59. Veras dzīvokļa sērija. Pieslēdzam virtuves iekārtas
Taču nav pieslēgta ne plīts, ne cepeškrāsns, līdz galam nav savienots arī gaisa nosūcējs. Nekas netika vēl slēgts klāt, jo nebija līdz galam pabeigtas virtuves mēbeles un negribējās netīšām kaut ko sabojāt. Bet gaļa jau bija nopirkta, tāpat arī visas piedevas un nepieciešamais gardu vakariņu pagatavošanai, un to noteikti gribējām izdarīt šodien. Bija iespēja aiziet pagatavot ēdienu pie vecākiem, taču mīļotais nemaz neapsvēra šo iespēju, viņš jau bija sācis darboties ap cepeškrāsni – izcēla to ārā un jau ņēmās ar vadiem. Kad cepeškrāsns bija pievienota, viņš ķērās pie plīts pievienošanas elektrībai. Bija jāatslēdz visa elektrība, lai nedabūtu pa pirkstiem, liekot vadiņus kopā, tur palīgā nāca lielais lukturis, kas izgaismoja tumšo stūri. Vadiņi bija savienoti un pieslēgti pie elektrības. Sākām pētīt plīti un pārbaudīt, vai un kā tā darbojas. Ieslēdzās sarkana uguntiņa pie atslēdziņas, un mēs sapratām, ka visas pogas ir nobloķētas. Nospiedām uz tās, bet pēc tam arī uz ieslēgšanas pogu, un izgaismojās viss pogu panelis. Tagad varēja jau ieslēgt arī pašus riņķus un pārbaudīt to uzsilšanas ātrumu. Tālāk pievērsāmies cepeškrāsnij. Vispirms to iztīrījām, bet papildus ieslēdzām pašattīrīšanās režīmu, lai būtu drošs, ka liekam cepties gaļu tīrā krāsnī. Konstatējām vienu cepeškrāsns mīnusu – ieslēdzoties panelim, uz kura izgaismojas laiks, neizgaismojas režīmu pogas, tādējādi kļūst grūti saredzēt, uz kāda režīma ir uzslēgts vai uz kādu gribētu slēgt cepeškrāsni. Pati krāsns diezgan ātri uzkarst, bet man nepatika tas, ka ārējais stikls palika diezgan karsts, kaut arī ne tik ļoti, lai pie tā nevarētu pieskarties - un tomēr. Žēl, ka par to nav padomāts un lieku reizi tas radīs stresu, netīšām pieskaroties un, iespējams, pat apdedzinoties – to jau es līdz galam vēl nezinu, varbūt darbojoties ilgāku laiku tā patiešām paliek ļoti karsta.
Galvenais jau bija pievienot gaisa nosūcēju, jo visvairāk uztraucamies par to, ka dzīvoklis varētu piepildīties ar dūmiem, tvaikiem un citiem izdalījumiem, kas nāk no ēdiena, to gatavojot. Taču tā smaka ar laiku var iesūkties apdares materiālos un, iespējams, pat mainīt to nokrāsu, ko mēs patiešām nevēlamies. Tāpēc arī nosūcēju centāmies atrast un nopirkt pēc iespējas jaudīgāku. Bijām jau to pielikuši vairākas dienas pēc tam, kad virtuvē tika uzliktas flīzes, taču tas netika pievienots caurulei, kas novadītu gaisu uz āru. Tad, kad tika taisīta vannasistaba, vēl pirms griestu likšanas tajā, mans vīrietis bija ievietojis skurstenī cauruli un izvilka to gar nākošo boilera vietu līdz virtuves sienai, bet caurumu tajā gan nebija izveidojis. To nācās darīt šodien, lai pieslēgtu nosūcēju un tas normāli funkcionētu. Tika ņemts metramērs un nomērīts attālums no grīdas apakšas līdz vietai, kur būs caurums. Tad viņš pielika pie sienas cauruli, kas nāca no nosūcēja un apvilka tai apkārt ar zīmuli, lai varētu precīzi izgriezt. Ņēma palīgā nazi, un caurums bija gatavs, atlika tik izvilkt vati, ar ko siena bija nosiltināta un atrast jau tur esošās caurules galu. Puisis uztaustīja gofri (cauruli), bet, mēģinot to pavilkt tuvāk sienai, tā noplīsa, un es momentā dzirdēju atsauksmes par tiem, kas tādas neizturīgas un nekvalitatīvas tirgo. Viņš aizsteidzās uz vannas istabu, attaisīja griestos lūku un no turienes pabīdīja cauruli tuvāk virtuves sienai. Tad gāja atpakaļ uz virtuvi, uzkāpa uz virsmas pie plīts, un beidzot abas caurules tika veiksmīgi savienotas. Tagad jau droši varēja sākt cept un šmorēt. {ARTICLE ID=veras_bloga_saturs_pages NOBR=Yes}
