VARAM nolēmusi piešķirt papildu finansējumu Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektam

Uzklausot visas iesaistītās puses, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi turpināt Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu, aģentūru LETA informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) lēmumu Valsts vides dienests (VVD) jau ir iesniedzis dokumentus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu atļaut piemērot sarunu procedūru papildu finansējuma novirzīšanai šī projekta īstenošanai.

VVD savā vēstulē IUB norāda, ka VVD, sagatavojot konkursa dokumentāciju, nevarēja paredzēt, ka būtu nepieciešams veikt pētījumus tādiem sērskābā gudrona parametriem kā hidrofobitāte/hidrofilitāte, kas pašlaik pielietojamās tehnoloģijas gadījumā ir izrādījusies kritiska.

Pašreizējā situācija liecina, ka projektā paredzēto darbu izpildi kavē tieši tas apstāklis, ka Inčukalna dienvidu dīķī esošais sērskābais gudrons ir hidrofīls, turklāt nav iespējams nepārprotami noteikt, kādu vielu klātbūtne vai kādi sērskābajā gudronā norisošie procesi ir izraisījuši šādu gudrona netipisku īpašību. Līdz ar to noteiktajā laika posmā konstatējamās materiāla īpašības nav prognozējamas, pat zinot detalizētu materiāla ķīmisko raksturojumu. Tādējādi ir iespējams apgalvot, ka materiāla īpašības, kas, kā konstatēts, nosaka sērskābā gudrona pārstādes tehnoloģiskās problēmas, nevarēja būt paredzamas ne no pasūtītāja, ne uzņēmēja, ne inženiera puses.

Ievērojot minēto, VVD secinājis, ka konstatētās problēmas un apstākļi attiecībā uz gudrona netipiskajām īpašībām un ķīmisku vielu reakcijas ietekmi uz gudronu bija neparedzami gan pasūtītājam projekta sagatavošanas stadijā, gan uzņēmējam, veicot sanācijas darbus.

Līdz ar to VVD uzskata, ka apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešami papildu darbi un attiecīgi jauna iepirkuma procedūra, ir kvalificējami kā neparedzami tehniskas dabas apstākļi.
VARAM paralēli arī gatavo informatīvo ziņojumu, kurā informēs valdību par visiem apzinātajiem riskiem saistībā ar šī projekta īstenošanu.

Cilinskis norāda, ka Latvijai būtiski ir izdarīt visu iespējamo, lai šis projekts tiktu realizēts, jo gudrona dīķu un tiem pieguļošās teritorijas sakopšana ir ne tikai viens no lielākajiem, bet arī būtiskākajiem vides projektiem Latvijā pēdējo gadu desmitu laikā. "Eksperti atzīst, ka ķīmisko vielu sajaukums katru gadu izplatās tuvāk Gaujas ūdeņiem, tādēļ visas sabiedrības interesēs ir būtiski to pabeigt pēc iespējas ātrāk, lai nepieļautu piesārņojuma tālāku izplatību," pauž ministrs.

Ministrija atgādina, ka valdība pagājušā gada oktobrī pieņēma lēmumu par papildus 16,5 miljonus eiro rezervēšanu Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektam, tādējādi kopējā summa, ko plānots iztērēt varētu pārsniegt 45,5 miljonus eiro.

Līgums ar "Skonto būve" par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju noslēgts vēl Vides ministrijas laikā 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir VVD, galvenais būvuzņēmējs - SIA "Skonto Būve", savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānijas "Mueg".

Jau ziņots, ka ir apdraudēts Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts, jo uzņēmums "Skonto būve" prasa papildu finansējumu projekta īstenošanai. Uzņēmumam tiek pārmesta nepamatota naudas izspiešana, jo tas nav laikus ziņojis par neparedzētiem apstākļiem projekta īstenošanā.

TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka pēc ministra Edmunda Sprūdža aiziešanas VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs sācis darbības, kuru rezultātā Eiropa var nepiešķirt naudu un Latvija var palikt ar neiztīrītu un piesārņotu dabas teritoriju. Raidījums norāda arī uz gudrona racēju, būvfirmas "Skonto būve" līdzatbildību, kas nav laikus informējusi par papildu izmaksām.

Tikai 2012.gada 8.februarī "Skonto būve" oficiālā vēstulē informēja, ka attīrīšana izmaksā dārgāk. Vispirms uzņēmums prasīja papildu pusotru miljonu eiro, taču ar katru nākamo vēstuli prasības auga, līdz pērnās vasaras beigās summa sasniedza 16 miljonus eiro.

Īsi pēc gadu mijas "Skonto būves" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis ar komandu ieradies ministrijā pie Antonova pārrunāt turpmākos darbus, un ierēdnis paziņojis, ka naudas nebūs.
Tā rezultātā gudronu dīķa attīrīšanas projekts ir nonācis strupceļā, jo bez papildu naudas būvnieki un vācu ķīmiķi turpmāk strādāt atsakās. Rāvis atklājis, ka Finanšu ministrijai un VARAM jau nosūtīta vēstule, informējot, ka darbi tiks pārtraukti.

Gudrona dīķi ir viena no visvairāk piesārņotajām teritorijām ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā. Dīķu sanāciju finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30-35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam to uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk - dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.

Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumi 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetru, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim - 139 hektāri.

Sērskābais gudrons pēc izskata ir melna, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. Šo gadu laikā dīķos regulāri gājuši bojā dažādu sugu ūdensputni, kuriem gan sērskābes, gan naftas dēļ salīp spalvas, kas liedz putniem lidot.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanas projekts tika sākts 2011.gadā. Dienvidu dīķī sanācijas process ir sarežģītāks, jo tur piesārņojums veido četras kārtas - virsējais slānis ir ūdens, tad seko divi sērskābā gudrona slāņi, bet apakšā ir piesārņotas smiltis, kas arī tiks utilizētas. Tiek prognozēts, ka no dienvidu dīķa tiks izvesti 60 000 tonnu pārstrādāta gudrona un 40 000 tonnu pārstrādātas smilts. Savukārt ziemeļu dīķī darbi būs vairāk saistīti ar ūdens attīrīšanu. Abu dīķu attīrīšanas darbus, tostarp labiekārtošanu, plānots pabeigt 2015.gadā.

Rīga, 25.febr.,LETA.
Foto:gval.net./Flickr