Valdība ar noteikumu grozījumiem mudina Rīgas domi veidot kultūras mantojuma aizsardzības institūciju

Rīga, 22.maijs, LETA. Ar grozījumiem "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumos" valdība mudina Rīgas domi veidot par pašvaldības kultūras mantojumu atbildīgu institūciju.

Kā liecina otrdien apstiprinātie Ministru kabineta noteikumu grozījumi, turpmāk atzinumus par Rīgas vēsturiskā centra publiskās ārtelpas īstermiņa pārveidošanu (līdz pieciem gadiem) jāsniedz pilsētas pašvaldības institūcijai, kas atbildīga par kultūras pieminekļu aizsardzību. Ja šādas institūcijas Rīgas domei nav, tad atzinumu var sniegt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).

Pašlaik Rīgas domē darbojas vien pieminekļu aģentūra, kuras kompetencē ir valstiski nozīmīgāko pieminekļu, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu aprūpe, bet ne visa pilsētas vēsturiskā centra mantojuma aizsargāšana.

Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija februārī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumu projektu, kas paredz VKPAI nosaukuma maiņu uz Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, kā arī šīs iestādes daļēju kompetenču maiņu.

Līdzās nosaukuma maiņai, inspekcijas izstrādātajos grozījumos iekļauta norma, kas nosaka Rīgas domei par pienākumu izveidot un uzturēt atsevišķu pieminekļu aizsardzības institūciju. VKPAI vadītājas Juris Dambis Saeimas komisijā norādīja, ka, saskaņā ar UNESCO kultūras mantojuma saistošajiem dokumentiem, Rīgas vēsturiskajam centram, kā daļai no šī mantojuma, nepieciešama atsevišķa un vietēja līmeņa uzraugošā institūcija. Pēc VKPAI vadītāja teiktā, šāda institūcija jāveido pašvaldībai, nevis valstij, ko pierāda arī pārējo Eiropas valstu piemēri.

Dambis piebilda, ka atsevišķu kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas nepieciešamību Rīgā var pamatot arī ar faktu, ka pilsētā atrodas aptuveni viena trešdaļa no visiem Latvijas kultūras pieminekļiem.

Grozījumu projektā paredzēts noteikt, ka vietās, kur vietējās nozīmes kultūras pieminekļu skaits pārsniedz 300 objektus, ir jānodrošina pašvaldības kultūras mantojuma aizsardzības dienesta izveide. Pašlaik Latvijā divās pašvaldībās - Rīgā un Jūrmalā - ir vairāk nekā 300 vietējās nozīmes kultūras pieminekļu.

Šajā grozījumu projektā precizēti arī citi jautājumi, tostarp par rīcību ar senlietām, kā arī valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu robežu precizēšanu.