Jauna likumdošana un plānošanas periods ūdenssaimniecības sektorā

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijas valsts apņēmās noteiktā laika posmā izpildīt starptautisku konvenciju un direktīvu prasības. Lai tās varētu izpildīt, ūdenssaimniecības projektu īstenošanā tiek piesaistīts ES fondu finansējums un valsts līdzfinansējums. Ūdenssaimniecības sektorā Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā ir plānots vadīt ar darbības programmu "Infrastruktūra un pakalpojumi". Viens no šīs programmas pasākumiem ir "Vides aizsardzības infrastruktūra". Pasākuma mērķis ir nodrošināt ES direktīvu un Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstošus ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, samazināt vides piesārņojumu, kā arī racionāli izmantot dabas resursus un energoresursus. Situācijas vērtējums Daudzās pilsētās un apdzīvotās vietās jau ir realizēti vairāki ūdenssaimniecības attīstības projekti, taču vēl joprojām nav sasniegti galveno ūdenssaimniecības sektoru regulējošo direktīvu – Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu un Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti – ieviešanas rādītāji. Direktīvu ieviešanai Vides ministrija (tolaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) 2001. gadā izstrādāja direktīvu specifisko ieviešanas un finansēšanas plānu, kā arī pakalpojumu standartus. Direktīvu prasību rādītāju ieviešana lielā mērā ir atkarīga no finanšu resursu pieejamības, politiskās prioritātes un pakalpojumu saņēmēju maksātspējas. Turpmākā attīstība un noteiktie mērķi Lai realizētu programmu "Infrastruktūra un pakalpojumi" Ministru kabinets 2007. gada 4. decembrī izdeva noteikumus Nr. 836 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.5.1.1. aktivitāti "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000" (spēkā esoši no 22.12.2007.) un 2008. gada 28. jūlija noteikumus Nr. 606 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.1.1. aktivitāti "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000". Šie MK noteikumi nosaka prasības projektu iesniedzējiem, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kā arī sadarbības iestāžu kompetences un atbildības, ES fondu apguvē ūdenssaimniecības sektorā. Plānošanas periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam savus iesniegumus ES Kohēzijas fonda finansējumam var iesniegt ierobežots pilsētu skaits – 88 apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu virs 2000 un apmēram 877 apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000. MK noteikumos Nr. 836 un Nr. 606 ir iestrādāts arī pieejamais ES Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums. Projektu iesniegumi Lai varētu pieteikties KF finansējuma saņemšanai, ir jāizpilda vairāki nosacījumi un jāsagatavo pamatojošā dokumentācija. Uzaicinājumu iesniegt KF projekta iesniegumu organizē LR Vides ministrija (VidM). Aglomerācijās jeb apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu virs 2000 projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 836 paredzēts veikt divās kārtās, bet vērtējot pašvaldību gatavību un lielo ieinteresētību projektu iesniegšanā iespējams procedūra tiks organizēta trijās kārtās. Pirmais uzaicinājums notika 2008. gadā, laika posmā no 18. marta līdz 13. maijam, otrais paredzēts – 2009. gada vidū, bet trešais – 2010. gadā. Apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000, finansējums ir paredzēts no ERAF līdzekļiem. Projektu iesniegumu atlase tiks izsludināta trijās kārtās. Pirmais uzsaukums par projektu iesniegumu iesniegšanu tika uzsākts 2008. gada 27. oktobrī. Otrais uzaicinājums paredzēts 2010. gada 1. martā, bet trešais – līdz 2012. gada 1. martam. Projekta iesniegumam un pamatojošajai dokumentācijai jābūt sagatavotai atbilstoši MK noteikumiem attiecīgi Nr. 836 vai Nr. 606. Šajā dokumentu paketē vieni no svarīgākajiem dokumentiem ir apstiprināts tehniski ekonomiskais pamatojums (TEP), zemesgrāmatu apliecības (tai skaitā arī par zemi zem ielām, ja tajās ir paredzēti būvdarbi), kartogrāfiskais materiāls, pašvaldības lēmumi par projekta finansējumu un tml. Kopumā jāsagatavo ap 14-15 dažādi dokumenti vai to paketes. Pieteikuma aizpildīšana, iesniegšana un izvērtēšana Lai aizpildītu projekta iesniegumu, projekta pieteicējam ir jāiepazīstas ar MK noteikumiem Nr. 836 vai Nr. 606, kur 3. pielikumā ir pievienota ES projekta iesnieguma veidlapa. Projekta iesniegumā iekļaujamo informāciju vairumā gadījumu var iegūt no sagatavotajiem TEPiem vai to aktualizētajām versijām. No veidlapā iekļautās informācijas precizitātes būs atkarīgs, vai pašvaldība saņems KF līdzfinansējumu vai nāksies samierināties ar atteikumu. Aglomerācijas ar cilvēku ekvivalentu virs 2000 - aizpildīta veidlapa ir jāiesniedz Vides ministrijai, kur tiks izveidota projektu vērtēšanas komisija. Projektu vērtēšana notiks saskaņā ar vērtēšanas metodiku un KF projektu iesniegumu vērtēšanas veidlapu, kas atrodama MK noteikumos Nr. 836. Vērtēšanas komisija, izvērtējot pieteikumu, pieņems lēmumu par iesnieguma atbilstību vērtēšanas kritērijiem. Apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 - pirms iesnieguma iesniegšanas jāņem vērā, ka maksimālās attiecināmās izmaksas vienam projektam ir 351 402 lati, tāpēc iesniegumā jāiekļauj informācija tikai par vienu apdzīvotu vietu. Iesniegumu skaits nav ierobežots, tātad projekta iesniedzējs jeb pašvaldība drīkst iesniegt vairākus iesniegumus par vairākām apdzīvotām vietām. Vērtēšanas komisija izvērtēs katru saņemto iesniegumu un pieņems lēmumu par projekta atbilstību. Iepirkuma procedūras organizēšana Ja ir pieņemts pozitīvs lēmums par projekta iesniegumu, jāorganizē iepirkuma procedūra. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 836 aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu virs 2000 pirmās projektu grupas pašvaldības iepirkuma procedūru drīkst uzsākt pirms lēmuma par KF projekta iesniegumu pieņemšanas. Iepirkuma procedūra ir atkarīga no sniegtā pakalpojuma veida – tie var būt būvdarbu, vai apvienotie būvdarbu un projektēšanas darbu, vai arī piegādes līgumi. Iepirkuma procedūru aglomerācijā ar iedzīvotāju skaitu virs 2000 var organizēt projekta pieteicējs vai Vides ministrija. Tas ir atkarīgs no paredzamās līgumsummas lieluma. Vides ministrija organizē iepirkuma procedūru, ja paredzamās līgumu summas ir: - būvdarbu līgumiem 3 591 633 lati bez PVN; - piegāžu un pakalpojumu līgumiem 143 665 lati bez PVN, ja jāievēro "Publisko iepirkumu likums"; - 287 331 lati bez PVN, ja jāievēro likums "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām". Iepirkuma procedūru apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 organizē Finansējuma saņēmējs – ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējs projekta teritorijā. KF finansējuma procedūras apgūšanas riski un problēmas Pašlaik Latvijā lielai daļai pilsētu ir izstrādāti TEPi. Viens no pēdējiem lielākajiem līgumiem TEP jeb investīciju attīstības programmu izstrādei, ko bija noslēgusi Vides ministrija, ir "Ūdenssaimniecības attīstības investīciju projektu sagatavošana 13 pašvaldībās". Līguma izpildes gaitu ievērojami traucēja MK noteikumu vairākkārtīga maiņa līguma izpildes laikā, nebija sagatavotas un apstiprinātas vadlīnijas TEP izstrādei, kā rezultātā nelietderīgi tika patērēts laiks par atspoguļotās informācijas formu un saturu. Vadlīnijas TEPu izstrādei tika izveidotas un publicētas tikai 2009. gada janvārī. Vērtējot pašreizējās procedūras un notikumus, neizdevīgā situācijā ir nonākušas pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000, kuras savus TEP ir izstrādājušas vai veikušas tā aktualizāciju pirms viena līdz trim gadiem. Šobrīd saskaņā ar jaunajām (2009. g.) vadlīnijām un MK noteikumiem Nr. 606 ir nepieciešama šo TEP pārstrāde pilnā apmērā, jo dati ir jāatspoguļo par pēdējiem trīs gadiem un finanšu aprēķini ir jāveic pēc citiem pieņēmumiem. Visām ēkām un zemēm projekta uzsākšanas brīdī ir jābūt ierakstītām zemesgrāmatā, vai šai procedūrai ir jābūt iesāktai. Visām teritorijām, kur ir paredzēti būvdarbi, ir jābūt zemesgrāmatu apliecībām. 2008. gadā situācija bija sarežģīta, jo saskaņā ar detālplānojumu izstrādi un novadu veidošanu pašvaldībās tika uz laiku apturētas visas ar zemesgrāmatu apliecību kārtošanu saistītās darbības. Aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu virs 2000 projektu iesniegumu vērtēšana (saskaņā ar MK noteikumu Nr. 836 4. pielikumu) ir neskaidra gadījumā, ja ir paredzēti apvienotie būvniecības un projektēšanas darbi. Pēc pirmā vērtēšanas kritērija, par kuru ir jāiegūst viens punkts, to nav iespējams izdarīt, jo tiek vērtētas būvdarbu līgumu tehniskās specifikācijas, nevis publisko būvdarbu līgumu jeb apvienotās būvniecības un projektēšanas līgumu tehniskās specifikācijas. Apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 pirmajā vērtēšanas kritērijā tiek ņemtas vērā darbības, kas attiecas tikai uz tehniskā projekta izstrādi. Vēl viens risks ir saistīts ar konkursa nolikumu, ja tiek veikta iepirkuma procedūra apvienotajiem būvniecības un projektēšanas darbiem. Vides ministrijas mājas lapā http://www.vidm.gov.lv/lat/finansu_instrumenti/kohez/?doc=6625 ir ievietots Nolikuma paraugs (Nolikums: Projektēšana un būvdarbi, NP-2-U un NS-2-U, 30.05.2008), kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 836 un Iepirkumu vadlīnijām sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jāizmanto iepirkuma procedūras organizēšanā. Parauga 11. punktā ir minēts, ka Tehniskais piedāvājums pretendentam jāsagatavo saskaņā ar Tehnisko specifikāciju un Skiču projektu. Taču izstrādāt skiču projektu šai procedūrai ir nelietderīgi, jo izveidojas situācija, ka pasūtītājs netieši liek pretendentam – būvniekam izmantot viņa izvēlēto projektētāju un projekta risinājumu, jo saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem skiču projekts ir neatņemama tehniskā projekta sastāvdaļa. Ja pretendents – būvnieks skiču projektā veiks izmaiņas, nesaskaņojot to ar skiču projekta autoru, tiesvedība var būt neizbēgama. Pareizāks risinājums būtu skiču projekta vietā sagatavot projektēšanas izejmateriālu paketi (izpētes, APU, tehniskie noteikumi un projektēšanas darbu uzdevums ar rasējumiem), ko iekļauj iepirkumu dokumentācijā, tādējādi atstājot pietiekami lielu tehniskā risinājuma izvēli būvuzņēmējam. Ceru, ka ES fondu līdzekļu apguve nākotnē notiks raitāk un finanses pietiks visiem projektu iesniegumu sniedzējiem. Raksta autore: SIA Firma L4 (www.l4.lv) projektu vadītāja, inženiere Marika Ķērpe Foto: no LETA

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

abc.lv skaitļos

Jauna likumdošana un plānošanas periods ūdenssaimniecības sektorā

Komentāri

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

Aktualitātes

Vēsturiska dzīvojamā ēka Karostā pārbūvēta par ārstniecības iestādi

Izstāsti Latvijai

BIOVIDE: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Jauna likumdošana un plānošanas periods ūdenssaimniecības sektorā

Dalies ar šo rakstu

Komentāri