Valdības lielākie izaicinājumi transporta jomā saistīti ar autoceļu sakārtošanu
Pašreizējās valdības darbības laikā veiksmīgi attīstījusies aviācijas nozare, savukārt lielākie izaicinājumi transportā saistīti ar autoceļu sakārtošanu un dzelzceļa jomu, teikts Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ikgadējā ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību.
"Sakārtota transporta nozares infrastruktūra ir būtisks priekšnosacījums katras valsts konkurētspējai. Tā nodrošina pasažieru mobilitāti iekšējā un starptautiskajā telpā, veido starptautiskās tirdzniecības un preču piegādes loģistikas ķēdes," uzsvērts ziņojumā.
Par vienu no izaicinājumiem nosaukta spēja nodrošināt pilnvērtīgu valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un sakārtošanu. Ņemot vērā nepietiekamos līdzšinējos ieguldījumus, valsts autoceļu stāvoklis kopumā nav vērtējams kā apmierinošs tāpēc, ka 46% no visiem ceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, turklāt ceļu rekonstrukcijas un sakārtošanas pašreizējie apmēri tikai valsts galvenajos autoceļos ir tuvu plānotajam, bet reģionālajos un vietējos atpaliek no Valsts autoceļu sakārtošanas programmā noteiktajiem mērķiem.
"Tādēļ šobrīd notiek darbs pie tāda autoceļu finansēšanas modeļa izveides, kas spētu nodrošināt autoceļu uzturēšanu un sakārtošanu vismaz tādā līmenī, lai autoceļu stāvoklis nākamajos gados nepasliktinātos, bet vidējā termiņā tiktu rastas iespējas to uzlabot," norāda valdība.
Tāpat ziņojumā atzīmēts, ka šogad ir panākts būtisks progress "Rail Baltica" īstenošanā - ir noteikts "Rail Baltica" trases novietojums Latvijas teritorijā, tika parakstīts līgums starp trijām Baltijas valstu par transportu atbildīgajām ministrijām un kopuzņēmumu "RB Rail", paredzot kārtību, kādā tiek organizēta "Rail Baltica" pirmās kārtas finansējuma un pārskatu plūsma. Parakstīta arī daudzpusēja vienošanās starp triju Baltijas valstu atbildīgajām ministrijām, iestādēm un uzņēmumiem par projekta finansēšanas un īstenošanas modeli, kas ir priekšnoteikums, lai projekts varētu saņemt otro Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) līdzfinansējuma daļu.
"Turpmākie projekta īstenošanas soļi ietvers starptautisko iepirkumu organizēšanu Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" uzraudzībā, dzelzceļa līnijas uz starptautisko lidostu "Rīga" tehnisko projektēšanu un "Rail Baltica" stacijas starptautiskajā lidostā "Rīga" projektēšanu un izbūvi, kā arī Rīgas centrālās stacijas, uzbēruma un tilta pāri Daugavai projektēšanu un būvniecību un līnijas projektēšanu Latvijas centrālajai daļai," sacīts ziņojumā.
Vienlaikus sākts darbs pie pasākumiem dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, ņemot vērā starptautiskās tirdzniecības un kravu plūsmu izmaiņu tendences. Viens no būtiskiem izšķiršanās jautājumiem dzelzceļa infrastruktūras attīstības kontekstā būs dzelzceļa elektrifikācijas projekts, kas prasīs lielus ieguldījumus. Vienlaikus tas varētu nākotnē sniegt ievērojamas konkurētspējas priekšrocības dzelzceļa kravu piesaistē, bet tas ir skatāms kontekstā ar pasažieru pārvadājumu plūsmām. Dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna apstiprināšana vismaz piecu gadu periodam būs priekšnosacījums, lai atbilstoši tam sagatavotu daudzgadu līguma projektu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, ko noslēgs valsts un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja AS "Latvijas Dzelzceļš".
"Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos būtiska ir tranzīta kravu diversifikācija sadarbībā ar tranzīta kravu apstrādes uzņēmumiem Latvijas ostās, veidojot vienotu tranzīta koridora piedāvājumu. Lai to sasniegtu, veikta reorganizācija "Latvijas Dzelzceļa" koncerna ietvaros, kā rezultātā SIA "LDz Loģistika" kalpo kā loģistikas kompānija, kas no valsts puses veido integrētus piedāvājumus atbilstoši klientu vajadzībām, ietverot pilnu loģistikas procesu. Jau šobrīd panākta vienošanās ar vairākām loģistikas kompānijām Ķīnā, Krievijā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Vācijā par sadarbību un noorganizēts pilotvilciens no Ķīnas pilsētas Jivu (Yiwu) uz Rīgu. Tādējādi tiek noteikts virziens veicināt stratēģisko publisko aktīvu iesaisti un integrāciju, piedāvājot komersantiem multimodālus transporta risinājumus. Tāpat būtiska ir esošo tranzītkravu, īpaši dzelzceļa kravu, apmēru saglabāšana, kas 2016.gada deviņos mēnešos samazinājušies par piektdaļu, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu. Vienlaikus jāatzīmē, ka 2016. gada septembrī kravu plūsma ir stabilizējusies," informē valdība.
Latvijā sekmīgi attīstās aviācijas nozare, kas ir būtisks priekšnosacījums starptautisko biznesa sakaru un tūrisma attīstībai. Ir nodrošināta visu gaisa transporta sistēmas elementu - optimālas pārvaldības sistēmas, nacionālās aviokompānijas "airBaltic", lidostas "Rīga" un AS "Latvijas Gaisa satiksme" - saskaņota attīstība. Vienlaikus stabilizējusies "airBaltic" finanšu situācija, ir piesaistīts finanšu investors un palielināts kompānijas pamatkapitāls. Pieaug uzņēmuma apkalpoto maršrutu un pasažieru skaits. Kompānija jau trešo gadu strādā ar peļņu, kā arī sākts darbs pie stratēģiskā investora piesaistes, izmantojot starptautiska konsultanta pakalpojumus, vienlaikus saglabājot lidostu "Rīga" kā galveno "airBaltic" bāzi, kā arī paredzot, ka galamērķu un pasažieru skaitam jāsaglabājas 2016.gada līmenī. Tostarp pastāv nosacījums, ka Latvijas valsts saglabā ietekmi uzņēmumam būtiskāko stratēģisko lēmumu pieņemšanā.
Lidosta "Rīga" šā gada deviņos mēnešos ir apkalpojusi par 4,7% vairāk pasažieru nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Nozīmīgs solis reģionālo lidostu attīstībā ir Liepājas lidostas sertifikācija regulāru lidojumu nodrošināšanai, kas tika pabeigta 2016.gada 19.septembrī.
Aeronavigācijas jomā Eiropas Kopējo debesu projektā kopīgi ar Ziemeļu valstu funkcionālā gaisa telpas bloka (NEFAB) valstīm 2015.gada beigās ieviesta NEFAB valstu brīvo maršrutu gaisa telpa, tādējādi panākot aeronavigācijas izmaksu optimizāciju.
Premjera ikgadējo ziņojumu Saeimai par paveikto un iecerēto darbību šodien, 10.novembrī, skatīs valdība.
LETA
2016.gada 10.novembrī
