Izmantot otrreiz - asfaltu
Problēmas ar kvalitāti Pasaules prakse liecina, ka nofrēzēto asfalta segumu itin labi var izmantot otrreizējai pārstrādei, ar nosacījumu, ka nofrēzētais materiāls ir atbilstošā kvalitātē. Ārvalstīs to plaši izmanto jaunu asfalta maisījumu izveidei. Uz Latvijas ceļiem frēzējamais materiāls, kā atzīst speciālisti, ir ļoti zemā kvalitātē. Galvenais iemesls – liela daļa segumu klāta pirms vairāk nekā 20 gadiem, turklāt, izmantojot ne visai kvalitatīvas izejvielas. Šāda seguma sastāvs vairs neatbilst mūsdienu kvalitātes prasībām. Savukārt attīstītajās Rietumeiropas valstīs regulāra asfalta klājuma atjaunošana notiek ik pēc 7–10 gadiem – pirms vēl iepriekšējais segums paspējis nolietoties. Atdod darbu veicējam Rīkojot konkursus par VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pārraudzīto ceļu remontdarbiem, konkursa noteikumos lielākoties tiek paredzēts, ka nofrēzētais materiāls paliek pašu darba veicēju īpašumā. Atstājot to LVC pārziņā, tiek sarežģīta šī materiāla tālāka izmantošana: lai to kaut kādā veidā realizētu, jārīko konkursi par tā pārdošanu, tādējādi neekonomiski tērējot gan laiku, gan līdzekļus. Tai pašā laikā LVC savos noteikumos par autoceļu specifikācijām paredz tādu asfalta maisījumu projektēšanu, kur tiek izmantots frēzētais asfalts. Tiek pieļauts, ka jauna asfalta maisījums var saturēt ne vairāk kā 25% frēzētās masas, ja tā ir atbilstošā kvalitāte. Šādos gadījumos lieto arī bitumena atjaunošanas piedevas, lai uzlabotu, piemēram, frēzētajā asfaltā esošo saistvielu īpašības. Ja asfalta maisījumā tiek lietots līdz 15% frēzētā asfalta, bitumena atjauninošo piedevu lietošana nav obligāta. Būvniekiem šāda iespēja teorētiski ir visai izdevīga, jo uz frēzētā materiāla rēķina var pazemināt cenu piedāvājumā. GINTS ALBERIŅŠ, VAS "LATVIJAS VALSTS CEĻI" Ražošanas pārvaldes direktors: "To, kur tiek izmantots frēzētais materiāls, lemj paši būvnieki. LVC prasības par materiāla tālāku izlietošanu neizvirza, taču specifikācijās norādīts, kādos gadījumos un cik daudz to iespējams izmantot. tā kā LVC prasības attiecībā uz ceļu segumiem ir ļoti augstas, būvētāji reti ražo asfaltu ar otrreizējām izejvielām, jo ir grūti nodrošināt atbilstību izvirzītajām prasībām. Iespējams, ka ir virkne mazākas nozīmes ceļu, tostarp pašvaldību īpašumos esošie, kur satiksmes noslogojums ir neliels, prasības nav tik augstas un var izmantot šādi veidotu asfalta maisījumu. Toties, izvērtējot frēzētā materiāla kvalitāti, to var labi izmantot ceļa apakšējos konstruktīvajos slāņos, piemēram, grunts stabilizēšanai. Ievērojot to, ka frēzētā asfalta apjoms ar katru gadu palielinās, vēl šogad Rīgas tuvumā plānots veikt nelielus eksperimentālus darbus, kur frēzētais asfalts ar minimāliem uzlabojumiem tiks izmantots grants ceļu virskārtām." Piedāvā pašvaldībām vai privātajiem Frēzētais asfalts jāuzglabā uz tīriem laukumiem ar asfalta, betona vai cita veida cieto segumu. Krautne veidojama tā, lai netiktu veicināta materiāla sadrupšana un segregācija. Frēzētais asfalts no dažādām vietām (kārtām, būvobjektiem), jāuzglabā atsevišķās krautnēs, kuru augstums nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Aptaujātie ceļu būvkompāniju pārstāvji atzīst, ka laika gaitā materiāls tiekot pamazām realizēts. Tas ērti izmantojams dažādu stāvlaukumu, pagaidu ceļu, būvlaukumu ierīkošanai, dažādu industriālas nozīmes teritoriju noklāšanai. Bieži vien frēzēto asfaltu izmanto vietējās pašvaldības, lai sakārtotu ap infrastruktūras objektiem esošos laukumus un celiņus, kur nav paredzēta intensīva transporta slodze. Tas ir teicams materiāls smilšainu šķērsieliņu vai māju piebraucamo ceļu labiekārtošanai. Uzklājot uz virsmas un pieblietējot, iegūstama asfaltam līdzīga virsmu. Tomēr, laika gaitā noslāņojoties, parādās bedres un sausā laikā arī pelēki putekļi. Neizmantotais vai ļoti zemas kvalitātes frēzētais asfalts tiek pielīdzināts būvgružiem un transportējams uz atkritumu izgāztuvi. JURIS KRIEVS, SIA "UNION ASPHALTTECHNIK" valdes loceklis: "Ar frēzētā materiāla realizāciju īpašu problēmu nav. Gandrīz vienmēr tam var atrast lietojumu, un sava uzņēmuma teritorijā uzkrājumi nav jāveido. Mūsu kompānija frēzēto asfaltu izmantojusi lielos ceļubūves projektos kā grunti pastiprinošu elementu, piemēram, posmā Bauska–Grenctāle, kur pilnībā – līdz pašai gruntij – tika demontēts iepriekšējais segums. Frēzētā asfalta apjoms bija milzīgs, taču tika prasmīgi izlietots. Esam sadarbojušies ar Iecavas pašvaldību, kas veco asfaltu izmantoja kāda maz noslogota ceļa atjaunošanai, liekot to zem pamatkārtas. Frēzēto asfaltu jaunos maisījumos neizmantojam – kvalitāte ir tik zema, ka, pat pievienojot daudz un dažādas piedevas un uzlabotājus, tur nekas labs nesanāks." Kā rīkosimies nākotnē? Ņemot vērā frēzētā asfalta lielo īpatsvaru, tiek domāts par to, lai veicinātu asfaltbetona otrreizēju izmantošanu ceļu būvdarbos, šobrīd sadarbībā ar ceļubūves uzņēmumiem. LVC veic pētījumu "Martenkrāsns tēraudkausēšanas izdedžu lietojuma tehniski ekonomiskā analīze". Šī pētījuma mērķis ir censties pierādīt, ka ceļu būvdarbos tomēr ir iespējama otrreizēja nofrēzētā asfalta un izdedžu izmantošana daudz plašākā apjomā. Rezultāts būtu gan ekonomiski izdevīgs, gan atbilstoši kvalitatīvs, un darbu pasūtītāji šāda veida risinājumus turpmāk varētu iekļaut specifikācijās, un būvnieki varētu piedāvāt šādu risinājumu valsts un pašvaldību ceļiem. Pētījumā, kas ilgs līdz šī gada rudenim, paredzēts veikt dažādas analīzes, aprēķinus un noklāt 700 metrus garu ceļa posmu ar segumu, kurā izmantoti izdedži un pārstrādāts asfalts. Autore: Ieva Egle "LATVIJAS BŪVNIECĪBA" Nr. 4 (2008)
