Valsts kontrole: Nepilnveidojot sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanas sistēmu, LU zaudē vairākus simtus tūkstošu eiro
Rīga, 18.jūn., LETA. Nepilnveidojot sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanas sistēmu, Latvijas Universitāte (LU) zaudē vairākus simtus tūkstošu eiro, izriet no Valsts kontroles (VK) revīzijas par LU rīcību ar tās mantu.
Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, LU varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai. VK padomes locekle Inese Kalvāne atzīmēja, ka, saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 000 eiro lielāki.
"Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. LU ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto," revīzijas secinājumus skaidroja Kalvāne.
Revidentu ieskatā LU īstenotais dzīvojamo telpu izīrēšanas process nav bijis pietiekami atklāts un caurskatāms. Nav skaidrs, pēc kādiem principiem dzīvojamās telpas piedāvātas izīrēšanai un vai visiem potenciālajiem īrniekiem, piemēram, arī augstskolas studentiem, ir bijusi iespēja iepazīties ar esošo īres piedāvājumu.
Tāpat LU nav vienotas pieejas īres un nomas maksas noteikšanā. Vismaz 17% no pārbaudītajiem īres līgumiem noteikta nepamatoti zema īres maksa un LU īrnieka vietā divu gadu laikā bijis jāsedz apsaimniekošanas maksu gandrīz 7500 eiro apmērā. Tāpat arī piektajā daļā no izvērtētajiem nomas līgumiem kļūdaini noteikta nomas maksa, un arī šajos gadījumos LU par īpašuma uzturēšanu nomnieka vietā divos gados samaksājusi gandrīz 16 500 eiro. LU nav izmantojusi arī visas iespējas vienpusēji vai, vienojoties ar īrniekiem un nomniekiem, pārskatīt īres un nomas maksas, kā to paredz gan noslēgtie līgumi, gan normatīvais regulējums, atzīmēts VK revīzijā.
Tāpat revidenti neguva pārliecību par īres maksas samazinājuma pamatotību gandrīz 100 000 eiro apmērā par īrnieka veiktajiem ieguldījumiem, jo tie nebija pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.
LU rīcībā ir 62 nekustamie īpašumi ar vairāk nekā 100 ēkām. Augstskolas attīstības stratēģija paredz atbrīvoties no neperspektīvajiem vai zaudējumus nesošajiem, lai iegūtu finansējumu Akadēmiskā centra attīstībai, taču divu gadu laikā izdevies atsavināt tikai trīs īpašumus.
Savukārt 14 nekustamajos īpašumos - ienākumu centros, piemēram, viesu namos, īres un nomas telpās, no kuriem var gūt regulārus papildu ienākumus, netiek izmantotas visas iespējas palielināt ieņēmumus. Piemēram, 2016.gadā ieņēmumi tik tikko nosedza izdevumus, bet 2017.gadā ieņēmumi gan palielinājušies, bet visas iespējas joprojām nav izmantotas. Nenosakot ienākumu centriem skaidrus mērķus un sasniedzamos rezultātus, neieinteresējot savas darbības rezultātā, LU nemotivē tos strādāt efektīvāk un rezultātā negūst visus iespējamos ienākumus, teikts VK revīzijā.
Lielu infrastruktūras attīstības projektu ieviešana ir nozīmīgs pārmaiņu process augstskolā. Pārdomāti attīstot mūsdienīgu studiju un zinātniskās darbības vidi, ne mazāk svarīgi ir lietderīgi izmantot arī rīcībā esošās ēkas un materiālās vērtības, gūt pēc iespējas lielākus ienākumus no šim mērķim paredzētajiem īpašumiem, norādīja revidenti.
Tiesa, LU jau revīzijas laikā esot novērsusi vairākus revidentu konstatētos trūkumus un turpina nekustamo īpašumu saimniecību sakārtot, lai tās izmantošanā tiktu ievērotas pašas augstskolas intereses, piebilda Kalvāne.
