Valdība lems par atbalstu Latvijas-Zviedrijas iecerei kandidēt uz Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu 2026.gadā
Rīga, 12.jūn., LETA. Ministru kabinets šodien skatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas iesaisti Zviedrijas kandidēšanas procesā uz Ziemas olimpisko spēļu 2026.gadā rīkošanu, liecina valdības darba kārtība.
2017.gada nogalē tika uzsākta sadarbība starp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), Siguldas novada pašvaldību, SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda", Zviedrijas Olimpisko komiteju un tās sastāvā izveidoto "OS2026" rīkošanas komiteju. Sadarbība tika uzsākta pēc Zviedrijas puses iniciatīvas saistībā ar Zviedrijas ieceri piedalīties kandidēšanas procesā par tiesībām rīkot olimpiskās spēles 2026.gadā. Zviedrija Latvijai ir izteikusi piedāvājumu spēļu bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensības sarīkot Siguldā.
Šāds piedāvājums saistīts ar faktu, ka Zviedrijā nav starptautiskām prasībām atbilstoša sporta bāze, kurā varētu norisināties olimpiskās bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensības. Šādas trases celtniecība Stokholmā sākotnēji tika apsvērta, bet pēc izvērtējuma veikšanas secināts, ka tā būtu nesamērīgi dārga un nelietderīga investīcija pilsētā un valstī, kurā turklāt arī nav bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta veidu tradīcijas, kas ir būtiski sporta bāzes ilgtspējas nodrošināšanai.
Kā norāda IZM, lai gan Siguldā esošā trase celta 1986.gadā, tā ir atbilstoša augsta līmeņa starptautisko sporta sacensību rīkošanai kamaniņu sportā, skeletonā un bobslejā divniekiem, ko apliecina arī pēdējos gados Siguldā notikušās augstākā līmeņa sporta sacensības. Šobrīd trase neatbilst tikai starptautisku sporta sacensību rīkošanai bobslejā četriniekiem, lai gan diskusijas par trases pielāgošanu bijušas vairākkārt.
LOK norāda, ka Zviedrijas pragmatiskā pieeja, plānojot maksimālu izvairīšanos no nevajadzīgiem tēriņiem un iespējami plašākas esošās sporta infrastruktūras izmantošanu, Latvijas sporta nozares pārstāvjiem ir pieņemama un tie to atbalsta. LOK norāda arī, ka, objektīvi vērtējot, Latvija viena pati, visdrīzāk, nekad nevarēs pretendēt uz Olimpisko spēļu rīkošanu, tādēļ Siguldas un līdz ar to arī Latvijas kandidēšana kopā ar Zviedriju par tiesībām sarīkot olimpiādi būtu labs piemērs valstu ap Baltijas jūru sadarbībai un "Olympic Agenda 2020" prasību izpildei par ilgtspējīgas sporta infrastruktūras radīšanu un izmantošanu Olimpiskajām spēlēm un pēc tam. LOK ieskatā tas būtu arī labs un stimulējošs ilgtermiņa projekts Latvijas sporta un citu tautsaimniecības nozaru attīstības un infrastruktūras pielāgošanai un īstenošanai nākotnē.
Latvijas iesaisti 1.jūnijā sēdē konceptuāli atbalstīja arī Latvijas Nacionālā sporta padome. Padome lēma, ka kandidēšanas plāns jāsagatavo līdz septembrim, bet potenciālais darbu plāns gadījumā, ja Stokholma šīs tiesības iegūst, - līdz nākamā gada martam.
Padome arī pieņēma lēmumu veikt izpēti par trases pielāgošanai nepieciešamajiem darbiem un citām izmaksām, kas Latvijai rastos spēļu rīkošanas gadījumā. Arī IZM valdībai lūdz atbalstīt šīs izpētes veikšanu, paredzot, ka neizlietotais finansējums, kurš tika atvēlēts "Sigulda" trases infrastruktūras uzlabošanai, tiktu novirzīts šim mērķim. Kopumā neizlietotie līdzekļi sastāda 264 370 eiro un nauda joprojām atrodoties trases pārziņā.
Analizējot citus ar olimpisko spēļu iespējamo norisi Siguldā saistītos aspektus, LOK vēstulē tiek uzsvērta Siguldas piemērotība spēļu norisei, kā arī Siguldas novada pašvaldības atbalsts un ieinteresētība. Vēstulē pieminēts 2017.gada aprīlī ekspluatācijā nodotais Siguldas sporta centrs un mākslīgā distanču slēpošanas trase, kas kopā ar bobsleja un kamaniņu trasi jau šobrīd padara Siguldu par ziemas sporta veidu pārstāvju sagatavošanās centru visa gada garumā.
Tāpat tiek norādīts uz pieaugošo iedzīvotāju skaitu, kā rezultātā tuvākajos gados Siguldas novadā jārisina gan dzīvojamās platības, gan izglītības un sociālās infrastruktūras pilnveidošanas jautājums, kas ir saistīts ar potenciālā Olimpiskā ciemata izveidi.
Ņemot vērā Sporta likumā noteikto Latvijas Nacionālās sporta padomes kompetenci un lomu ar Olimpisko spēļu rīkošanas Latvijā saistītajos lēmumos, IZM atbalsta, ka LOK, Siguldas novada pašvaldība un SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda" iesaistās sadarbībā ar Zviedrijas Olimpisko komiteju un Stokholmas Ziemas Olimpisko spēļu kandidēšanas komiteju, kad tāda tiks izveidota.
Stokholmā 1912.gadā notika Vasaras Olimpiskās spēles, bet Ziemas Olimpiskās spēles tā nav uzņēmusi, lai gan pretendējusi sešas reizes.
