Uzdots izstrādāt konservācijas projektu ēkai Buru ielā
Atbilstoši likumdošanai RNP arī uzdots sagatavot abu ēku konstrukciju detalizētu tehnisko ekspertīžu apsekošanas atzinumu ar slēdzienu par ēku turpmāko ekspluatāciju, iesniedzot to būvvaldē līdz 12.martam. Par iebrukušo ēku atzinumā jāsniedz papildu norādes konstrukciju nostiprināšanai un rakstiski jāinformē par būves konservācijas apjomu, veicamajiem darbiem un laika grafiku, saskaņojot to būvvaldē.
Tāpat uzdots atzinumā pamatot, vai blakusesošā ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai un neapdraud cilvēku dzīvību, sniedzot norādes par nepieciešamajiem konstrukciju pastiprināšanas darbiem.
RNP arī līdz 12.martam būvvaldē jāiesniedz abu ēku pēdējo pamatkonstrukciju ikgadējās profilaktiskās apsekošanas slēdzieni.
Rīgas pilsētas būvvaldes būvinspektors un RNP Zemgales iecirkņa pārstāvji vizuāli apsekoja abas ēkas, kā arī veica fotofiksāciju 9.martā.
Apsekošanas laikā tika konstatēts, ka iebrukušajai ēkai daļēji sabrukusi ārsiena, kas apdraud nekustamo īpašumu Buru ielā 11. Konstatēts arī paaugstināts ūdens līmenis pagrabā - apmēram metrs no grīdas līmeņa. Ir manāma arī ēkas otras gala sienas deformācija no vertikālās ass. Ieejas kāpnes ir sliktā tehniskā stāvoklī, un to ekspluatācija apdraud cilvēku veselību. Pašlaik mājas iedzīvotāji ir evakuēti.
Arī blakusesošās ēkas pagrabstāvā konstatēts paaugstināts ūdens līmenis ar kanalizācijas smaku un deformēta ēkas gala siena ar izliekumu aptuveni par desmit centimetriem no vertikālās ass. Ieejas kāpnes arī šai ēkai ir sliktā tehniskā stāvoklī, un to ekspluatācija apdraud cilvēku veselību. Šobrīd ēka ir apdzīvota.
Kā norāda būvvaldē, atbilstoši Būvniecības likumam būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu šā likuma 9.panta otrajai daļai, kur būvei visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā un tās elementiem jāatbilst mehāniskai stiprībai un stabilitātei, ugunsdrošībai, higiēnai, nekaitīgumam un vides aizsardzībai - lietošanas drošībai.
Ministru kabineta noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām nosaka, ka jāveic dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskā apsekošana reizi gadā, veicot pamatu, nesošo sienu, pārsegumu un kāpņu, jumta, jumta pārkares un fasādes elementu vizuālo pārbaudi.
Ministru kabineta noteikumi arī nosaka, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja tās stāvoklis neatbilst likuma prasībām vai būves būtiskajām prasībām un tas ir fiksēts būvvaldes lēmumā, kā arī būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.
Jau ziņots, ka 7.martā ap plkst.23 Rīgā, Buru ielā, sabrukusi kādas divstāvu dzīvojamās mājas kāpņutelpa starp pirmo un otro stāvu, kā arī bojāta mājas ārsiena. Pēc RNP pārstāvju teiktā, ēkas gala siena pie pamatiem ir nosēdusies un noliekusies uz blakus esošās mājas pusi. Šāda situācija, iespējams, izveidojusies gruntsūdeņu dēļ, kurus vēl nesen RNP atsūknējis no mājas pagraba. Vaļuma stāstīja, ka izmaksu dēļ mājas iedzīvotāji nav vēlējušies ievietot pagrabā atsūknēšanas iekārtu, kas gruntsūdeņus likvidētu, tiklīdz tie parādās.
Ūdens krājas arī Buru ielas 9.nama otrajā korpusā, kas ir pastāvīga dzīvojamā ēka pretī pussabrukušajam namam, novēroja aģentūra LETA.
Ziņots arī, ka Torņakalnā brūkošās divstāvu dzīvojamās mājas Buru ielā 9 iedzīvotāji RNP ir parādā teju 23 000 eiro par ēkas apsaimniekošanu, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Vaļuma. Viņa informēja, ka mājas iedzīvotāji savulaik atteikušies no finansējuma uzkrājuma veidošanas ēkas apsaimniekošanai, tādēļ būvē nav veikti nepieciešamie remontdarbi. Vaļuma skaidroja, ka iedzīvotāji atteikušies no uzkrājuma veidošanas un lūguši RNP izņemt šo pozīciju no mājas uzturēšanas tāmes. Tāpat pašlaik esot apmēram piecas aktīvas tiesvedības par parādu piedziņu no mājas iedzīvotājiem.
Rīga, 11.marts, LETA
Foto: Stock.XCHNG.
