Valdība nosaka nepieciešamo dabasgāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai samazināt ar dabasgāzes apgādi saistītus riskus
Rīga, 8.maijs, LETA. Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā", paredzot nepieciešamo dabasgāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (Inčukalna PGK), lai samazināt ar dabasgāzes apgādi saistītus riskus.
Ekonomikas ministrijā (EM) skaidroja, ka patlaban spēkā esošo noteikumu redakcija nosaka vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora atbildību tikai par dabasgāzes drošības rezervju uzglabāšanu nodrošināmo lietotāju apgādei, tādējādi pastāv risks saskarties ar būtisku dabasgāzes deficītu iespējamu apgādes krīžu gadījumā apkures sezonas laikā.
Ar grozījumiem noteikumos, turpmāk tiek noteikts, ka, lai enerģētikas krīzes laikā nodrošinātu nepieciešamo dabasgāzes izņemšanas jaudu no Inčukalna PGK diennaktī, vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākums ir nodrošināt, ka laika periodā no konkrētā krātuves cikla dabasgāzes iesūknēšanas sezonas beigām līdz nākošā kalendārā gada 1.martam Inčukalna PGK atrodas aktīvās dabasgāzes daudzums, kas nav mazāks par 300 miljoniem kubikmetru un ir paredzēts Latvijas dabasgāzes apgādes nodrošināšanai.
"Noteikumu papildināšana ar normām par nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, kuram ir jāatrodas krātuvē noteiktu laika periodu ļaus samazināt ar dabasgāzes apgādi saistītos riskus un novērst situāciju, kad apkures sezonas noslēguma periodā, martā, krātuvē var nebūt saglabājies pietiekams dabasgāzes krājumu apjoms un ar to saistītais krātuves darba spiediens, kas nepieciešams Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanai atbilstoši teorētiski iespējamajam maksimāli pieprasītajam apjomam," atzina EM.
Kopējās vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pārvades tarifos iekļaujamās izmaksas par nepieciešamā minimālā uzglabājamā dabasgāzes apjoma nodrošināšanu aplēstas ap sešiem miljoniem eiro gadā. Izsakot šīs izmaksas uz Latvijas dabasgāzes tirgum piegādātās enerģijas vienību, nepieciešamā minimālā uzglabājamā dabasgāzes apjoma nodrošināšanas izmaksas būtu aptuveni 0,42 eiro par megavatstundu. EM norādīja, ka šāda maksājuma ietekme uz kopējo gala patēriņam piegādāto enerģijas vienību, piemēram, iedzīvotāju grupai, kas izmanto dabasgāzi apkures vajadzībām, būtu aptuveni 1,2%.
