Uzņēmēji aicina nākamā gada budžetā paredzēt finansējumu "Mājokļu garantiju programmas" turpināšanai
Rīga, 13.sept., LETA. Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Finanšu nozares asociācija un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina valdību 2020.gada budžetā paredzēt finansējumu "Mājokļu garantiju programmas" turpināšanai, aģentūru LETA informēja NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Minēto organizāciju vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) un sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājam Imantam Parādniekam (VL-TB/LNNK).
Vēstulē autori uzsver, ka ar "Mājokļu garantiju programmas" palīdzību līdz šim ir sniegts atbalsts mājokļa iegādē gandrīz 12 000 ģimeņu ar vairāk nekā 17 000 bērnu. Viņi uzsver, ka programma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā stiprināt cilvēku piederību Latvijai un mazināt emigrācijas riskus.
Vēstules autori norāda, ka viens no labākajiem veidiem, kā stiprināt jaunu ģimeņu un jaunu speciālistu piederību Latvijai, ir sekmēt mājokļa iegādi. Tomēr tieši šīm sabiedrības grupām - jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem - nereti ir grūtības izpildīt sākotnējā kapitāla apjoma un citus nosacījumus, ko nosaka finanšu tirgus faktori. Tādēļ programmas mērķis ir, izmantojot precīzi tēmētus garantiju instrumentus no valsts puses, palīdzēt iegādāties mājokli jaunajām ģimenēm.
Kā liecina "Mājokļu garantiju programmas" administratora "Altum" dati, kopš programmas darbības sākuma no valsts budžeta šajā programmā ir investēts nedaudz vairāk nekā 21 miljons eiro, "Altum" ir izsniedzis garantijas 87 miljonu eiro apmērā, kas savukārt ir ļāvis bankām aizdot jaunajām ģimenēm vairāk nekā 782 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka programmas multiplicējošais efekts ir 35,9 reizes.
"Talantu piesaiste un noturēšana Latvijā ir nenoliedzama valsts prioritāte. Redzam, ka "Mājokļu garantiju programma" sniedz pozitīvu efektu šo mērķu sasniegšanā. Vienlaikus tās multiplicējošais efekts gan attiecībā uz hipotekāro kredītu izsniegšanu, gan ieguldījumiem jaunu dzīvokļu būvniecībā , gan energoefektivitātes mērķu sasniegšanu privātajā dzīvojamajā fondā parāda, kā valsts ar minimāliem ieguldījumiem var panākt ļoti pozitīvu ekonomisko un sociālo efektu. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka līdzekļus atbalstu programmas īstenošanai nedrīkst rast uz nodokļu vai nodevu palielināšanas rēķina, bet tā jāfinansē no esošajām budžeta rezervēm," norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Tāpat vēstules autori aicina diskutēt par iespējam programmu paplašināt un uzlabot, lai īpaši atbalstītu ilgtspējīgu un energoefektīvu mājokļu iegādi.
Vanags norādīja, ka "Mājokļu garantiju programmu" būtu nepieciešams fokusēt uz atbalstu ilgtspējīgiem un energoefektīviem mājokļiem. Viņš pauda nožēlu, ka Latvija ļoti būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm jaunu - ilgstpējīgu un energoefektīvu - mājokļu būvniecībā. Lietuvā 2018.gadā ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 5300 dzīvokļi, Igaunijā - 4200, bet Latvijā - tikai 1700 dzīvokļi. Savukārt Latvijas dzīvojamais fonds būtiski noveco - 72% Rīgas iedzīvotāju un vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētos mājokļos.
"Tādēļ aicinām programmas ietvaros domāt par risinājumiem, kas mudinātu jaunās ģimenes un jaunos speciālistus iegādāties energoefektīvus - tas ir, jaunus vai siltinātus - mājokļus, kuru būvniecība vai atjaunošana turklāt rada vislielāko ekonomisko un fiskālo efektu," pauda Vanags.
Savukārt FICIL izpilddirektors Mārtiņš Panke norādīja, ka "Mājokļu garantiju programma" valsts budžetā veido salīdzinoši nelielu slodzi, taču tā nes būtisku sociālos ieguvumus. Šī programma ne vien ļauj Latvijā veiksmīgāk noturēt jaunus un talantīgus cilvēkus, bet pastarpināti veido arī priekšnosacījumus nelabvēlīgo demogrāfisko tendenču pārlaušanai.
