Valdības lēmumi kavē vēja parku attīstību Latvijā
Latvija ir palikusi par balto plankumu Eiropas vēja parku kartē, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur notiek pakāpeniska vēja parku attīstība, uzskata vienas no Eiropas lielāko vēja parku attīstītāju meitaskompānijas SIA "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš. Uzņēmums Latvijā gatavs investēt prāvus naudas līdzekļus un izveidot daudzus vēja parkus, taču, ja likumdevēja lēmumi tupinās ierobežot šo zaļās enerģijas ieguves veidu, "Eolus" var pieņemt lēmumu pamest Latviju.
Kas ir "Eolus" uzņēmums Latvijā?
SIA "Eolus" ir meitasuzņēmums vienam no lielākajiem vēja parku attīstītājiem un operatoriem Skandināvijā - "Eolus Vind AB". "Eolus" kopš 1990.gada līdz 2013.gada 31.augustam uzstādījis 417 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 613,4 megavatstundas, kas atbilst 23% Latvijas elektroenerģijas sistēmā uzstādītai jaudai. Kompānijas vadība 2010.gada nogalē pieņēma lēmumu paplašināties arī Latvijas virzienā, tāpēc 2011.gada 14.martā tika nodibināta meitaskompānija SIA "Eolus".
Vai "Eolus" Latvijā ir uzcēlusi kādu vēja turbīnu?
Mums ir iestrādes, taču, lai nonāktu līdz taustāmam rezultātam, vēl tāls ceļš ejams. Latvijā viss norisinās ļoti lēnām, ņemot vērā tiesisko vidi, kā arī valdošās varas neieinteresētību risināt šos jautājumus pēc būtības. Šeit arī jāpiemin ārkārtīgi augstā likumdošanas mainība. Ļoti bieži tiek grozīts Aizsargjoslu likums. Līdzīgi arī EM īsteno elektroenerģijas tirgu regulējošu normatīvo aktu grozījumus u.c. Ja ilgtermiņā turpināsies šāda attieksme no izpildvaras un likumdevēju puses, tad, iespējams, līdz taustāmam rezultātam arī nenonāksim.
Kas ir uzņēmumi, kurus pēdējā laikā dibina SIA "Eolus"?
SIA "Eolus" nodibinājusi trīs meitassabiedrības. Katrs uzņēmums dibināts konkrētam vēja parka projektam. Esam izvēlējušies šādu modeli Latvijas normatīvo aktu specifikas dēļ.
Cik tālu ir katrs konkrētais projekts?
Ir noslēgti zemes nomas līgumi par diviem vēja parkiem. Par trešo vēl notiek pārrunas ar zemju īpašniekiem.
Kurā reģionā šie vēja parki atradīsies?
Pašreizējie nomas līgumi noslēgti ar Zemgales reģiona zemju īpašniekiem. Ceram, ka izdosies projektus realizēt, jo Skandināvijas pieredze rāda, ka viena no četrām iecerēm izdodas.
Latvijā ceram šo attiecību uzlabot.
Bet tur nav kalnu. Vai tad vējš visstiprāk nepūš kalna galā?
Vējš ir visur, jo augstāk, jo vējš ir stiprāks. Par to vislabāk var pārliecināties, paceļoties virs jumtiem un koku galotnēm. Nenoliedzami, kalnos ir lielāks vējš, bet kalnu mums nav, tādēļ jāpielāgojas vietējiem apstākļiem. Vēja parkus var uzstādīt visur, vien jāievēro atsevišķas nianses. Līdzīgi ir arī Zviedrijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs. Nav tā, ka vēja parki ir tikai kalnos. Zviedrijā līdzīgā reģionā kā Zemgales līdzenums ir uzstādītas vairāk nekā 200 turbīnas.
Cik daudz turbīnu esat gatavi uzstādīt?
Minimālais, ko vēlamies, ir ne mazāk kā trīs vēja turbīnas vienā vietā. Maksimālajam daudzumam ierobežojumu nav.
Cik daudz zemes vajag trīs turbīnām?
Viens montāžas laukums ir 2000 kvadrātmetru. Līdz ar to trijām turbīnām vajadzētu ap 6000 kvadrātmetru. Nav pat hektārs. Mēdzu raksturot zemes īpašnieka un mūsu sadarbību: jūs pļaujat uz zemes, mēs gaisā. Viens otru neizslēdz.
