā ēkas instalācijā ir jāielaiž dzeramais ūdens un jāizskalo ēkas dzeramā ūdens sistēma ar tajā uzstādītajām armatūrām.
Emīls Madžulis
"Viega GmbH &Co KG" tehniskais konsultants
Foto: Stock.XCHNG
Žurnāls "Būvinženieris" nr.21, 2011.augusts
