VARAM izstrādājusi koncepciju par zemes dzīļu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu investīciju piesaistei
Koncepcija paredz četrus iespējamos rīcības variantus, kas balstīti uz apkopto pasaules pieredzi un ietver tiesības zemes īpašniekiem saņemt kompensāciju, ja viņu teritorijā atrod derīgos izrakteņus.
Koncepcijas "A" variants nosaka, ka normatīvais regulējums netiek pārskatīts un mainīts. "B" variants paredz, ka tiek pilnveidots spēkā esošais normatīvais regulējums, nosakot zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai.
"C" variants nosaka, ka valstij ir ekskluzīvas tiesības uz derīgajiem izrakteņiem, ja tādi tiek atrasti, sākot no 100 metru dziļuma, kas nozīmē, ka privātpersonām ir tiesības izmantot zemi, augsni, iegūt derīgos izrakteņus, kas atrodas līdz 100 metru dziļumam. Tas neietekmē zemes īpašnieka tiesības un iespējas izmantot "zemes virsmu" un gūt visus labumus no tās izmantošanas. Savukārt "D" variants - valstij ir ekskluzīvas tiesības uz metālu rūdām un dimantiem, ja tādi tiek atrasti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) skaidro, ka koncepcija izstrādāta, jo Latvijas zemes dzīļu izmantošanas noteikumi ir jāpilnveido, lai ilgtermiņā iegūtu gan iedzīvotāji, gan valsts.
"Zeme ir būtiska kā vērtība ikvienam latvietim, ministrijas pienākums ir šo vērtību saglabāt un pat palielināt, jo ar šo regulējumu zemes īpašnieki varēs izmantot pilnu tās potenciālu. Šādi īpašniekiem būs garantijas, ka viņi saņems atbilstošu un pienācīgu kompensāciju, ja viņu teritorijā tiks atrasti derīgie izrakteņi," skaidro Gerhards.
VARAM eksperti ir analizējuši daudzu Eiropas valstu, kā arī ASV un Kanādas pieredzi un tiesisko regulējumu saistībā ar derīgajiem izrakteņiem. Kopā ir izpētīta 14 valstu pieredze.
VARAM valsts sekretāre vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola skaidro, ka ir ļoti dažādas pieejas. "Piemēram, Lietuvā visi derīgie izrakteņi pieder valstij, Igaunijā valsts īpašumtiesības sākas no noteikta dziļuma, Somijā derīgo izrakteņu piederību privātajam īpašniekam vai valstij nosaka to veids, bet Polijā - atkarībā no iegūšanas metodes," stāsta Ozola.
Vienlaikus Ozola piebilda, ka ministrija aicina atbalstīt koncepcijā iekļauto "B" variantu. Tajā piedāvātie risinājumi balstīti uz esošā normatīvā regulējuma pilnveidošanu Latvijā, nosakot zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai. Šie risinājumi ir pietuvināti Somijā izmantotajai pieejai.
"Mūsu galvenais uzdevums ir līdzsvarot zemes īpašnieku tiesības, investoru iespējas un valsts ieguvumus par labu visai sabiedrībai," teica Gerhards.
Koncepciju par zemes dzīļu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei, kurā apskatīti četri rīcības varianti, izskatīšanai Ministru kabinetam VARAM plāno iesniegt nākamnedēļ.
Turpmākie grozījumi saistītajos normatīvajos aktos tiks izstrādāti, balstoties uz valdības izvēlēto un apstiprināto koncepcijas virzienu.
Tāpat VARAM rosina veidot darba grupu, kurā būtu ietverti gan jomas eksperti, gan saistītās nozaru institūcijas, detalizētāku risinājumu izstrādei un ministrijas virzītā varianta pilnveidošanai.
VARAM iepriekš minēto koncepciju sagatavojusi, balstoties uz Ministru kabineta doto darba uzdevumu.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