Kad varētu sākt strādāt kaut viens no reģistrētajiem parkiem?
Ceram, ka piecu gadu laikā. Šajā laikā Latvijā radīsies vismaz deviņas jaunas vēja turbīnas. Tas ir tikai sākums. Protams, ja netiks pieņemti jauni, attīstību ierobežojoši tiesību akti.
Vai ir kāds konkrēts uzdevums no māteskompānijas, cik ilgā laikā cik daudz turbīnu jāuzstāda Latvijā?
Pašlaik jāsaprot, kur virzāmies. Var gadīties, ka beidzam pastāvēt un likvidējam uzņēmumu, šāda iespēja netiek izslēgta. Pagaidām māteskompānija ir pacietīga. Vēja bizness kopumā ir pacietības bizness. Zviedrijā ilgākais vēja projekts ir bijis 12 gadu, kas bija nepieciešami, kamēr saskaņoja visus dokumentus un uzstādīja turbīnas. Viss ir atkarīgs no mums pašiem.
Zviedrijā ļoti daudz vēja parku ir pie jūras, bet Zemgalē jūras nav... Savulaik tika uzskatīts, ka tālu no jūras, zemes vidienē, vēju ir pārāk maz, lai attīstītu vēja parkus. Arī tehnoloģiskie risinājumi ļāva attīstīties tikai ļoti vējainās vietās. Tomēr mūsdienās tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās un ir izveidotas tādas turbīnas, kas darbojas arī pie maza vēja ātruma. Tas ir pārbaudīts praksē, jo "Eolus" ir tādi projekti, kuros turbīnas tika uzstādītas vidienēs, un tās funkcionē ne sliktāk kā pie jūras. Katrai vietai ir savs tehnoloģiskais risinājums.
Turbīnām der arī stiprs vējš?
Jo stiprāks vējš, jo labāka produktivitāte, bet, kā jau visās jomās, kas par daudz, tas par skādi, un izņēmums nav arī vēja industrija. Atsevišķi iekārtu ražotāji drošības apsvērumu dēļ pie pārāk stipra vēja turbīnas aptur. Vēja turbīnai labāks ir lēns un pastāvīgs vējš.
Vai vējš sevi atpelna?
Sākotnēji bez būtiska valsts atbalsta vēja turbīnas neatmaksājās, to uzstādīšana, uzturēšana prasīja ievērojamus ieguldījumus, un produktivitāte bija zema. Tomēr pēdējos gados noticis nopietns tehnoloģiskās attīstības rāviens. Ja pirms vairākiem gadiem populārākās bija 800 kilovatu turbīnas, tad tagad tās ir trīs līdz pat septiņu megavatu turbīnas. Patlaban šī nozare ir tuvu tam, lai ar vēju saražotu tik lētu enerģiju, ka būtu iespējams segt kapitāla un uzturēšanas izmaksas, konkurējot brīvajā tirgū. Pašlaik nepieciešamie kapitālieguldījumi bez papildu atbalsta neatmaksājas investoriem pievilcīgā periodā. Taču tuvākajā nākotnē tas var mainīties. Jau patlaban vējš ir viens no lētākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem, un tā pašizmaksu veido galvenokārt kapitālieguldījumi.
Kas traucē vēja parkiem aktīvi sākt darboties Latvijā?
