Ventilācijas sistēmas

Kur lieto ventilācijas sistēmas?

Pirmkārt, jāpiemin, ka ventilācijas sistēmas ir iespējams ierīkot gan dzīvojamās ēkās, gan sabiedriskās. Sabiedrisko ēku jaunbūvēs piespiedu ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanu vairs nav nekas svešs, varētu pat teikt, ka šādās ēkās bez tā pat nevar, ja diendienā tur uzturas daudzi cilvēki.
Ja runa ir par dzīvojamajām ēkām, tad šis lauciņš joprojām ir brīvs un tas gaida Eiropas Savienības ēku energoefektivitātes direktīvas (pārstrādāto versiju) prasību pārnesi dalībvalstu likumdošanā. Pēc būtības tas nozīmēs, ka bez ventilācijas ar siltuma atguvi nebūs iespējams šīs direktīvas prasības izpildīt.

Kāpēc pie mums šī metode vēl nav tik izplatīta?

Iespējams, ka siltumenerģijas cena vēl nav tik liela, lai mēs izvēlētos izmantot nedaudz dārgākas ventilācijas sistēmas, kas pēc tam ļaus ietaupīt uz tā paša siltumenerģijas rēķina, iespējams, ka mēs pelnām par maz.

Ko dod ventilācijas sistēma?

Pirmkārt, tā garantē gaisa kvalitāti, kas ir lielums, kas nav tik viegli nomērāms, taču ļoti būtisks cilvēku veselībai. Otrkārt, ar ventilācijas sistēmu palīdzību tiek samazināts ēkas enerģijas patēriņš. Vidējai esošā dzīvojamā fonda mājai tādējādi varētu ietaupīt trešdaļu no apkures patēriņa. Siltinot māju un sakārtojot apkures sistēmu, tiek iegūtas pārējās divas trešdaļas. Taču katrai konkrētai mājai šīs proporcijas ir ļoti individuālas.
Ja mēs vēlētos ieviest siltuma atguvi no ventilācijas, tad to nav jēgas darīt, ja platība ēkā nav diendienā apdzīvota, vēl – ja mājās svilpo caurvējš, tad ventilācijas sistēmas siltuma atguves efektivitāte samazinās, jo gaisa apmaiņa notiks arī nekontrolēti. Vispirms ir jāsamazina gaiscaurlaidība ēkās.

Vai ventilācijas sistēmas ierīkošana atmaksājas?

Tie, kas grib ieguldīt līdzekļus ēkas siltumnoturības paaugstināšanā, tai skaitā ventilācijas sistēmu izbūvē, parasti vēlas arī saprast konkrēti cik gados šīs sistēmas ieviešana atmaksāsies. Ja siltumenerģijas cenu kāpums turpināsies, tad ieguldījumi atmaksāsies ātrāk. Jau šodien ventilācijas izbūve ar siltuma atguvi ir reāla siltināšanas alternatīva ēkām, kas ir vēstures pieminekļi un kuru fasāžu siltināšanai ir noteikti ierobežojumi.
Dzīvokļu īpašnieki ir dažādi – vieni grib uzlabot apstākļus nepalielinot ekspluatācijas izdevumus, citi ir gatavi ieguldīt mājokļa kvalitātē, maksājot par to uzlabojumiem adekvātu maksu nākotnē. Protams, ir arī tādi, kas negrib neko mainīt. Problēma pastāv arī kaimiņiem panākt savstarpēju vienošanos, piemēram, temperatūras regulēšanu visai mājai u.t.t. Tādā ziņā daudzdzīvokļu mājās ir sarežģītāk.
Protams, visiem patīk pēc iespējas mazāki ekspluatācijas izdevumi, taču šeit jāatceras, ka viss, kas rotē arī nodilst.

Aptuveni cik ilgi kalpo ventilācijas sistēmas?

Agrāk gultņiem tika dota garantija 60 tūkstoši darba stundas. Ja gadā ir aptuveni 8000 darba stundas, tad viegli aprēķināt resursu līdz to nomaiņai. Tagad, protams, šis lielums ir palielināts, kā arī sistēmas var nedarbināt cauru diennakti. Tāpēc 10 gados varētu būt, ka konkrētais gultņu komplekts varētu būt nolietots. Taču nedrīkst aizmirst par ventilācijas sistēmu apkopi, kas varētu paildzināt to dzīvi. Piemēram, gaisa filtrs ir regulāri jāmaina. Parasti to iesaka darīt 2-4 reizes gadā.

Vai mīnusi netraucē ventilācijas sistēmas darbībai?

Ventilācijas sistēmas ar siltuma atguvi bez problēmām darbojas arī mīnusos. Tās, protams, ir aprīkotas ar kontroles paneli un tās var jebkurā brīdī izslēgt, taču līdz aptuveni mīnus 35 grādiem dažas modifikācijas ir pārbaudītas no tām vajadzētu darboties nevainojami.

Vai sistēmu var ieviest jebkurā mājoklī?

Sistēma ir gana adaptējama, lai to varētu pielāgot jebkuram mājoklim. Tā nevarētu būt, ka kādam mājoklim ventilācijas sistēmu nav iespējams uzstādīt. Taču, lai izveidotu cietā ārsienas materiālā atveri, kurā ievietot sistēmas elementus, tiek lietoti cietmetāla griežņi un dzesēšana ar ūdeni. Tādēļ šeit jāpiemin, ka renovēto māju jau siltinātās ārsienās šādu izbūves procesu diez vai būs iespējams veikt. Tāpēc ēkas renovācija ir jāveic pārdomāti un paredzamās izmaiņas ēkas fasādē ir skaņojamas būvvaldē.

Konstruktīvi dzīvojamo ēku piespiedu ventilācijas sistēmas ar siltuma atguvi atšķiras ar to, ka tās ir vai nu viena katrā dzīvoklī vai viena uz visu ēku. Mājai kopīga sistēma ir vieglāk vadāma, taču nav elastīga attiecībā uz individuālajiem dzīvokļiem, ja tā ir ievietota daudzdzīvokļu mājā. Ja vajag lielu daudzumu gaisa, tad ir vajadzīga arī liela virsma siltummaiņiem. Viena iekārta uz visu ēku ir iespējams lētāka nekā viena iekārta uz katru dzīvokli, taču tam ir arī savi mīnusi.


Foto: Juris Golunovs; rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors blondinrikard