Valdība atbalsta EM priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai būvniecībā
Otrdien, 25. martā, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos, kā arī rīkojuma projektu finansējuma piešķiršanai vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pielāgojumiem. Tas samazinās administratīvo slogu un paātrinās būvniecības procesus.
“Šie grozījumi paātrina būvniecības procesu un padara to prognozējamu, kā arī samazina izmaksas par 20%. Uzņēmējiem katra diena maksā naudu, līdz ar to viens no dārgākajiem būvniecības aspektiem ir gaidīšana uz lēmumu saskaņošanu un pieņemšanu, kā arī dažādu prasību, atzinumu un izziņu saņemšana. Tieši birokrātijas samazināšana ir tas, ko valsts var ietekmēt, kā arī veicināt efektīvāku procesu pārvaldību,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ar likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” tiks skaidri noteikts, ka sabiedrības iesaiste būvniecības procesa ietvaros ir nepieciešama tikai par būves labāku iekļaušanos vidē un ārtelpas tehniskajiem risinājumiem. Šajā stadijā netiek apspriesti jautājumi, kas risināmi teritorijas plānošanas vai ietekmes uz vidi novērtējuma procesos.
Attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem (TN) tiek paredzēts, ka to derīguma termiņš būs 2 gadi. Tāpat noteikts, ka TN jāsatur tikai ar konkrēto būvniecības ieceri saistīti nosacījumi, nevar tikt prasīti nesamērīgi ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā. Tiek uzlabots process TN pieprasīšanai, TN izdošanas termiņš saīsināts no 20 kalendārām dienām uz 10 darbdienām, un būvprojekta saskaņošanas termiņš - no 30 kalendārām dienām uz 15 darbdienām.
Likumprojekts uzsver inženiertīklu turētāju atbildību par saviem tīkliem – par tiem jārūpējas kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Būvniecības procesa dalībniekiem ir tiesības paļauties uz inženiertīklu turētāja sniegto un saskaņoto informāciju, un viņi atbild par tīklam nodarītiem zaudējumiem tikai, ja neievēro tīkla turētāja norādījumus.
Teritorijas plānojuma izmaiņu gadījumā uzsāktām būvniecības iecerēm varēs piemērot iepriekšējo teritorijas plānojuma regulējumu. Tas samazinās riskus būvniecības ierosinātājam, ka ar izmaiņām teritorijas plānojumā vairs nevarēs saskaņot tādas izmaiņas būvniecības iecerē, kuras agrāk būtu bijušas iespējamas - piemēram, veicot ēkas apjoma izmaiņas, saglabāt saskaņoto autostāvvietu skaitu.
Trešās personas paskaidrojuma raksta akceptu vai atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi varēs apstrīdēt mēneša, nevis gada laikā – tas saīsinās būvniecības procesu uzsākšanai nepieciešamo gaidīšanas laiku.
Ņemot vērā patvaļīgās būvniecības raksturu un potenciālo bīstamību gan būves lietotājiem, gan sabiedrībai kopumā, turpmāk patvaļīgās būvniecības novēršanu varēs ierosināt ikviens kopīpašnieks, un vairs nebūs nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. Savukārt ierosināt būves nodošanu ekspluatācijā kopīpašuma gadījumā varēs arī daļa kopīpašnieku (virs 50%).
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” paredz autoruzraudzības regulējuma pārskatīšanu un pāriešanu uz principu, ka projektēšana beidzas tikai ar būves nodošanu ekspluatācijā.
Jaunbūvējamas ēkas gadījumā tās daļu varēs definēt kā būves kārtu, paredzot visus ēkas daļas pastāvīgai ekspluatācijai nepieciešamos risinājumus. Vienlaikus ar pirmo kārtu tiks pieņemtas ekspluatācijā visas ēkas nesošās un norobežojošās konstrukcijas, kā arī būves kārtai nepieciešamie iekšējo inženiertīklu stāvvadi. Jaunbūvējamas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvdarbi nebūs dalāmi kārtās.
Lai veicinātu būvniecības procesa gaitu, tiek noteikts, ka inženiertehniskos darbus (piemēram, pāļu testēšanu, teritorijas sagatavošanas, grunts pārvietošanas, būvlaukuma iekārtošanas utml. darbus), ja tie neskar trešo personu tiesības vai ir saņemts šo personu saskaņojums, varēs uzsākt jau projektēšanas nosacījumu izpildes laikā.
Valdība arī lēmusi, ka BIS pilnveidei tiks izmantots Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas 2021.–2027. gadam finansējums 1.30 milj. EUR apmērā un valsts budžeta finansējums 0.23 milj. EUR apmērā jeb kopā 1.53 milj. EUR. Līdzekļi piešķirti, lai radītu funkcionalitāti vienotā būves reģistrācijas procesa efektīvai ieviešanai, atsakoties no būves uzmērīšanas dabā un datus par būvi reģistrējot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un turpmāk arī zemesgrāmatā, pamatojoties uz būvniecības procesā iegūtu informāciju. Ilgtermiņā funkcionējošu risinājumu izstrāde atvieglos un paātrinās būves reģistrācijas procesu gan personai, gan iesaistītajām iestādēm.
