Varētu īstenot izstādē "Mikrorajonu nākotnes" piedāvātos pētījumus
Rīgas pilsētas arhitekta birojs ir izskatījis izstādē "Mikrorajonu nākotnes" eksponētos pētījumus un tajos piedāvātās idejas nākotnē varētu īstenot, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
Viņš pastāstīja, ka izstādē "Mikrorajonu nākotnes" izliktie Dānijas Karaliskās akadēmijas Arhitektūras fakultātes maģistrantūras studentu pētījumi nav gatavas idejas, kuras var uzreiz īstenot, tomēr tās piedāvā domāt par iespējām un izskatīt idejas, kuras varētu īstenot nākotnē.
"Tas ir vairāk domu un diskusiju provocējošs un veicinošs projekts. Tie ir akadēmiski darbi, kuru idejas ir saistītas ar reālu vietu, reālu pilsētvidi, reāliem mūsu pilsētas izaicinājumiem," pauda Princis.
Rīgas arhitekta birojs izstādē "Mikrorajonu nākotnes" izvietotos darbus uztver kā konceptuālu ietvaru, par kuru būtu jādomā gan pilsētai, gan pilsētniekiem, lai uzlabotu dzīves apstākļus dažādu ēku un apkaimju iedzīvotājiem.
Princis uzsvēra, ka vienmēr ir par maz resursu, turklāt ir jāņem vērā, ka Rīgā iedzīvotāju skaits turpina samazināties, līdz ar to pilsētā un īpaši tās centrā ir samērā daudz tukšu ēku. Tās ir vēsturiskas, vērtīgas un industriālas ēkas, kas gan pilsētas centrā, gan piepilsētā un mikrorajonos stāv neizmantotas. Izstāde piedāvā projektus, ar kuriem varētu ar pēc iespējas mazāk resursiem panākt pēc iespējas lielāku efektu. Izstrādātās idejas ir pamatotas ar iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām, turklāt tās ir iespējams aprēķināt arī no izmaksu viedokļa.
Rīgas pilsētas arhitekts norādīja, ka pētījumos ir piedāvāti risinājumi konkrētiem pilsētvides objektiem, kvartāliem, pagalmiem un konkrētām ēkām.
Princis pastāstīja, ka vienā no projektiem apskatīts, kā aizpildīt tukšās mājas Rīgas centrā. Tajā ir piedāvāts pilsētas centrālajā daļā kādu no tukšajām mājām piemērot senioru vajadzībām un bērnudārziem.
Cits projekts piedāvā, kā varētu piepildīt bijušās rūpnīcas "Sarkanais kvadrāts" ēku. Tajā piedāvāts veidot tuvākai apkaimei pieejamu telpu, kuru varētu izmantot dažādām apkaimes iedzīvotāju vajadzībām. Dānijas studenti bija izpētījuši Ķengaraga pusi un mēģinājuši saprast, kādas vajadzības ir apkaimes iedzīvotājiem.
Princis uzsvēra, ka industriālā ēka ir privātīpašums un tāpēc grūti spriest, ko īpašnieks domā ar to darīt no pilsētas vides viedokļa, no sabiedrības interešu viedokļa.
Turklāt izstādē bija idejas par daudzdzīvokļu ēku kompleksu atjaunošanas ideju, kā tā būtu virzāma un attīstāma.
Abc.lv jau vēstīja, ka izstādē "Mikrorajonu nākotnes" ir eksponēti Dānijas Karaliskās mākslas akadēmijas Arhitektūras skolas maģistrantūras programmas "Urbānisms un sociālās pārmaiņas" studentu pētījumi par Rīgas mikrorajoniem un to atjaunošanas iespējām. Pētījumi tapuši studentu mācību vizītes laikā Rīgas mikrorajonos 2016.gada martā, veicot intervijas, apsekojumus un tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem un ekspertiem.
Kopumā ir izstādīti deviņi darbi - grafiskās planšetes, vairāki maketi, video prezentācijas. Darbi ir veltīti gan tipiskajiem pēckara mikrorajoniem - Purvciemam, Imantai un Ķengaragam -, gan rūpnieciskām teritorijām un neapdzīvotajiem namiem Rīgas centrā.
Mikrorajoni ir masīvi tipveida mājokļu projekti, kurus apdzīvo 80 miljoni cilvēku visā pasaulē. Rīgas mikrorajonos vairāk nekā 6000 namu patlaban dzīvo vismaz 65% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita. Vairums mikrorajonu un to ēku jau ir sasniedzis vai drīzumā sasniegs būvniecības sākumā paredzēto 50 gadu "kalpošanas" termiņu, kas raisa nopietnus jautājumus par šo namu un mikrorajonu tālāko nākotni.
LETA
2016.gada 30.oktobrī
