Uzņēmēji: Vislielākie cietēji no būvgružotāju rīcības ir zemes īpašnieki un uzņēmēji
Viņa uzsver, ka tas ir liels posts ekosistēmai, vienlaikus slogs un milzīgi zaudējumi ikvienam zemes īpašniekam tādā gadījumā, ja uz viņam piederošās zemes kāds pēkšņi nelikumīgi ierīkotu atkritumu izgāztuvi.
Ik gadu apkārtējā vidē nonāk līdz pat 100 000 tonnu būvgružu. Tā vietā, lai tiktu nodoti pārstrādei vai nogādāti tuvākajā atkritumu poligonā, tie slepus tiek izgāzti mežos, pļavās un citās nomaļās vietās, informēja Pētersone. Tautsaimniecība attīstās, un nelegālās izgāztuves aug kā sēnes pēc lietus. Iespējams, ka apjomīgākā no tām šobrīd atrodas vēsturiskajā lidlaukā "Spilve", vien nieka 15 minūšu brauciena attālumā no paša Rīgas centra.
"Lielākie situācijas ķīlnieki ir uzņēmēji un zemes īpašnieki, kas pēc tam spiesti par saviem personīgajiem līdzekļiem būvgružotāju izpostītās teritorijas sakopt," uzskata SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.
Pērn par būvgružotāju interešu objektu kļuva arī "Rīgas namu" apsaimniekotā 100 hektārus lielā, vēsturiskā lidostas "Spilve" teritorija, kur šobrīd izveidota vairāk nekā 4100 kvadrātmetru liela būvgružu izgāztuve. "Atkritumu šķirošana un izvešana mums izmaksās gandrīz 50 000 eiro, tas ir sāpīgs trieciens uzņēmuma budžetam. Skaudra realitāte, ar kuru var saskarties ikviens uzņēmējs vai zemes īpašnieks, ja kļūs par būvgružotāju upuri," saka Verika, uzsverot, ka daļu no zaudējumiem veido arī izmaksas, kas radušās, vairāk nekā pusgadu cīnoties ar nelegālajiem piemēslotājiem.
"Tā bija ļoti mērķtiecīga un sistemātiska darbība, viņus neaizkavēja nedz visā teritorijā izvietotās aizlieguma zīmes, nedz novērošanas kameras, nedz dzelzsbetona konstrukcijas uz iebraucamajiem ceļiem, pat ne fiziska apsardze, ko uz laiku nolīgām, cerot noķert ļaunprātīgos piesārņotājus. Mēslošana tika pārtraukta vien tad, kad pilnībā pārrakām visus ceļus, kas veda uz izgāztuvi, un ierīkojām tur 3 metrus augstus, nepārbraucamus vaļņus", stāsta SIA "Rīgas nami" vadītāja. Šobrīd tiek organizēti darbi, lai jau tuvāko nedēļu laikā sāktu vērienīgās būvgružu izgāztuves utilizāciju.
"Jo lielāka krīze, jo mazāk atkritumu mežos," novērojis SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, kura vadītās iestādes pārraudzībā ir 58 016 hektāri Rīgas un Pierīgas mežu un 252 hektāri dārzu un parku teritoriju. Viņaprāt, nepieciešamas kardinālas izmaiņas atkritumu aprites kārtībā, jo, kamēr vest atkritumus uz mežu būs izdevīgāk, nekā uz atkritumu poligonu, nekas nemainīsies.
Šogad no Rīgas un Pierīgas mežiem jau izvests ap 400 tonnu atkritumu, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem vērojams būvgružu izgāztuvju skaita pieaugums. "Atkritumus mežā izgāž kā privātmāju īpašnieki, kā arī daudzdzīvokļu māju iemītnieki. Piemēram, kad dzīvoklī tiek taisīts remonts, nereti būvgružus mest pagalmā esošajos atkritumu konteineros ir aizliegts, tāpēc cilvēki tos ved uz mežu," stāsta Tauriņš, piebilstot, ka ik gadu piemēsloto meža teritoriju sakopšanai uzņēmums spiests tērēt vairākus desmitus tūkstošu eiro.
"Kā ar vējdzirnavām," cīņu ar ļaunprātīgajiem vides piesārņotājiem apraksta arī Ludmila Saveļjeva, 13 hektārus lielas Mangaļsalas meža teritorijas īpašnieku pārstāve. "Ciešam ne pirmo gadu, pietiek visu iztīrīt, kad jau nākamajā dienā viss atkal piecūkots. Nezinām, kā nosargāt," atzīst Saveļjeva, kura šogad jau otro reizi kļuvusi par būvgružotāju upuri. Arī viņa cer uz izmaiņām likumdošanā, kas stingrāk kontrolētu būvniecības nozari un atkritumu izvešanas politiku Latvijā.
"Jāmeklē risinājumi, pretējā gadījumā Latvijas lauki un meži tā arī klusi un nemanāmi noslīgs dzelzs armatūru, betona atlūzu un citu bīstamu būvgružu radīto atkritumu kaudzēs, bet uzņēmēji un zemes īpašnieki būs spiesti arī turpmāk uzturēt atsevišķu indivīdu izkropļoto izpratni par uzņēmējdarbību," vienisprātis ir visi uzņēmēji, aicinot Saeimu nekavēties un jau drīzumā spert radikālus soļus, lai beidzot pārtrauktu šo kliedzošo būvgružotāju visatļautību.
LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA
