Uz Kuldīgu – pakaļ arhitektūras fotoiespaidiem un prasmēm
Pirmā diena bija veltīta Rīgas vēsturei un arhitektūrai, notiks ekskursija un vakara fotografēšana. Otrā diena – Kuldīgā. Notika pazīstamā arhitektūras teorētiķa, mākslas zinātņu doktora Aleksandra Rappaporta lekcija par fotogrāfijas filozofiju, kā arī svinīgas vakariņas kopā ar Kuldīgas mēru. Trešajā dienā notika pazīstamā foogrāfa Vilhelma Mihailovska meistarklase, kā arī turpinājās fotografēšana.
Ceturtā diena (19.07.) aizrit Liepājā, paredzēts izbraukums jūrā ar vēsturisku burinieku. Fotografēšana.
Piektajā dienā (20.07.) būs žurnālā "Dom-interjer" (Ukraina) galvenā redaktora Jevgēņija Docenko un izdevēja Igora Parubska lekcija par arhitektūras žurnāla specifiskajām prasībām fotogrāfijām. Pilsētas festivāls "Dzīres Kuldīgā". Fotografēšana.
Sestajā dienā (21.07.) notiks Eiropas vadošo fotomākslinieku meistarklase. Pilsētas 770. gadadienai veltītā festivāla "Dzīres Kuldīgā" nakts fotografēšana: Raimonda Paula un viņa orķestra "Miers un Bērziņš" koncerts (vairāk informācijas 1. pielikumā), "zaļā balle", nakts kinoseanss un daudz kas cits.
Septītajā dienā (22.07.) atklās fototūres meistaru un pārējo dalībnieku darbu izstādi Kuldīgā. Aizbraukšana no Kuldīgas un Latvijas.
Kuldīga atrodas 150 km no galvaspilsētas Rīgas, vēsturiski etnogrāfiskajā Kurzemes novadā, Latvijas rietumos vietā, kur Ventā ietek Alekšupīte. Pilsētas platība – 13 km2, tajā ir ap 13 tūkstošiem iedzīvotāju. Starp senajām Baltijas pilsetām Kuldīga ir gandrīz vai vienīgā, kur tādā daudzumā un tik blīvi koncentrējušies vērtīgi kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma objekti. Kuldīgas vēsturiskajam centram, kas atrodas Ventas ielejā un ir iekļauts Latvijas nacionālajā un UNESCO Starptautiskajā priekšsarakstā, raksturīga dabas un kultūrvēsturiskās vides simbioze, viduslaiku plānojums un daudzveidīgs pilsētbūvniecības ansamblis, kura galvenā vērtība ir autentiskā XVII–XIX gadsimta koka apbūve, rosīgā pilsētas vide un radošas izdomas pilnie kuldīdznieki.
Latvijā dzīvojošais fotomākslinieks Vilhelms Mihailovskis ir "World Press Photo" prēmijas (1988) un daudzu citu starptautisku apbalvojumu laureāts, dokumentālās filmas "Augstākā tiesa" (režisors Hercs Franks) līdzautors, astoņu albūmu autors, vairāk nekā 300 izstāžu dalībnieks. Fotomeistars ir apstādinājis tūkstošiem mirkļu – gan skaistu, gan skumju. Viņa devīze: "Mēs, sava laika liecinieki, veidojot savu personīgo vēsturi, veidojam arī cilvēces vēsturi".
Izcilais arhitektūras teorētiķis, mākslas zinātņu doktors Aleksandrs Rappaports kopš 2004. gada pastāvīgi dzīvo lauku sētā Mazirbē. Viņš ir autors vairāk nekā 200 publikācijām Krievijā, Bulgārijā, Latvijā, Gruzijā, Ukrainā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā un ASV par arhitektūru un projektēšanas metodoloģiju, tēlotājmāksu un fotomākslu.
Baltijas Arhitektūras centrs (BAC) izveidots 2004. gada jūlijā, lai popularizētu augstvērtīgu arhitektūru un sekmētu radošās pieredzes apmaiņu un profesionālos kontaktus starp Baltijas un Krievijas, kā arī citu NVS valstu arhitektiem un dizaineriem. BAC aktīvā ir festivālu, konkursu, diskusiju, izstāžu un citu pasākumu organizēšana ar mērķi nostiprināt kontaktus starp dažādu valstu arhitektūras un dizaina jomas profesionāļiem.
Jaunais BAC projekts par arhitektūras fototūrēm Kuldīgā, kur sastapsies arhitektūra, fotomāksla un tūrisms, tika pieteikts 2012. gada maijā Starptautiskajā arhitektūras un dizaina izstādē "ArhMoskva". To atbalstīt solījusi Starptautiskā arhitektu savienība (UIA). Gatavību piedalīties izteikuši vadošie Krievijas un Eiropas arhitektūras fotografēšanas meistari.
Fototūres dalībnieku darbu izstāde tiks demonstrēta 2.Starptautiskajās koka arhitektūras dienās Kuldīgā no 2012. gada 1. līdz 4. oktobrim, kur būs studentu un jauno arhitektu plenērs, kā arī zinātniski praktiska konference. Tur turpināsies saruna par koka arhitektūras mantojumu kā pilsētas autentiskuma saglabāšanas un sociāli ekonomiskās attīstības faktoru. Par Kuldīgas koka arhitektūras mantojumu interesi izrādījusi Kazaņa, Suzdaļa, Ņižnijnovgoroda, Perma, Novosibirska un citas Krievijas pilsētas.
Vairāk lasiet www.archbaltic.lv
Informāciju sagatavoja Baltijas Arhitektūras centra preses dienesta pārstāvis
Foto: Fotolia
2012.gada 19.jūnijā
