Valdība atbalsta energoefektivitātes monitoringa noteikumus
Valdība šodien atbalstīja energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumus.
Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka Energoefektivitātes likumā iekļauti deleģējumi attiecībā uz nepieciešamību apkopot informāciju par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, uzskaitīt enerģijas ietaupījumus un noteikt energopārvaldības sistēmas sertifikācijai piemērojamo standartu.
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt informācijas apkopošanu par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī uzskaitīt tajos enerģijas ietaupījumu valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanai. Patlaban spēkā esošie noteikumi nosaka kārtību, kādā atbildīgā iestāde, kas piešķīrusi energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenotājiem tiešo maksājumu no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumu, kredītu procentu likmju subsīdijas no valsts vai pašvaldību līdzekļiem, citu finansiālu palīdzību, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenotāji iesniedz EM enerģijas ietaupījuma pārskatu.
EM gan piebilst, ka pašreizējie noteikumi ir nepietiekami, jo tie nenodrošina visu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, kā arī Energoefektivitātes likuma prasību izpildi attiecībā uz enerģijas ietaupījuma monitoringu.
Likums nosaka vairākus pasākumus, kas veicinās valsts obligātā gala enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu, tostarp energopārvaldības sistēmas un energoefektivitātes pasākumu ieviešanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs un pašvaldībās.
Noteikumu projekts nosaka, ka enerģijas ietaupījumu aprēķināšanai ir iespējams izmantot vienu vai vairākas metodes: paredzamā ietaupījuma ("ex-ante"), uzskaitīto ietaupījuma ("ex-post"), inženieraprēķina un patērētāju aptaujas metodi. Tikai "ex-ante" metode paredz izmantot enerģijas ietaupījuma kataloga datus. Šis katalogs ir neatņemama energoefektivitātes monitoringa sistēmas sastāvdaļa, un tajā ir apkopoti atsevišķi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ar sasniedzamajām ietaupījuma vērtībām. EM izstrādā un uztur enerģijas ietaupījuma katalogu.
Tāpat noteikumu projekts nosaka, kādus enerģijas ietaupījumus var uzskaitīt. Atbilstoši direktīvas prasībām Latvijas energoefektivitātes mērķī 2020.gadam drīkst ieskaitīt enerģijas ietaupījumus, tikai sākot no 2014.gada. Enerģijas ietaupījumos var ieskaitīt tikai tos ietaupījumus, kuri pārsniedz ekodizaina prasības par konkrētu ar enerģiju saistītu ražojumu izņemšanu no tirgus attiecībā uz konkrētām ar enerģiju saistītām precēm (produktiem).
Enerģijas ietaupījumos drīkst arī ieskaitīt ietaupījumus, kas iegūti, ieviešot tādus politikas pasākumus, kuros papildus citiem ieguvumiem ir iegūti enerģijas ietaupījumi. Piemēram, darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" aktivitātes "Publiskais transports ārpus Rīgas" mērķis nav energoefektivitāte, bet, ja projekta realizācijas laikā tiks sasniegts enerģijas ietaupījums, tad tas jāieskaita obligātajā mērķī.
Tāpat direktīva nosaka, ka enerģijas ietaupījumos ieskaita ietaupījumus tikai no tādiem fiskāliem pasākumiem, kuru likme pārsniedz Eiropas Savienībā noteikto minimālo nodokļu līmeni enerģijai, aprēķinos izmantojot jaunākos pieejamos datus par pieprasījuma (cenas) elastību un atsevišķi uzskaitot katra fiskālā pasākuma ietaupījumus. Attiecīgais noteikumu projekta punkts attiecas uz valsti, tās iestādēm un pašvaldībām, kas var ieviest nodokļu/nodevu pasākumus, lai veicinātu taupīgāku enerģijas izmantošanu, un tas neattiecas uz energoefektivitātes shēmas atbildīgajām pusēm.
Vienlaikus atbilstoši Energoefektivitātes likumam atbildīgā ministrija izveido un uztur energoefektivitātes monitoringa sistēmu, kā arī uzskaita enerģijas ietaupījumu. Sistēmas darbības kārtību un struktūru nosaka Ministru kabinets. Energoefektivitātes sistēmas mērķis ir apkopot un sistematizēt informāciju par visiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātiem, kā arī jebkuru citu ar energoefektivitātes uzlabošanu saistītu informāciju, lai kontrolētu valsts enerģijas ietaupījuma indikatīvā mērķa vai citu energoefektivitātes mērķu sasniegšanu un valsts energoefektivitātes rīcības plāna izpildi.
