Valdībā atbalsta “Rail Baltica” likuma izstrādi
Šodien, 19.oktobrī, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu sākt “Rail Baltica” likuma izstrādi. Speciāls tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu noteiktajā laika grafikā un atbilstoši ātrgaitas dzelzceļa tehniskajām prasībām.
“Pašreiz, kad dzelzceļa līnijas projektēšanas darbi paplašinās, skaidrāk redzam, ka ir nepieciešams speciāls “Rail Baltica” likums. Sabiedrības interesēs ir nodrošināt projekta īstenošanu atbilstoši plānotajam, jo jebkura aizkavēšanās ir arī papildu finanšu slogs. Tāpat jebkura dīkstāve projekta virzībā mūs attālina no iespējas pārvietoties pa jauno dzelzceļa līniju mūsdienīgā un ērtā vilcienā gan pa Latviju, gan ceļot uz kādu no Eiropas valstīm,” atzīst Kārlis Eņģelis, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors.
Satiksmes ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums “Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā “Rail Baltica” projekta īstenošanas paātrināšanai” skaidro identificētos spēkā esošā tiesiskā regulējuma radītos izaicinājumus, kas palēnina “Rail Baltica” īstenošanu un palielina projekta izmaksas. Vienlaikus ziņojumā izklāstīti iespējamie tiesiskie risinājumi, kurus paredzēts iekļaut “Rail Baltica” likumā.
“Rail Baltica” projektēšanas un būvniecības gaitā ir identificēti problēmjautājumi. Jārisina tehnisko noteikumu nesamērīgās prasības, kas nav saistītas ar “Rail Baltica” projektu, un jāpagarina termiņi topogrāfisko plānu derīgumam un būvdarbu veikšanas ilgumam. Būtiska ir jautājumu risināšana saistībā ar zemes vienību piekritību valstij un nepieciešamība būvdarbu pasūtītāju valdījumā nodot būvniecībai vajadzīgos bezmantinieka nekustamos īpašums.
SM ieskatā, lai nodrošinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu noteiktajā grafikā un novērstu projekta izmaksu palielināšanu, efektīvākais risinājums ir “Rail Baltica” likuma izstrāde.
Papildu informācija:
“Rail Baltica” projekta realizēšana notiek atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un AS “RB Rail”, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis, tostarp Latvijas vārdā Satiksmes ministrija, pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus.
“Rail Baltica” projekta pamatfinansējuma avots ir ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums (CEF). CEF finansējums veido līdz 85% no kopējām projekta izmaksām. Atlikušie 15% ir valsts budžeta līdzfinansējums, kas ir obligāts ES finansējuma daļas saņemšanas priekšnosacījums. ES finansējums projektam tiek piešķirts pa daļām, sekojot projekta īstenošanai un izvērtējot finansējuma apguvi. Ja īstenošana norit sekmīgi, Latvija var pieteikties papildus finansējumam CEF uzsaukumos, piesakot finansējumu projekta nākamajām aktivitātēm.
