Izmantot otrreiz - asfaltu

Izmantot otrreiz - asfaltu
Asfalta seguma frēzēšana ir viens no ceļubūves darbu posmiem. Tā rezultātā tiek iegūts liels apjoms vecās asfalta kārtas. To, kur izmantot šāda veida asfaltu, paliek katra ceļu būvnieka ziņā, jo saskaņā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" noteikumiem, tas pieder būvdarbu veicējam.

Asfalta seguma frēzēšana paredzēta, lai izveidotu asfalta segumam nepieciešamo augstumu, līdzenumu un šķērskritumu, novāktu vecās asfalta kārtas vai sagatavotu esošās un no jauna ieklājamās asfalta kārtas salaiduma vietas.

Izšķir asfalta seguma izlīdzinošo frēzēšanu (frēzē iepriekš noteiktos laukumos pirms jaunas asfalta kārtas izbūves līdzenuma uzlabošanai), pilnīgu iepriekšējā asfaltbetona seguma noņemšanu (nofrēzē visu asfalta kārtu). Cits frēzēšanas veids ir pārstrāde, kad frēzējot tiek jaukts kopā gan vecais asfalta materiāls, gan pārējās kārtas, kas atrodas zem tā. Asfalts tiek frēzēts arī salaiduma ar jaunuzbūvējamo asfalta kārtu vietās, lai iegūtu līdzenus savienojumus.
Būtībā asfalta seguma frēzēšana ietver visu nepieciešamo pasākumu kompleksu – darbus, materiālus un iekārtas, lai veiktu šos darbus paredzētajā platībā un pēc tam nofrēzēto materiālu aizvāktu prom.


Problēmas ar kvalitāti
Pasaules prakse liecina, ka nofrēzēto asfalta segumu itin labi var izmantot otrreizējai pārstrādei, ar nosacījumu, ka nofrēzētais materiāls ir atbilstošā kvalitātē. Ārvalstīs to plaši izmanto jaunu asfalta maisījumu izveidei. Uz Latvijas ceļiem frēzējamais materiāls, kā atzīst speciālisti, ir ļoti zemā kvalitātē. Galvenais iemesls – liela daļa segumu klāta pirms vairāk nekā 20 gadiem, turklāt, izmantojot ne visai kvalitatīvas izejvielas. Šāda seguma sastāvs vairs neatbilst mūsdienu kvalitātes prasībām. Savukārt attīstītajās Rietumeiropas valstīs regulāra asfalta klājuma atjaunošana notiek ik pēc 7–10 gadiem – pirms vēl iepriekšējais segums paspējis nolietoties.

Atdod darbu veicējam
Rīkojot konkursus par VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pārraudzīto ceļu remontdarbiem, konkursa noteikumos lielākoties tiek paredzēts, ka nofrēzētais materiāls paliek pašu darba veicēju īpašumā. Atstājot to LVC pārziņā, tiek sarežģīta šī materiāla tālāka izmantošana: lai to kaut kādā veidā realizētu, jārīko konkursi par tā pārdošanu, tādējādi neekonomiski tērējot gan laiku, gan līdzekļus.
Tai pašā laikā LVC savos noteikumos par autoceļu specifikācijām paredz tādu asfalta maisījumu projektēšanu, kur tiek izmantots frēzētais asfalts. Tiek pieļauts, ka jauna asfalta maisījums var saturēt ne vairāk kā 25% frēzētās masas, ja tā ir atbilstošā kvalitāte. Šādos gadījumos lieto arī bitumena atjaunošanas piedevas, lai uzlabotu, piemēram, frēzētajā asfaltā esošo saistvielu īpašības. Ja asfalta maisījumā tiek lietots līdz 15% frēzētā asfalta, bitumena atjauninošo piedevu lietošana nav obligāta. Būvniekiem šāda iespēja teorētiski ir visai izdevīga, jo uz frēzētā materiāla rēķina var pazemināt cenu piedāvājumā.

GINTS ALBERIŅŠ, VAS "LATVIJAS VALSTS CEĻI" Ražošanas pārvaldes direktors:
"To, kur tiek izmantots frēzētais materiāls, lemj paši būvnieki. LVC prasības par materiāla tālāku izlietošanu neizvirza, taču specifikācijās norādīts, kādos gadījumos un cik daudz to iespējams izmantot. tā kā LVC prasības attiecībā uz ceļu segumiem ir ļoti augstas, būvētāji reti ražo asfaltu ar otrreizējām izejvielām, jo ir grūti nodrošināt atbilstību izvirzītajām prasībām. Iespējams, ka ir virkne mazākas nozīmes ceļu, tostarp pašvaldību īpašumos esošie, kur satiksmes noslogojums ir neliels, prasības nav tik augstas un var izmantot šādi veidotu asfalta maisījumu. Toties, izvērtējot frēzētā materiāla kvalitāti, to var labi izmantot ceļa apakšējos konstruktīvajos slāņos, piemēram, grunts stabilizēšanai. Ievērojot to, ka frēzētā asfalta apjoms ar katru gadu palielinās, vēl šogad Rīgas tuvumā plānots veikt nelielus eksperimentālus darbus, kur frēzētais asfalts ar minimāliem uzlabojumiem tiks izmantots grants ceļu virskārtām."