Likums arī nosaka pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm apkopot un informēt par saņemto informāciju atbildīgo ministriju. Energoefektivitātes monitoringa sistēmā ietilpst gan informācijas sniegšana par energoefektivitātes pasākumiem, gan tās apkopošana. Ministru kabinets ir deleģēts noteikt informācijas sniegšanas veidu un kārtību personām, kurām ir uzlikts par pienākumu sniegt informāciju par energoefektivitātes pasākumiem.
Atbilstoši noteikumu projektam atbildīgā iestāde, kas piešķīrusi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenotājiem tiešo maksājumu no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumu, kredītu procentu likmju subsīdijas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, citu finansiālo palīdzību no valsts vai pašvaldības budžeta, pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas jānorāda energoefektivitātes politikas pasākums, projekta nosaukums, adrese, projekta pabeigšanas gads, kopējās projekta izmaksas, kā arī projektam piešķirtais valsts budžeta un/vai fonda līdzfinansējuma apmērs.
Atsevišķā tabulā ir jāatskaitās par projektā veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Šie pasākumi ir jāsadala, ņemot vērā četrās piedāvātas kategorijas: iekārtu nomaiņa un ieviešana (jāatskaitās par apgaismojuma maiņu, iekārtu nomaiņu vai iegādi), transports (jāatskaitās par transporta iegādi, nomaiņu), ēkas (jāatskaitās par ēkas siltināšanu, logu nomaiņu u.c.), cits (jāatskaitās par citiem pasākumiem, kas nav minēti iepriekšējās kategorijās).
Pēc EM paustā, tāpat noteikumu projekts nosaka, ka lielajam uzņēmumam, lielajam elektroenerģijas patērētājam, valsts iestādei vai pašvaldībai, kas ieviesusi energopārvaldības sistēmu, energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajai pusei, valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondam katru gadu jāatskaitās par pārskata periodā veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kurus īstenojot panākts enerģijas ietaupījums. Ja atskaites periodā netika veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi un netika panākts enerģijas ietaupījums, jāiesniedz tukšs pārskats.
Konkrētajā pārskatā ir jānorāda objekta nosaukums un adrese, jānorāda energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi un to īstenošanas rezultātā kopējais sasniegtais enerģijas ietaupījums (megavatstundās) gadā, izmantojamā metode enerģijas ietaupījumu aprēķināšanai un pasākuma dzīves ilgums (tikai tiem enerģijas pasākumiem, kuriem enerģijas ietaupījums tika aprēķināts, izmantojot paredzamo ietaupījumu ("ex-ante") vai patērētāju aptaujas metodi).
Tāpat informācijas sniedzējiem katru gadu līdz 1.novembrim jāiesniedz enerģijas ietaupījuma pārskats atbildīgajai ministrijai par īstenotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un sasniegto enerģijas ietaupījumu.
Valsts iestāde un pašvaldība, kurai atbilstoši Energoefektivitātes likumam ir jāievieš un jāsertificē energopārvaldības sistēma, 30 dienu laikā pēc energopārvaldības ieviešanas par to paziņo atbildīgajai ministrijai.
Lielais uzņēmums vai lielais elektroenerģijas patērētājs 30 dienu laikā pēc energoaudita atskaites nodošanas pieņemšanas akta parakstīšanas vai 30 dienu laikā pēc energopārvaldības sistēmu vai vides pārvaldības sistēmas sertifikāta izsniegšanas ziņo atbildīgajai ministrijai.
Atbilstoši likumam republikas nozīmes pilsētu pašvaldībām ir jāievieš sertificētā energopārvaldības sistēma, bet novadu pašvaldībām, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai lielāks, jāievieš energopārvaldības sistēma.
"Praksē energopārvaldības ieviešana pašvaldībās nozīmē to ieviešanu pašvaldības iestādēs. Likums neparedz pašvaldībām nekādus ierobežojumus attiecībā uz energopārvaldības sistēmas aptvērumu ne teritoriālā, ne struktūrvienību ziņā. Tādējādi pašvaldībai ir dota izvēles brīvība un tā var ieviest energopārvaldības sistēmu atbilstoši savām vajadzībām, aptverot vienu vai vairākas ēkas, iestādes vai dažos gadījumos arī pašvaldības uzņēmumus," skaidro EM.
Saeima marta sākumā galīgajā lasījumā atbalstīja EM izstrādāto Energoefektivitātes likumu, kas paredz kumulatīvu enerģijas ietaupījumu līdz 2020.gadam 9896 gigavatstundu apmērā. Attiecīgais likums bija jāpieņem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par energoefektivitāti prasībām. Tā uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt un ar energoefektivitātes pasākumiem nodrošināt indikatīva enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu līdz 2020.gadam.
LETA
2016.gada 11.oktobrī
