Valsts prezidenta kanceleja no nākamā gada sākuma pakāpeniski sāks pārcelties uz rekonstruēto Rīgas pili
Valsts prezidenta kanceleja no nākamā gada sākuma pakāpeniski sāks pārcelties no pagaidu mītnes vietas Melngalvju namā uz rekonstruēto Rīgas pili, lai pavasarī pilnībā sāktu darbu pils telpās.
"Rīgas pils ir mūsu kultūras, vēstures un politikas mantojums. Te pieņemti daudzi Latvijas vēsturē svarīgi lēmumi," otrdien, 22.decembrī, pils telpās sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš vērsa uzmanību, ka pils pirms viņa bijusi darba vieta astoņiem Latvijas prezidentiem.
Vējonis uzsvēra, ka ir noslēgta ilgi gaidītā pils restaurācijas pirmā kārta un Rīgas pils atgriezusies savā vēsturiskajā spozmē. Pēc rekonstrukcijas apskatāmas arī padomju varas gados aizkrāsotās vērtības.
Vēl turpināsies rekonstrukcijas otrā kārta, lai 2018.gadā Rīgas pili pilnībā varētu atdot Latvijai. "Tā būs burvīga dāvana Latvijas 100 gadu svinībās," teica Valsts prezidents.
Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis atzina, ka Rīgas pilī ir viss, kam cauri izgājusi Latvija kopš viduslaikiem. Viņaprāt, rekonstrukcijas darbu laikā piedzīvotais ugunsgrēks vēl vairāk saasinājis tās vērtības apziņu.
Lancmanis šodien izrādīja žurnālistiem rekonstruētās telpas un stāstīja par rekonstrukcijas un iekārtošanas darbu niansēm. Piemēram, Rīgas pils Sūtņu zāles paklājs vēl top. Bija saglabājušās tikai melnbalti šī paklāja attēli, tāpēc paklāju sāka veidot pēc tiem, un tikai pavisam nesen atrasts arī kāds krāsains kādreizējā paklāja attēls. Lancmanis vērtēja, ka Sūtņa zāle būs "satriecoša telpa", kad tajā būs izvietots paklājs un telpa būs pilnībā pabeigta.
Turpmāk pils Ģerboņa zālē tiks izvietoti tikai četru pirmskara laika prezidentu portreti, savukārt Gunta Ulmaņa, Vairas Vīķes-Freibergas un citu mūsdienu Valsts prezidentu portreti tiks izvietoti citā telpā.
Lancmanis atzina, ka prezidenta darba kabinetā nav īstenota pati pirmā "pilnīgi trakā" ideja, ko bija piedāvājis arhitekts Mārtiņš Pīlēns, taču daudzas ieceres ir īstenotas, piemēram, valsts ģerbonis iegravēts sienā. Arhitekts Pīlēns bija piedāvājis prezidenta darba kabinetā izvietot divas "aktīvas abstrakcijas", taču Lancmanis skaidroja, ka šādā telpā nedrīkst novērst uzmanību no Valsts prezidenta, jāļauj ieraudzīt valsts vadītāju. Tāpēc izvēlētas divas citas gleznas šim kabinetam - Līgas Purmales glezna un Daces Lielās glezna.
Pilī būtu veicami darbi arī vēl nākotnē, piemēram, pašlaik Eižena Laubes savulaik veidotajā Rīgas pils Svētku zālē uz griestiem vēl nav visu gleznojumu, palikuši seši tukši laukumi bez gleznojuma.
Rīgas pils rekonstrukcijas un iekārtošanas laikā eksperti centās katrā telpā ievērot stila tīrību. Lancmanis atzina, ka pilī nevar ielikt ļoti daudz ko no jaunā laika, lai viss nedisonētu un nekļūtu smieklīgs. Tomēr pilī tiks izvietota arī laikmetīgā māksla, proti, būs apskatāmi "Purvīša balvas" mākslā nominantu un laureātu darbi, tādējādi ārvalstnieki varēs arī gūt priekšstatu par laikmetīgo mākslu Latvijā.
Lancmanis stāstīja, ka pils iekārtošanas laikā nākas sastapties ar ķibelēm, piemēram, pašlaik vēl nav skaidrs, ar kādām mēbelēm tiks iekārtota telpa, kas paredzēta Valsts prezidenta privātām jeb "tete-a-tete" sarunām. Saskaņā ar likumu Valsts prezidenta kancelejai mēbeļu iegādei jārīko standarta iepirkums, taču šādā veidā nav iespējams iegādāties iecerei atbilstošas mēbeles.
Pilī atrasta arī jauna telpa preses konferencēm, tāpēc televīzijas raidījumos vairs tik bieži nebūs redzams zaļais fons.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas būvvalde 18.decembrī pieņēmusi ekspluatācijā rekonstruēto Rīgas pils daļu.
Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas un rekonstrukcijas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kurā iekļautas būvfirmas "Skonto būve" un "Re&Re".
Restaurācijas un rekonstrukcijas tehniskā projekta autors ir pilnsabiedrība "Pils projekts", bet galvenais arhitekts - Artūrs Lapiņš. Būvuzraudzību veica SIA "Būvalts".
Rekonstrukcijas pirmās kārtas darbiem bija paredzēti 34,9 miljoni eiro, no šīs summas ietaupīti 700 000 eiro, ko varēs izmantot otrās kārtas rekonstrukcijai. Tādējādi reāli izlietotā summa pils pirmās kārtas rekonstrukcijai ir 34,2 miljoni eiro.
Nākamgad plānots sākt Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas otrās kārtas darbus - kastelas pārbūvi. Patlaban šiem darbiem ir atvēlēti 20 miljoni eiro.
Plānots, ka Rīgas pils kastelas daļā 2018.gadā, Latvijas simtgadē, pēc būvdarbu pabeigšanas atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
