Uzticēsim ventilācijas projektēšanu speciālistiem
Jāņem vērā daudzi faktori Lai izvairītos no neefektīvas ventilācijas sistēmas radītām problēmām, jāsāk ar esošās ventilācijas novērtēšanu, lai noskaidrotu, kādus ventilācijas parametrus jāmaina. Gaisa kvalitāti ietekmē temperatūra, mitrums, gaisapmaiņas un gaisa plūsmas ātrums, gaisa tīrība. Lai izveidotu efektīvu ventilāciju, nepietiek kvalitatīvi un skaisti savienot caurules, darbu jāsāk ar aprēķiniem. Ventilācijas plānošana ir komplicēts un atbildīgs uzdevums, ko nebūtu prātīgi uzticēt strādniekam bez atbilstošas tehniskas izglītības. Jāaprēķina gaisa plūsmas dinamika, enerģijas patēriņš, termoatdeve, - tikai tad var izveidot efektīvu ventilāciju. Amatnieks bez pietiekamām fizikas zināšanām ne tikai nespēs optimāli izvietot gaisa pievades un izvades kanālus, ko īpaši grūti paveikt liela izmēra sarežģītas konfigurācijas telpās, bet pat nespēs pareizi aprēķināt nepieciešamo elementu parametrus. Kvalitatīva ventilācija iespējama tikai, izmantojot atbilstošu izmēru ventilācijas caurules, atbilstošas jaudas ventilatorus, dzesētājus, sildītājus. Pareizi vajag aprēķināt nepieciešamās elektrojaudas un iegādāties vispiemērotāko automātiku. Pat, izvēloties viskvalitatīvākos elementus, ventilācija var neveikt savu funkciju, ja gaisa ieplūdes un izplūdes kanāli nebūs pareizi izvietoti telpā. Inženiertīkli pabērna lomā Projektējot namu, 40% darba apjoma ir arhitektūras un būvkonstrukciju izstrādāšana, atlikušie 60% - dažādas inženierkomunikācijas. Inženierkomunikāciju projektēšanu parasti veic nevis arhitekts, bet inženieri projektētāji, pie tam katra komunikāciju tīkla projektu izstrādā cits speciālists: ūdensvadu un kanalizāciju - viens, sakarus un elektrību - cits, ventilāciju - vēl kāds cits - un tā tālāk. Bieži inženierkomunikāciju projektēšana notiek pēdējā brīdī - vispirms izplāno namu un pēc tam domā, kā salikt ventilāciju un apkuri, ūdensvadu un elektrību, sakaru kabeļus un pārējās komunikācijas. Inženieris ieprojektēs arī saplānotā ēkā inženierkomunikācijas, tomēr, šādi rīkojoties, nevar nodrošināt tik ekonomiskus risinājumus, kā, ieplānojot inženierkomunikācijas projektēšanas sākuma stadijā. Deviņdesmitajos gados netika sagatavots pietiekams skaits inženierkomunikāciju plānošanas speciālistu, kā sekas izjūtamas tagad, dažkārt šos tīklus projektēt uzņemas tirgotāji, apjomu arhitekti un montāžnieki. Logu virināšana nepalīdzēs Ventilācijas loma, projektējot jaunas darbavietas un daudzstāvu namus, kļūst aizvien nozīmīgāka, jo mazāk paliek iespēju likvidēt nepareizi organizētas ventilācijas sekas pašu spēkiem. Kādreiz gaisa trūkumu varēja novērst, atverot logu, bet drēgnumu - iekurinot krāsni. Modernās ēkās logi var nebūt virināmi (vitrīnas tipa logi), un gaisa padeve notiek automatizēti pa ventilācijas caurulēm. Pat, ja logu varētu atvērt, var gadīties, ka to nav vēlams darīt, ja māja atrodas piesārņotā vidē, kur aiz loga ir automašīnu izplūdes gāzu mākonis. Šādā situācijā mākslīgā gaisapgāde (piespiedu ventilācija) vairs nav ekstra, bet vitāla nepieciešamība, un tai jau ēkas ieceres stadijā jāveltī pienācīga uzmanība. Konsultēja Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma un gāzes tehnoloģijas katedras docents Visvaldis Vrubļevskis. {ABC_NEXT_ARTICLE id=gaisa_kvalitate_telpa_un_veseliba text=[Par būtiskākajiem gaisa kvalitātes parametriem lasiet šeit!]}
