60. Veras dzīvokļa sērija. Problēmas ar satelītuztvērēju
Tas attiecas uz komunikācijām – internetu, kabeļtelevīziju, es jau šeit nerunāju nemaz par kaut kādu centrālo ūdensvadu, kanalizāciju, apkuri. Mūsu ciemā par to visu ir jāgādā pašiem, bet, tas nozīmē, ka jāmaksā par to pašu trīs reizes vairāk. Pilsētā, piemēram, ir iespēja pieslēgties internetam, kura cena mēnesī, labi, ja ir pieci lati, toties mums tas viss notiek ar pieslēgumu caur telefonu. Par telefona sarunām gan nav jāmaksā, bet tas mājas DSL komplekts gan mēnesī izmaksā tuvu Ls 25. Tas pats ir ar digitālo televīziju – ja vēlies redzēt ārzemju kanālus, tai skaitā krievu, tad jānopērk pašam savs "šķīvis", tas jāuzstāda un jāmēģina noķert kādus signālus no kosmosa. Līdz šim bijām apdalīti ar ārzemju kanāliem, mums bija iespēja redzēt tikai piecus latviešu kanālus. Protams, kaut ko dabūjām noskatīties internetā. Bet mēs jau tā paņēmām dārgāko internetu ar cerību, ka teiktais par to, ka tas ir ātrākais, arī attaisnosies realitātē. Nekā! Ieslēdzot kādu krievu kanālu internetā, nepietika ar to, ka uz kaut kādu neilgu laiku pakalpojums maksāja Ls 3, nepārtraukti raustījās arī attēls. Dažkārt tas vispār apstājās un varēja dzirdēt tikai skaņu. Vecākiem digitālā televīzija jau bija pieslēgta, viņi uzstādīja savu uztvērēju, taču to var pieslēgt tikai vienam televizoram. Bija jāpērk savs uztvērējs. Mēs iegādājāmies standarta Viasat digitālās TV komplektu, kura sastāvā bija: uztvērējs, satelītanena (šķīvis), LNB konvektors (galviņa), antenas kronšteins, kabelis un papildus materiāli. Tā kā pasūtījām šo komplektu internetā, tad vienas galviņas vietā dabūjām trīs. Mūsu mājas jumts tur jau kādus četrus šķīvjus, tagad jādomā, kurā vietā iespraust arī mūsējo. Cik noprotu, tad visas jumta vietas nav vienlīdz labas, lai no tām tiktu uztverti signāli, tāpēc tika meklēts optimālais variants, kā pielikt mūsu antenu pie esošajām. Kaimiņš bija tik labs un nāca mums palīga. Tikai caur viņa dzīvokli patiesībā var tikt uz jumta caur bēniņiem. Viņš uzrāpās uz jumta un pasniedza mums striķi, bet mēs pie tā piesējām uztvērēju un saucām, lai tik velk augšā. Pēc tam atlika vien to nostiprināt un noregulēt galviņas. Domājām, ka nu tik būs, nu tik skatīsimies visus piedāvātos kanālus (beigās izrādījās, ka nemaz tik daudz to patiešām lietojamo kanālu nemaz nebija). Bet atkal nekā! Tās galviņas taču vēl jāgroza uz visām pusēm, lai uztvertu signālu, jo nemaz tik viegli tas nenāca. Pie tam uzstādīšanas dienā nebija vienīgā reize, kad ar šo murgu bija jānodarbojas. Es sēdēju dzīvoklī pie televizora, bet mans vīrietis uz jumta grozīja tās galviņas. Sazinoties pa telefonu, skaidrojām, kas parādās ekrānā – vai ir 100 % pie signāla uztveres vai nulle. Ikreiz, kad ārā bija stiprāks vējš vai lietus, signāls pazuda. Vienu dienu mīļotais dabūja kāpt uz jumta ļoti stiprā lietū, jo negribējām palikt brīvdienās bez vakara koncerta. Viņš tur noņēmās gandrīz stundu! Atnāca līdz diedziņam izmircis. Nu gan pie klausules patrāpījies Viasat darbinieks dabūja trūkties, kad puisis zvanīja un izteica savas domas par "superīgo komplektu"! Bet darbinieks tik noteica, ka mums jāizsauc meistars, kas visu salabos un savedīs kārtībā. Un, protams, ka ne jau par velti to meistaru var izsaukt. Kāpēc gan viņu arī nevarēja pielikt pie tā paša komplekta? (smejos).
