Uzņēmēji satraukti par iecerētajām izmaiņām Publisko iepirkumu likumā
Publisko iepirkumu likuma grozījumu projekts paredz atcelt nepieciešamību piemērot iepirkuma procedūru gadījumos, kad preču vai pakalpojumu vērtība nepārsniedz 92 755 latus, bet būvdarbu izmaksas - 200 000 latu. Ar likuma grozījumiem esošais slieksnis preču un pakalpojumu iepirkumiem tiks celts vairāk nekā deviņas reizes - līdz maksimālajam Eiropas Savienības (ES) slieksnim, savukārt slieksnis būvdarbu iepirkumiem tiek palielināts 20 reizes, kas arī būtu viens no augstākajiem ES, samazinot to gadījumu skaitu, kad pasūtītājam jāorganizē iepirkuma procedūras. "Lai vairāk nekā deviņas reizes palielinātu iepirkumu slieksni, ir jābūt ļoti nopietnam pamatojumam, tomēr no likumdevēja tāds nav dzirdēts," akcentē apsardzes firmas SIA "Grifs AG" direktore Maija Vavilova. Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) ļāvis noprast, ka turēsies pie likuma grozījumos noteiktajiem sliekšņiem, kaut arī ES direktīva mums obligāti neprasa noteikt tik augstu minimālo līgumcenas slieksni. "Ne likumprojekta anotācijā, ne politiķu publiskajos izteikumos nav atrodams saprātīgs pamatojums tam, kādēļ Latvijā slieksnis iepirkuma procedūru piemērošanai būtu jāpalielina deviņas reizes. Latvija ir starp ES korupcijas apdraudētākajām valstīm, tādēļ diez vai Latvijas pilsonis var justies tikpat drošs par to, ka valsts vai pašvaldība budžeta naudu neizsaimniekos vai neatdos "savējiem", nekā analoģiskā situācijā varētu justies Dānijas vai Zviedrijas pilsonis," apgalvo sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka. Godmanis, finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss līdz šim uzsvēruši, ka, paaugstinot slieksni, mazie iepirkumi tiks efektivizēti, mazinot birokrātisko slogu, līdz ar to valsts iestādes varēs ieekonomēt uz administratīvajām izmaksām. "Šis ir viens no sektoriem, kuru reorganizējot būs iespējams panākt ietaupījumu un samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, esošo procedūru vietā ieviešot efektīvāku kontroles mehānismu. Ar šo soli nepārprotami arī tiktu panākta nevajadzīgās birokrātijas samazināšana," plānotās izmaiņas komentē Slakteris. Savukārt uzņēmēji un eksperti ar lielu skepsi raugās uz iespējamo ekonomiju. "Likumprojekta anotācija deklarē, ka no iepirkuma sliekšņa palielināšanas samazināsies valsts administratīvie izdevumi, taču zīmīgi, ka ailītē par likumprojekta ietekmi uz valsts budžetu nav atrodami nekādi dati," norāda Kažoka. Likumprojektu kritizē arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. "Man nav gadījies redzēt kādus Finanšu ministrijas aprēķinus, kas apliecinātu nesamērojamos korupcijas riskus ar mistisko ieguvumu, ko viņi min," norāda KNAB vadītāja pienākumu izpildītājs Alvis Vilks. Kā laikraksts noskaidrojis Finanšu ministrijā, izstrādājot grozījumus likumā, šādi aprēķini nemaz neesot veikti. "Konkurences iespēju un kontroles mazināšana var radīt būtiskus zaudējumus valsts un pašvaldību budžetam, nevis sniegt ietaupījumu. Nenodrošinot objektīvas un pārskatāmas iepirkuma procedūras, var vēl vairāk zust uzņēmēju un sabiedrības uzticamība pasūtītāju rīcībai iepirkumu jomā," uzsver Vaivods, piebilstot, ka likums ir tik tālu aizgājis un tam principiālu iebildumu no ministriju puses nav, jo visas valsts iestādes ir pasūtītāji, kurus šāds likums apmierina. 2007.gadā iepirkumi līdz ES sliekšņiem veidoja 92,9% no kopējā izsludināto iepirkumu skaita, - IUB statistiku izpētījis Vaivods. "Mūsuprāt, tik augsti sliekšņi nav piemēroti Latvijas mērogam. Vēl diskutējams varētu būt jautājums par būvniecības iepirkumiem, bet pakalpojumu jomā lielākā daļa valsts pasūtījumu būs zem šī sliekšņa," uzsver Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas viceprezidents Māris Plūme. "Tomēr visvairāk pārsteidz klusā gaita, kādā šis likumprojekts tiek virzīts - ir pilnībā izpalicis valdības dialogs ar biznesa vidi, kurš tik būtisku izmaiņu gadījumā ir obligāts." Finanšu ministrija gan iebilst, uzsverot, ka iepirkumu procedūru sliekšņa paaugstināšana ir plaši diskutēta ar uzņēmējiem reģionos. Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja vietas izpildītājs Raimonds Jonītis atgādina, ka jau pērn oktobrī KP sniedza atzinumu par likumprojektu, skaidri norādot, ka jebkura sliekšņu palielināšana var samazināt konkurenci valsts un pašvaldību iepirkumos. "Šī gada jūlijā dokuments valsts sekretāru sanāksmē mazliet labotā redakcijā piedāvāts virzīšanai tālāk. Ņemot vērā, ka bija paredzēts slieksni palielināt no 10 000 latu uz 50 000 latu, mūsu kompromisa piedāvājums bija palielināt to līdz 25 000 latu, apzinoties, ka 10 000 latu varētu būt pārāk zems slieksnis," paskaidro Jonītis. "Tagad sliekšņi ir dramatiski paaugstināti, un to vienoti aizstāv paši konkursu rīkotāji - valsts institūcijas un Latvijas Pašvaldību savienība." Pēc KNAB un laikraksta aptaujāto ekspertu domām, minimālos līgumcenas sliekšņus var paaugstināt tikai tādā gadījumā, ja likumā tiek noteikta detalizēta kārtība vienkāršotu iepirkuma procedūru veikšanai zem noteiktā līgumcenas sliekšņa. Bez tam likumā skaidri un nepārprotami jāiekļauj prasība nodrošināt atklātību, brīvu konkurenci, objektivitāti un iespējas apstrīdēt pasūtītāja lēmumus vienkāršotajās iepirkuma procedūrās.
