Dzīva uguns dārzā
Pirmais noteikums - ugunsdrošība Uguni var ievietot dārzā visdažādākajos veidos, ļaujot vaļu fantāzijai. To var nolikt uz zemes, pakārt gaisā, nolikt uz galda, grilā, plauktiņā, kamīnā. Svece, kas ielikta dekoratīvā ietvarā, lai pasargātu liesmu no vēja; ķīniešu lukturītis, kas iekarināts kokā; petrolejas lampa, ievietota mūra nišā; lāpa, piestiprināta pie sienas vai iesprausta zemē vai arī tradicionālais dārza kamīns, grils vai ugunskurs. Tradicionālus uguns izmantošanas veidus var redzēt Līgo svētkos – ugunskurs uz zemes, bet muca ar uguni - gaisā, vēl arī degošs ritenis, ko ripina no kalna, lāpas, lukturi vai svecītes, kas palaistas upē līdz ar vainadziņiem. Līdzīgi uguni var izmantot atmosfēras radīšanai dārzā arī citā laikā. Piemēram, gar taciņas malām iespraužot vairākas lāpas, apaļā traukā ielejot ūdeni un ieliekot tajā vairākas degošas svecītes vai palaižot tās peldēt mājas pagalma dīķī. Vispopulārākais ir ugunskurs – atklātā vietā sakrauta un aizdedzināta malka, bieži tiek dedzināti arī sadzīves atkritumi, piemēram, makulatūra, nevajadzīgs iepakojums utml. Tas noteikti jānovieto vismaz 20 m no ēkas un kokiem (kamīns vai grils var atrasties arī tuvāk ēkām). Šī robeža svarīga ne tikai no ugunsdrošības viedokļa, tā dod papildus dzīvojamo zonu mājas iemītniekiem. Svētkos kāda grupa ļaužu varētu pulcēties tuvāk mājai, bet, pieejot tuvāk ugunskuram, rodas pavisam cita atmosfēra un noskaņa. Dārza kamīns
Autore: Vera Zajeca Raksts veidots sadarbībā ar labiekārtošanas un apzaļumošanas firmas Tagete direktori Ilzi Indriksoni. Foto: no Tagetesarhīva un no publicitātes