Vai ēku brukšanas epidēmija Rīgā?!
Ir cilvēki, kuri mācās no citu kļūdām, cilvēki, kuri mācās no savām kļūdām, bet diemžēl mūsu vidū ir arī tādi, kuri neko nemācās, un savas kļūdas neatzīst. Starp pēdējiem stabili ir ierindojama Rīgas namu pārvaldnieka valde, kura sevi uzskata par nekļūdīgu, un neredz savas darbības trūkumus, kurus sen ir pamanījusi lielākā rīdzinieku daļa.
Piemēri, kuri atklāj šī pārvaldnieka darbības bēdīgos rezultātus, ne tikai nodara finansiālus zaudējumus iedzīvotājiem, bet arī apdraud rīdzinieku veselību un pat dzīvību.
Kārtējais trauksmes zvans - iebrukusi Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotā ēka, šoreiz Bolderājā, Lielajā ielā 7. Kopumā divstāvu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā bija iebrukusi grīda desmit kvadrātmetru platībā, kas iegāzusies pagrabā. Daļa mājas iedzīvotāju evakuējās pašu spēkiem, bet daļu evakuēja glābēji.Mājā no pieciem dzīvokļiem četri ir pašvaldības un tikai viens ir privatizēts. Tātad sabrucis ir pašvaldības īpašums, par kuru tā apsaimniekotāji nav pienācīgi rūpējušies, apsekojuši un apzinājuši riskus.
Jau 2013. gadā Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uzdeva Rīgas namu pārvaldniekam salabot ēku Lielajā ielā, tomēr nekas netika veikts. Pēc Rīgas namu pārvaldnieka uzskata, protams, kā jau ierasts, vainīgi ir paši iedzīvotāji, kuri nav veikuši visus maksājumus. Tomēr normatīvie akti un loģiskais saprāts nosaka, ka pārvaldniekam ir jāuztur kārtībā pašvaldības īpašums, bet parādu piedziņa ir tam paralēls process, tādēļ nedrīkst, aizbildinoties ar nemaksātājiem, ļaut pilsētas īpašumam sabrukt.
Šis stāsts gan nav oriģināls un ir jau dzirdēts, saistībā ar ēku Buru ielā 9, kā arī vairākiem citiem pašvaldības īpašumiem. Arī Buru ielas gadījumā 2013.gadā Mājokļu un vides departaments uzdeva Rīgas namu pārvaldniekam ēku salabot. Tas netika veikts, un māja iebruka, pēc tam mīklainos apstākļos nodega, bet atlikušās apdegušās konstrukcijas pašvaldība nojauca 14.novembrī. Interesanti, ka Rīgas domes Juridiskā pārvalde savā atzinumā par ēkas Buru ielā 9 piespiedu sakārtošanu, kas pēc būtības ir nojaukšana, raksta: "Lēmuma projekts nedod iespēju būvju Buru ielā 9, Rīgā, kopīpašniekiem savest kārtībā savu nekustamo īpašumu". Tātad pārvaldes atzinums apšauba nojaukšanas tiesiskumu, kura rezultātā dzīvokļu īpašniekiem netiek dota iespēja saremontēt savu īpašumu, bet tas tiek neatgriezeniski sabojāts, tātad atņemts. Tomēr 30.novembra Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē deputātu vairākums lēma neatbalstīt ēkas Buru ielā kopīpašnieces iesniegumu ar lūgumu atcelt lēmumu par piespiedu sakārtošanu. Pēc mana iesnieguma pārbaudi par iespējamo Rīgas namu pārvaldnieka nolaidību un bezdarbību, apsaimniekojot ēku Buru ielā 9, ir uzsākusi Valsts policija.
Nemaksātāji bija tikai neliela daļa no dzīvokļu īpašniekiem, bet cieta visi pārējie, kārtīgie rēķinu maksātāji, viņu īpašums tika neatgriezeniski sabojāts pārvaldnieka nolaidības dēļ. Līdzīgi ēku iebrukšanas gadījumi bijuši gan Sarkandaugavā, gan Čiekurkalnā, tomēr nekas neliecina, ka Rīgas namu pārvaldnieka vadība, vēlētos savu darbu uzlabot. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, vērtējot pārvaldnieka darbu, uzsver, ka dzīvokļu īpašnieki netiek informēti par konstruktīvo elementu un inženiertehnisko iekārtu sliktu tehnisko stāvokli, bet ēku apsekošana tiek veikta formāli. Šis varētu būt viens no ēku brukšanas epidēmijas iemesliem Rīgā. Savukārt Valsts Kontrole revīzijā Rīgas namu pārvaldniekā atklāja, ka dzīvokļu īpašnieki, maksājot par sava īpašuma pārvaldīšanu, ir seguši gandrīz visus ar māju pārvaldīšanu nesaistītos izdevumus. Revīzijā tika atklāti arī citi pārkāpumi, tomēr ēku brukšanas epidēmija Rīgā vēršas plašumā. Atbildība par to jāuzņemas arī Rīgas namu pārvaldnieka kapitāldaļu turētājam, domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, kurš gan vainu saskata īpašniekos un īrniekos. Kādēļ gan atbildību par pašvaldības īpašumu uzturēšanu un remontu jāuzņemas īrniekiem?
Foto: Ieva Lūka/LETA
