Ugunsdzēsēji aicina pārbaudīt apkures ierīces
Arī sezonas laikā jātīra sodrēji no apkures krāšņu un virtuves pavardu dūmkanāliem divas reizes, bet no ilgdedzes speciālajām krāsnīm - reizi mēnesī. Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīces, reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. Turklāt bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu degtnespējīgu krāsu. VUGD rīcībā esošā statistika liecina, ka katru gadu dažādu apkures ierīču neatbilstošas ekspluatācijas vai bojātu apkures ierīču ekspluatācijas rezultātā notiek ap 900 ugunsgrēku.
VUGD arī atgādina, ka ugunsnelaimi var izraisīt ne tikai degoša malka, bet arī kvēlojošas ogles vai izdedži, tādēļ ēku tuvumā aizliegts izbērt nenodzēstus izdedžus un ogles. Tie jāizber atbilstoši iekārtotās vietās ne tuvāk par sešiem metriem no degtspējīgām ēku konstrukcijām un būvēm.
Ja cietā kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā atrodas degtspējīga materiāla grīda, tā jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni (skārds u.c.), kuras izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 cm perpendikulāri kurtuves ailai un 70 cm paralēli tai.
Tāpat VUGD atgādina, ka vietējo apkures ierīču ekspluatācijas gaitā ir aizliegts novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem; atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces; novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus; kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus; vēdināšanas kanālus izmantot kā dūmvadus; lietot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus vai tās pārkurināt.
Informāciju sagatavoja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 19.septembrī
