abc.lv skaitļos

Lietotāji online51
Aktīvie uzņēmumi25972
Nozares raksti1319
Ekspertu atbildes3041
Valsts reģionālajiem autoceļiem sola 535 miljonus : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Valsts reģionālajiem autoceļiem sola 535 miljonus

Valsts reģionālajiem autoceļiem sola 535 miljonus
Valdība otrdien nolēma, ka finansējumam valsts galvenajiem autoceļiem no 2014. līdz 2020.gadam jāsasniedz 348,7 miljoni latu, savukārt valsts reģionālajiem autoceļiem šajā periodā paredzēti 535,8 miljoni latu.

Kā skaidro Satiksmes ministrijā, valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam jāpiešķir finansējums 181,5 miljonu latu apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 154 miljoni latu un valsts budžeta finansējums 27,5 miljoni latu.

Valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanai un rekonstrukcijai 2014.-2020.gadam valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim būs 167,2 miljoni latu.

Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcijai līdz 2020.gadam finansējumam jābūt 196 miljoni latu, tai skaitā ERAF finansējumam - 166,6 miljoni latu un valsts budžeta finansējumam - 29,4 miljoni latu.

Valsts reģionālo autoceļu seguma atjaunošanai paredzēts budžeta finansējums 135,5 miljoni latu, savukārt valsts reģionālo autoceļu seguma un autoceļu posmu rekonstrukcijai - valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim - 204,3 miljoni latu.

Banner 280x280

Satiksmes ministrija skaidro, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 23 gadu laikā valsts un pašvaldību autoceļu un ielu stāvoklis turpina nepārtraukti pasliktināties.

Ikgadējais valsts autoceļu tīkla stāvokļa novērtējums apliecina, ka rādītājs - tuvu 50% no valsts autoceļu garuma - ir vērtējams kā neapmierinošs, vairāk nekā divas trešdaļas tiltu uz valsts autoceļiem prasa neatliekamu remontu. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekošā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodzes radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Līdzīga situācija ir izveidojusies ar pašvaldību autoceļiem un ielām.

Lai valsts autoceļi kalpotu nevainojami, katru gadu autoceļu tīklā ir jāatjauno asfalta sega vai jāveic tā rekonstrukcija vismaz 1100 kilometru apjomā, jāatjauno grants sega 1700 kilometru apjomā un jāveic 65 tiltu klāja konstrukciju atjaunošana vai tiltu rekonstrukcija, šiem mērķiem kopā plānojot 300 miljonus latu gadā (2012.gada cenās).

Lai sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020) izvirzītos mērķus, valsts autoceļu tīklā vidēji katru gadu laika periodā līdz 2020.gadam ir jāveic šādi darbu apjomi: jāatjauno asfalta segums - 405 kilometri, jārekonstruē autoceļu sega - 223 kilometri, jāizbūvē jauna asfalta sega - 14 kilometri, jāatjauno grants sega - 200 kilometri, jārekonstruē tilti - 29 gabali un jārealizē seši satiksmes drošības projekti.

SM skaidro, ka "Latvijas Valsts ceļu" speciālisti katru gadu izstrādā autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas, kas kalpo par pamatu ikgadējo finansēšanas plānu izstrādāšanai. Šo trīs gadu programmu izstrādāšanā iegūtā informatīvā bāze kalpoja par pamatu, lai izstrādātu "Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020.gadam" projektu. Septiņu gadu autoceļu sakārtošanas programmas projektā ir iekļauti projekti kapitālieguldījumu apjomam 1062,2 miljonu latu apjomā, tai skaitā ar NAP2020 iekļauto ES fondu finansējums, taču šie plānu projekti neaptver visas vajadzības autoceļu tīklā, uzsver Satiksmes ministrijā.

Ja tiks īstenoti šajā programmā identificētie projekti, tad 2020.gadā valsts autoceļu stāvoklis tiks ievērojami uzlabots un ļaus sasniegt NAP2020 noteiktos mērķus sasniedzamības un autoceļu kvalitātes nodrošināšanā un tiks iezīmēts virziens turpmākiem valsts autoceļu stāvokļa uzlabojumiem, uzsver SM.

Valdības protokollēmumā teikts, ka jautājums par "Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014-2020.gadam" finansēšanu tiks izskatīts 2014.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Rīga, 21.maijs, NOZARE.LV.
Foto: Edijs Pālens/ LETA
 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Starp Ilūksti un Sventi pārbūvē reģionālā ceļa posmu

Starp Ilūksti un Sventi pārbūvē reģionālā ceļa posmu

Augšdaugavas novadā turpinās būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Svente–Lietuvas robeža (Subate) (P70) starp Ilūksti un Sventi (0,06.–12,22. km). Ieviesti plaši satiksmes ierobežojumi ar vairākiem pagaidu luksoforiem, un posma izbraukšanai jāplāno 45 minūtes, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Izstāsti Latvijai