Nebūšu oriģināls - traucē nepieciešamā normatīvā regulējuma trūkums. Mēs esam iesaistījušies dažādās aktivitātēs, uzrunājām, skaidrojām. Māteskompānijai Zviedrijā 23 gados ir uzkrāta liela pieredze. Mēs stāstām, kā tam būtu jābūt, bet mūsu informācija netiek pietiekami izvērtēta. Konsekvents valsts pozīcijas trūkums šajā jomā traucē jebkādiem plānošanas procesiem, jo izstrādātās stratēģijas un radītie normatīvie akti ir ļoti īslaicīgi, lai investors uz tiem varētu paļauties. Diemžēl, izstrādājot likumdošanas iniciatīvu, netiek padomāts par attīstītājiem. Zviedrijā, ja komūna ir devusi atļauju parka izveidei, būvē kaut pie kaimiņa robežas. Latvijā identisks projekts ir jāsaskaņo ar visiem noteiktā attālumā esošajiem īpašniekiem. Turklāt likumdevējs pieņēma normas, ievērojami, atsevišķos gadījumos līdz pat diviem kilometriem, paplašinot aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem. Tas būtiski sadārdzina projektu un atstāj ietekmi uz nepieciešamo elektrības kilovatstundas cenu.Arī likums par subsidētās enerģijas nodokli, par kuru spriež Saeima, ir signāls valdības aizsāktajam virzienam, kur notiek cīņa ar iepriekš pieņemto lēmumu sekām. Salīdzinājumam, pašlaik elektroenerģijas cena Zviedrijā ir teju divas reizes zemāka nekā Latvijā. Brīvā tirgus apstākļos būtu grūti atrast ražotāju, kas nāks uz Latviju celt rūpnīcu, ja šeit ir tik dārga elektrība. Latvijā ir liels potenciāls lētas vēja enerģijas ražošanai, bet ir sajūta, ka nevienam bez mums to nevajag. Cenu lielā mērā ietekmē Latvijas nepastāvība. Kurš investors vēlēsies veikt ilgtermiņa ieguldījumus valstī, kurā spēles noteikumi tiek mainīti divas līdz trīs reizes gadā?
Kāda ir minimālā atbalsta summa, lai jūs strādātu Latvijā?
Tas atkarīgs no investora un tā plāniem. Esam izvērtējuši visus procesus un nonākuši pie slēdziena, ka Latvijā vēja saražotas vienas kilovatstundas cenai būtu jābūt ap 8,6 eiro centiem (6 santīmiem). [Red. 2012.gadā no vēja stacijām obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģija tika iepirkta vidēji par 7,5 santīmiem par kilovatstundu.] Taču ir svarīgi atcerēties, ka vēja parks jāizveido un jādarbina pareizi. Ko nozīmē pareizi? Tam gada laikā jāsavāc pēc iespējas vairāk vēja, jo vairāk vēja, jo zemāka pašizmaksa.
Kā pildāt vides prasības?
Pirmais, ko darījām, sākot darbu Latvijā, satikāmies ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Tas viņiem bija liels pārsteigums, jo parasti viņiem kaut ko prasa pēdējiem. Vides prasības ir galvenais noteikums veiksmīga vēja parka attīstīšanai, un mēs vēlamies pārņemt māteskompānijas praksi šeit, jo Zviedrijā tas strādā labi. Zviedrijā ir īpašas prasības, lai netraucētu tuvumā esošajām mājām, - trokšņa līmenis un ēnojums, ko rada turbīnu spārni. Piemēram, ēku logos ēnojuma nedrīkst būt vairāk par astoņām stundām gadā vai ne vairāk kā 30 minūtes dienā. Tas viss ir Zviedrijā izpētīts, un tam ir reāls pamatojums. Atšķirībā no situācijas Latvijā, kur bez pamatojuma tiek izvirzītas dažādas prasības un nosacījumi, piemēram, projektā ir nosacījums, ka vēja turbīnu pie dzīvojamām mājām nedrīkst uzstādīt tuvāk par četru torņu augstuma attālumu. Kādēļ četru? Kādēļ ne astoņu, 12 vai 60? Tam nav nekāda pamatojuma. Tas ļoti traucē attīstīties.
Vai reāli pētījumi apliecina, ka vēja turbīna traucē putniem?
Pētījumi ir daudz un dažādi, viss atkarīgs, kurš par to maksā. Fakts ir tāds, ka putnu kalni pie turbīnām nekrājas. Ir atsevišķi nelaimes gadījumi. Jāizvērtē, kam ir lielāks devums sabiedrībai. Zviedrijā tika veikts pētījums, kas notiek ar putniem. Izrādās, ka mājas kaķis ir lielākais putnu bendētājs, tad nāk automašīnas, kam seko vilcieni. Vai tas nozīmē, ka esam gatavi no tiem atteikties? Putniem ir reģioni, kur noteikti nevajadzētu uzstādīt turbīnas. Piemēram, piekrastes teritorijas ir ļoti jutīgas, arī pie Lubānas ezera. Mums bija lieli plāni Lubānā, bija ieradies eksperts no Zviedrijas, kurš atzina, ka tur putniem ir maģistrālais migrācijas ceļš. Līdz ar to, lai pie Lubāna ezera uzstādītu vēja turbīnu, ir ļoti jāpiedomā, kā pasargāt putnus un vai vispār vēja turbīnas tur ir iespējams uzstādīt. Visticamāk, ka pagaidām "Eolus" tur savas aktivitātes neplānos, līdz būs pieejamas kādas jaunas tehnoloģijas, kas mazinās kaitējumu. Taču arī pašlaik ir nosacījumi, kurus ievērojot videi kaitējums netiek nodarīts, piemēram, intensīvas putnu migrācijas laikā turbīnas nedrīkst darboties u.c. Taču tas ir ornitologu jautājums.
