5. sērija. Būvmateriālu veikals nevis <i>Spice</i>
Paņēmu blociņu un pildspalvu, lai pierakstītu aptuvenās iegādājamo preču cenas. Tas nepieciešams, lai jau sākotnēji varētu izplānot naudas līdzekļus un pietiktu visam – gan materiāliem, gan samaksai par darbu. Un nesanāktu tā, ka nopērkam, piemēram, dārgus logus un grīdas segumu, bet normālai izlietnei vairs nepietiek. Tā kā ilgu laiku esam dzīvojuši ar iespēju relaksēties tikai dušā (cik nu liela iespēja ir stāvus relaksēties), esam stingri nolēmuši pirkt vannu. To cenas svārstās no Ls 50 (čuguna, tērauda vannas), līdz naudas summām, kas pārsniedz tūkstošus (akrils, akmens masa). Mēs nolēmām, ka izdevīgāk ir iegādāties kvalitatīvu vannu, tāpat arī izlietni un tualetes podu no izturīga materiāla un Eiropas ražotāja. Lai santehnika maksā nedaudz dārgāk, tomēr ar ilgāku kalpošanas laiku un vieglāku apkopi. Ierēķinām vannai aptuveni Ls 200, izlietnei – vismaz Ls 50, un podam - ap Ls 150. Klāt pie santehnikas vēl skaitām dušas iekārtu, krānus. Tā kā īsti vēl nezinām, cik liela iznāks vannas istaba, nevaram vēl paredzēt interjeru tajā. Zinām, ka noteikti tajā jāliek spogulis un plaukti. Aptuvena koka skapīša cena (1, 50 m augsts skapis ar 5 plauktiem) ir Ls 150 – 350, bet spoguļa – no Ls 20 līdz Ls 150. Izlietne virtuvei maksā ne mazāk kā Ls 40, gaisa nosūcējs virtuvei, sākot no Ls 150, ūdens sūknis ar nepieciešamo sistēmu – ap Ls 200, boilers – sākot no Ls 100. Uz grīdas esam nolēmuši likt kvalitatīvu grīdas segumu – parketu. Tā cena ir 25 Ls/m2, vēl, protams, jāpieskaita siltinājums, ko liek zem parketa. Nokļuvām flīžu rindās. Daudzmaz simpātiskas sienu flīzes, pie kurām jau ir piemeklētas vienāda stila un pieskaņotas krāsas grīdas flīzes, cena ir aptuveni 10 Ls/m2. Skatāmies arī maza izmēra veļasmašīnas, ledusskapjus, plītis un cepeškrāsnis, jo virtuvē vēlamies visu redzēt kompaktā formā. Apstājāmies pie siltumierīcēm un sākām domāt, kādu telpas apsildīšanas veidu izvēlēties. Šobrīd dzīvoklī atrodas veca metāla krāsns, kas ir aptuveni metru plata un stiepjas no zemes līdz griestiem. Doma par to vien, ka katru reizi būs jāgādā malka, tā jāskalda un kaut kur jāglabā, ik vakaru vai rītu būs jāstiepj uz mājām un jākurina, liek nosvērties par labu dārgākam, bet ērtākam un vieglākam gan no ieslēgšanas, gan apkopšanas viedokļa apkures veidam – eļļas radiatoriem, kas sāk darboties, pieslēdzot tos elektrībai. Izmaksu ziņā tie būs daudz dārgāki par malkas apkuri, bet mājās būs tīrāks, nebūs jātērē laiks iekurināšanai, katla apkopšanai un, pats galvenais, mājās vienmēr būs silti. Paši jau bijām domājuši likt elektrisko katlu, bet tētis pārliecināja, ka dzīve nav jāsarežģī, nodarbojoties ar sistēmas ielikšanu un ka tādai mazai platībai pilnībā pietiek ar radiatoru zem katra loga. Darbības princips tāds pats kā elektriskam katlam, arī patēriņš un siltums, tikai nav jātērē laiks un jādomā par sistēmas instalāciju. Izvēloties tādu apkures veidu, lielāka vērība jāpievērš telpas siltināšanai, lai nebūtu neefektīvi jāpatērē elektroenerģija. Pēc veikala apmeklējuma sākam plānot tikšanās laikus bankā uz nākamo nedēļu, jo, galu galā, kredīts vēl nav saņemts! {ABC_NEXT_ARTICLE ID=vannas_materials TEXT=[Vannas meklējumu atvieglošanai ieskatieties šeit!]} {ARTICLE ID=veras_bloga_saturs_pages NOBR=Yes}
