VARAM iebilst pret Rīgas domes pieņemtajām prasībām siltumapgādes veida izvēlei dažādās telpās

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paudusi iebildumus pret Rīgas domes pērn 22.septembrī pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem, kas nosaka prasības siltumapgādes veida izvēlei ēkās un būvēs Rīgā, ceturtdien, 14.janvārī, norādīts Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā.

Iebildumiem pašvaldība piekrīt daļēji, bet šos noteikumus pārskatīt un, iespējams, veikt grozījumus tajos plāno pēc Energoefektivitātes likuma pieņemšanas valdībā.

VARAM atzinumā norādījusi, ka noteikumos nav pietiekami ievērots piesardzības princips gaisa piesārņojuma risku mazināšanai pilsētā. Ministrijas ieskatā saistošajos noteikumos būtu jāparedz stingrākas prasības un jāiekļauj piesardzības pasākumi ne tikai pirmajā zonā, kurā pārsniegts piesārņojuma robežlielums, bet arī otrajā, kur tas ir tuvu noteiktajam robežlielumam.

Sagatavotais domes lēmumprojekts paredzēja nepiekrist VARAM iebildumiem, atstājot minētos noteikumus negrozītus. Rīgas Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš deputātiem skaidroja, ka ar iebildumiem VARAM vēlas, lai pašvaldība darbotos pēc piesardzības principa, noteikumos noteiktajā otrajā zonējumā, kurā piesārņojums ir tuvu robežlielumam, aizliedzot izvietot lokālas apkures iekārtas. "Praksē tas nozīmētu, ka apmēram pusē Rīgas administratīvās teritorijas būtu nelikumīgi jāapspriež - kur ko drīkst izvietot, kur ko nedrīkst, bet pamatot mēs to nevarētu, jo tehniski nav iespēju izmērīt piesārņojumu - nav iekārtu," skaidroja Kļaviņš, uzsverot, ka šādi gadījumi varētu beigties ar tiesāšanās izdevumiem.

"Vai arī mums jāgriežas pie jums, pieprasot līdzekļus nepieciešamās tehnikas iegādei un papildu štata vietām, lai varam nodrošināt tehniku, ar kuru tiktu izmodelēts katrs gadījums," sacīja Kļaviņš. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tam varētu būt nepieciešami vismaz 50 000 līdz 60 000 eiro.

Šo iemeslu dēļ Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisija piedāvā noraidīt VARAM iebildumus, atstājot noteikumus negrozītus, skaidroja Kļaviņš.

Tikmēr Rīgas domes Juridiskās nodaļas vadītājs Jānis Liepiņš uzsvēra, ka atsevišķi ministrijas iebildumi ir pamatoti un vērā ņemami, tādēļ ar nosacījumu, ka pašvaldība tiem piekrīt daļēji, būtu loģiski arī attiecīgi noteikumus grozīt.

Kļaviņš tomēr oponēja, ka apzinoties reālo situāciju un iespējamos tiesu procesus, kas varētu sekot, grozot noteikumus pēc VARAM norādēm, tos labāk atstāt negrozītus, jo "tad situācija nebūs ideāla, taču labāka".

"Ja noteikumus grozām, dome nobalso, noteikumi stājas spēkā, drīzumā kāds prasa uzstādīt apkures iekārtu noteiktā zonā. Mēs paskatāmies debesīs, kafijas biezumos, nezinu vēl kur, jo attiecīgas tehnikas nav, un neļaujam to darīt. Ja persona samierinās, papildu izdevumi domei nerodas, ja nesamierinās, var vērsties tiesā, un tad sākas izdevumi," skaidroja Kļaviņš.

Tikmēr deputāte Olga Veidiņa (S) norādīja, ka valdība drīzumā solījusi pieņemt jaunu Energoefektivitātes likumu, pēc kura stāšanās spēkā diskutētie noteikumi tāpat noteikti būs jāgroza. Viņa piedāvāja sagaidīt šī likuma pieņemšanu, pirms grozīt noteikumus.

Visi komitejas deputāti atbalstīja šo priekšlikumu.

Kā ziņots, Rīgas dome pērn 22.septembrī pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka prasības siltumapgādes veida izvēlei ēkām un būvēm, dzīvokļa īpašumos ietilpstošajiem dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām, mākslinieka darbnīcām un telpām dzīvokļa īpašumos nesadalītās ēkās.

Noteikumi paredz, ka jautājumus, kas saistīti ar siltumapgādes veida izvēli ēkām, būvēm un telpām visās zonās, ēku un būvju lokālu siltumavotu projektēšanu vai pārbūvi visās zonās, izskata Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisija. Dokumenti šai komisijai iesniedzami Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā.

Tāpat tie nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta Ministru kabineta noteikumu par gaisa kvalitāti prasību ievērošana - Rīgas pilsētas teritorija tiek sadalīta zonās atbilstoši piesārņojošo vielu - slāpekļa dioksīda un cieto putekļu daļiņu - gada vidējai koncentrācijai gaisā.

Rīgas teritorija ir sadalīta trīs zonās. Pirmajā zonā piesārņojošo vielu - slāpekļa un putekļu daļiņu - gada vidējā koncentrācija pārsniedz pieļaujamo normatīvu (40 mikrogrami uz kubikmetru), tāpēc šajā zonā ir aizliegts no jauna būvēt vai ierīkot stacionāras iekārtas, kas izdala piesārņojošās vielas. Pieļaujama ir centralizēta siltumapgāde apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei vai autonomi siltumapgādes veidi bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tostarp saules baterijas un saules kolektori). Esošajos siltumavotos ir pieļaujama cietā kurināmā maiņa uz gāzveida kurināmo.

Otrajā zonā piesārņojošo vielu gada vidējā koncentrācija ir mazāka par pieļaujamo normatīvu, bet trešajā zonā piesārņojošo vielu gada vidējā koncentrācija ir vēl mazāka. Šajās zonās ēku un būvju īpašnieki var izvēlēties sev izdevīgāko siltumapgādes veidu, taču, projektējot ēkas, jāizvērtē iespēja tajās izmantot augstas efektivitātes sistēmas.

LETA

Foto: Stock.XCHNG

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Šodienas aktīvajā dzīves ritmā metāla durvis ir kļuvušas par neatņemamu ģimenes mājas, dzīvokļa, lauku vai dārza mājas sastāvdaļu. Galvenais iemesls, kāpēc metāla konstrukcijas, tai skaitā metāla durvis, izpelnījušās tik lielu popularitāti, ir to augstā izturība, pateicoties kurai, dzīves telpas kļūst drošākas pret uzlaušanu un garnadžu mēģinājumiem piesavināties vērtīgas mantas. 

Aktuālie piedāvājumi

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.

Aktualitātes

Uzņēmējs runā

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

grida

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.