Vai "Eolus" Latvijā varētu sasniegt TEC2 ražošanas apjomu?
Ja nebūtu nekādu šķēršļu, to sasniegtu diezgan ātri. Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņiem šī nozare ir stop režīmā jau pārāk ilgu laiku. "Eolus" Zviedrijā attīsta vienu no lielākajiem "ofšora" vēja parkiem pasaulē - pāri par 700 turbīnām. Latvijā ir ļoti labi nosacījumi vēja parku veidošanai gan jūrā, gan uz sauszemes. Jāpiebilst, jūrā veidojot parku, ir aptuveni trīs reizes lielākas izmaksas. Tas reāli kļūtu interesanti, kad Latvija tuvotos maksimālajam parku daudzumam. Tomēr jautājums par jūras izmantošanu vēja ģeneratoru attīstībai nevirzās uz priekšu. Ekonomikas ministrija mēģina panākt lētāku elektroenerģiju, lai mājsaimniecībām nebūtu šoks, iekļaujoties brīvajā tirgū. Taču, lai samazinātu cenu, ir jāatceras ekonomikas pamatprincipi - jārada konkurence un jāsasniedz līmenis, kad piedāvājums kļūst lielāks par pieprasījumu. Tas savukārt ražotājiem spiestu samazināt cenu. Kur Latvijā radīsies jauns elektroenerģijas piedāvājums? Galu galā Latvija varētu arī eksportēt elektrību. Investori šodien atsakās ieguldīt, atsaucoties uz neskaidro nākotni.
Kādēļ vēja parkiem Latvijā nedod jūru?
Nezinu! Atteikuma pamatojums - jūrai nav teritoriālā plānojuma. Jūra saistīta ar lielākiem kapitālieguldījumiem un uzturēšanas izmaksām. Taču tas nav vienīgais, kas pieder valstij. Latvijā ir valstij piederoša sabiedrība, kurai pieder liela daļa no sauszemes teritorijām - meži. Mēs sākām sarunas par iespējām sadarboties, jo tas būtu izdevīgi abām pusēm. Turklāt mežā turbīnas nevienam netraucētu. Atbildes nav.
Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai atmaksātos vēja turbīnas?
Par labu rezultātu tiek uzskatīts, ja tas notiek desmit gados.
Ir mīts, ka Latvijā ir par maz vēja.
Iekšzemē neviens neko nav pētījis. Latvijā augstākā vieta Gaiziņš ir 311,5 metri. Tas nav pat kalns. Kur šajā "zaļajā pļavā" varētu būt kāds šķērslis, kas vēju bremzētu? Protams, gluži aiz Gaiziņa turbīnu nevajadzētu likt, bet visur citur nav nekādu dabisku šķēršļu. Kurzemē, Zemgalē - liec, kur gribi! Visā pārējā Latvijas daļā jāskatās. Piemēram, Vidzemes augstienē ir labs vējš, bet tur ir skata liegumi, tur nedrīkst. Austrumu daļā ir pierobeža. Latvijā ir pietiekami daudz vēja, lai ar mūsdienu tehnoloģijām vēja turbīnas spētu saražot lētu enerģiju. Nevajadzētu aizmirst, ka vējam ir arī viens mīnuss, vējš nav pastāvīgs. Ir nepieciešamas balansēšanas jaudas, kas Eiropā tiek nodrošinātas ar hidro- un gāzes stacijām.
Avots: Mārtiņš Kalaus, Nozare.lv
Foto: LETA