Piedāvā pašvaldībām vai privātajiem
Frēzētais asfalts jāuzglabā uz tīriem laukumiem ar asfalta, betona vai cita veida cieto segumu. Krautne veidojama tā, lai netiktu veicināta materiāla sadrupšana un segregācija. Frēzētais asfalts no dažādām vietām (kārtām, būvobjektiem), jāuzglabā atsevišķās krautnēs, kuru augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Aptaujātie ceļu būvkompāniju pārstāvji atzīst, ka laika gaitā materiāls tiekot pamazām realizēts. Tas ērti izmantojams dažādu stāvlaukumu, pagaidu ceļu, būvlaukumu ierīkošanai, dažādu industriālas nozīmes teritoriju noklāšanai. Bieži vien frēzēto asfaltu izmanto vietējās pašvaldības, lai sakārtotu ap infrastruktūras objektiem esošos laukumus un celiņus, kur nav paredzēta intensīva transporta slodze. Tas ir teicams materiāls smilšainu šķērsieliņu vai māju piebraucamo ceļu labiekārtošanai. Uzklājot uz virsmas un pieblietējot, iegūstama asfaltam līdzīga virsmu. Tomēr, laika gaitā noslāņojoties, parādās bedres un sausā laikā arī pelēki putekļi.
Neizmantotais vai ļoti zemas kvalitātes frēzētais asfalts tiek pielīdzināts būvgružiem un transportējams uz atkritumu izgāztuvi.

JURIS KRIEVS, SIA "UNION ASPHALTTECHNIK" valdes loceklis:
"Ar frēzētā materiāla realizāciju īpašu problēmu nav. Gandrīz vienmēr tam var atrast lietojumu, un sava uzņēmuma teritorijā uzkrājumi nav jāveido. Mūsu kompānija frēzēto asfaltu izmantojusi lielos ceļubūves projektos kā grunti pastiprinošu elementu, piemēram, posmā Bauska–Grenctāle, kur pilnībā – līdz pašai gruntij – tika demontēts iepriekšējais segums. Frēzētā asfalta apjoms bija milzīgs, taču tika prasmīgi izlietots. Esam sadarbojušies ar Iecavas pašvaldību, kas veco asfaltu izmantoja kāda maz noslogota ceļa atjaunošanai, liekot to zem pamatkārtas. Frēzēto asfaltu jaunos maisījumos neizmantojam – kvalitāte ir tik zema, ka, pat pievienojot daudz un dažādas piedevas un uzlabotājus, tur nekas labs nesanāks."

Kā rīkosimies nākotnē?
Ņemot vērā frēzētā asfalta lielo īpatsvaru, tiek domāts par to, lai veicinātu asfaltbetona otrreizēju izmantošanu ceļu būvdarbos, šobrīd sadarbībā ar ceļubūves uzņēmumiem. LVC veic pētījumu "Martenkrāsns tēraudkausēšanas izdedžu lietojuma tehniski ekonomiskā analīze". Šī pētījuma mērķis ir censties pierādīt, ka ceļu būvdarbos tomēr ir iespējama otrreizēja nofrēzētā asfalta un izdedžu izmantošana daudz plašākā apjomā. Rezultāts būtu gan ekonomiski izdevīgs, gan atbilstoši kvalitatīvs, un darbu pasūtītāji šāda veida risinājumus turpmāk varētu iekļaut specifikācijās, un būvnieki varētu piedāvāt šādu risinājumu valsts un pašvaldību ceļiem.
Pētījumā, kas ilgs līdz šī gada rudenim, paredzēts veikt dažādas analīzes, aprēķinus un noklāt 700 metrus garu ceļa posmu ar segumu, kurā izmantoti izdedži un pārstrādāts asfalts.

Autore: Ieva Egle

"LATVIJAS BŪVNIECĪBA" Nr. 4 (2008)

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Šodienas aktīvajā dzīves ritmā metāla durvis ir kļuvušas par neatņemamu ģimenes mājas, dzīvokļa, lauku vai dārza mājas sastāvdaļu. Galvenais iemesls, kāpēc metāla konstrukcijas, tai skaitā metāla durvis, izpelnījušās tik lielu popularitāti, ir to augstā izturība, pateicoties kurai, dzīves telpas kļūst drošākas pret uzlaušanu un garnadžu mēģinājumiem piesavināties vērtīgas mantas. 

Aktuālie piedāvājumi

Jaunums Latvijas tirgū – saules ūdens sildītājs

Jaunums Latvijas tirgū – saules ūdens sildītājs

Vai esi domājis, kā samazināt elektroenerģijas patēriņu par siltā ūdens uzsildīšanu ar boileru? Arī Latvijā privātmājas, viesu nami, kas jau  ir uzstādījuši saules ūdens sildītājus, pārliecinās par būtisko elektroenerģijas ietaupījumu. Var prognozēt, ka drīzumā Latvijā šādas iekārtas izmantos daudzas privātmājas un saimniecības, būtiski ietaupot izmaksas par siltā ūdens uzsildīšanu.

Aktualitātes

Atklās pirmo "Hilton" zīmola viesnīcu Rīgā

Atklās pirmo

Rīga, 18.sept., LETA. Viesnīcu pārvaldības uzņēmums "Apex Alliance Hotel Management" šodien atklās pirmo "Hilton" zīmola viesnīcu Rīgā, aģentūru LETA informēja "Hilton" pārstāvji.

Uzņēmējs runā

Jaunums Latvijas tirgū – saules ūdens sildītājs

saules_kolektori

Vai esi domājis, kā samazināt elektroenerģijas patēriņu par siltā ūdens uzsildīšanu ar boileru? Arī Latvijā privātmājas, viesu nami, kas jau  ir uzstādījuši saules ūdens sildītājus, pārliecinās par būtisko elektroenerģijas ietaupījumu. Var prognozēt, ka drīzumā Latvijā šādas iekārtas izmantos daudzas privātmājas un saimniecības, būtiski ietaupot izmaksas par siltā ūdens uzsildīšanu.