Valsts tiešās pārvaldes iestādēm būs jāiegādājas un jānomā energoefektīvas ēkas
Valsts tiešās pārvaldes iestādēm būs jāiegādājas un jānomā energoefektīvas ēkas, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā.
Energoefektīvai ēkai ir jāatbilst vismaz minimālajām energoefektivitātes prasībām attiecībā uz ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību, inženiertehniskajām sistēmām un ēkas pieļaujamo energoefektivitātes līmeni.
Pienākums pirkt un nomāt energoefektīvas ēkas attiecināms tikai uz tiešās pārvaldes iestādēm, bet citām publiskām struktūrām, piemēram, pašvaldībām, neparedz pienākumu iegādāties vai nomāt energoefektīvas ēkas.
Grozījumi likumā paredz, ka atbilstību energoefektivitātes minimālajām prasībām pārbauda, izmantojot ēkas energosertifikātu. Tādējādi valsts tiešās pārvaldes iestādei, pērkot ēku vai kā nomniekam organizējot nomas objektu piedāvājumu atlasi un norādot prasības attiecībā uz tehnisko stāvokli un citas prasības, ir jānorāda, ka ēkai jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām minimālajām ēku energoefektivitātes prasībām attiecībā uz ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību, inženiertehniskajām sistēmām un ēkas pieļaujamo energoefektivitātes līmeni. Tāpat valsts tiešas pārvaldes iestādei ir jāpieprasa uzrādīt ēkas energosertifikātu, kas satur informāciju par atbilstību ārējo norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības atbilstību minimālajām prasībām.
Attiecībā uz ēku pirkumiem un nomu netiek piemērotas publiskā iepirkuma prasības.
Likumā arī noteikts, ka energoefektivitātes minimālās prasības projektējamām, renovējamām un rekonstruējamām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām noteiktas kā siltuma caurlaidības rādītājs atsevišķiem ēkas būvelementiem (logiem, sienām, jumtam u.c.), bet ekspluatācijā esošām dzīvojamām ēkām - kā vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei uz kvadrātmetru gadā.
Savukārt energoefektivitātes minimālās prasības ekspluatējamām ēkām paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājs plāno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus (tostarp dzīvojamās mājas renovāciju) tad, ja dzīvojamai mājai vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 200 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā, ja siltumenerģiju izmanto dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, vai 150 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, ja siltumenerģiju izmanto dzīvojamās mājas apkurei. Attiecībā uz nedzīvojamām ekspluatējamām ēkām minimālās prasības nav noteiktas.
Rīga, 19.aug., NOZARE.LV.
Foto: Edijs Pālens / LETA
