Uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves
No 2017.gada 1.janvāra uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves, nosaka Tieslietu ministrijas sagatvotie grozījumi vairākos likumos.
Ceturtdien, 21.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kuri precizē normatīvo regulējumu attiecībā uz Civillikumā ieviesto jauno apbūves tiesības normu.
2015.gada 5.martā Saeimā tika pieņemti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Civillikumā par apbūves tiesības normas ieviešanu, jo pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Piemēram, var būt gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves, piemēram, komercdarbības veikšanai.
Savukārt uz apbūves tiesības pamata uzbūvēto nedzīvojamo būvi varēs pārveidot par dzīvojamo ēku, ja apbūves tiesīgais (persona, kurai ar līgumu piešķirta apbūves tiesība) būs ieguvis savā īpašumā zemi zem nedzīvojamās būves. Apbūves tiesību varēs nodibināt tikai uz līguma pamata, kura termiņš nevarēs būt īsāks par 10 gadiem no apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Civillikuma jaunās normas pilnvērtīgai ieviešanai sagatavoti grozījumi vairākos saistītajos normatīvajos aktos. Grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas paredzēs apbūves tiesību ierakstīt zemesgrāmatā kā zemes gabala apgrūtinājumu un šim nolūkam atklāt atsevišķu apbūves tiesības nodalījumu.
Savukārt grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiks, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku attiecībā uz nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi atzīstams arī apbūves tiesīgais. Tādējādi apbūves tiesīgais iegūs visas nekustamā īpašuma īpašniekam noteiktās tiesības un pienākumus.
Tāpat arī saskaņā ar grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" nekustamā īpašuma nodokli par nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi maksās apbūves tiesīgais. Savukārt zemes gabala īpašniekam visu apbūves tiesības spēka esamības laiku saglabāsies pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par zemi.
Apbūves tiesības norma sāks darboties no 2017.gada 1.janvāra.
Izstrādātie likumprojekti vēl jāsaskaņo starp institūcijām un jāapstiprina Ministru kabinetā. Ar grozījumu tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
Foto: Pixabay.com
