Veselībai draudzīga māja: Ko ņemt vērā būvniecībā? (I daļa)
Avots: Žurnāls "Būvinženieris", 2019. gada aprīlis, Nr. 67
www.buvinzenierusavieniba.lv
www.buvinzenieriem.lv
www.facebook.com/BuvinzenierisLBS
Žurnālu "Būvinženieris" var abonēt buvinzenieriem.lv, www.abone.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt iegādāties žurnālu var "Preses serviss" tirdzniecības vietās: www3.presesserviss.lv.
Raksta autors: "Viva Park", Austrijas pētniecības centrs
Pētniecības parkā VIVA rīkotā salīdzinošā analīze rāda, ka būvniecības veids un izmantotie materiāli ievērojami ietekmē cilvēku veselību un dzīves kvalitāti. Fizikas, ķīmijas un medicīnas zinātņu speciālistu sadarbībā noskaidrots, kādi parametri jāievēro, lai māja būtu veselībai draudzīga un nodrošinātu pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti.
Padomi un serviss
Formulēti ieteikumi, kam jāpievērš uzmanība, ja vēlas būvēt veselībai draudzīgu māju. Izrādās – tāda var būt jebkura ēka, ja tajā ir pareiza gaisa temperatūra un mitrums.
Ir trīs nosacījumi, lai māja būtu veselībai nekaitīga. Laba siltumizolācija ievērojami uzlabo ēkas energoefektivitāti un nodrošina, ka ziemā sienas ir mājīgi siltas, bet vasarā – patīkami vēsas. Dzīvojamās telpās jājūtas labi, tajās nedrīkst būt caurvējš.
Svarīga ir ilgtspējīga enerģijas uzkrāšana veselīgai dzīvei. Masīvas sienas, ko no ārpuses aizsargā laba siltumizolācija, ziemā telpās uztur siltumu, vasarā – vēsumu. Jo lielāka konstrukcijas masa, jo labāk šis process darbojas un iekštelpās ir veselīgāks klimats.
Laba minerālu apmetuma sistēma jau ar dažiem centimetriem novērš galējības – uzņem pārmērīgu mitrumu un to arī izdala. Tā saglabājas vienmērīgs gaisa mitrums, kas telpā nodrošina veselīgu klimatu.
Siltumizolācija vispirms
Veidojot veselīgu dzīves telpu, liela nozīme ir fasādes siltināšanai. Jo labāka siltumizolācija, jo lielāks komforts. Tā tiek panākta pozitīva ietekme uz veselību, kā arī samazinās enerģijas patēriņš. Izmantojot efektīvu siltumizolāciju, sienas ziemā saglabā siltumu, bet vasarā izcila siltumizolācija rada pretēju efektu – darbojas kā dabisks atvēsinātājs. Telpās saglabājas patīkams vēsums, jo izolācijas dēļ ārsienas tik ļoti neuzkarst.
Pētniecības parkā rīkotie fizikas un komforta mērījumi nesiltinātām mājām izrādījās daudz sliktāki – tās patērē ievērojami vairāk siltumenerģijas.
Enerģijas patēriņa salīdzinājums siltinātā un nesiltinātā ēkā (enerģijas patēriņš kWh)
Autors: buvinzeniera_rakstam
Nesiltinātā ēkā enerģijas patēriņš ir gandrīz 2,5 reizes lielāks nekā siltinātā.
Masīvām konstrukcijām ir nozīme
Burgerlandes lietišķo zinātņu augstskolas zinātnieki intensīvi pētīja dažādu būvniecības veidu celtniecības fizikas iedarbību. Pētījumi parādīja, ka ēkas ar labāku ārējo siltumizolāciju, lielāku uzglabāšanas masu (augstāks blīvums un specifiska siltuma kapacitāte), kā arī augstāku sienas materiāla siltumvadītspēju vislabāk uzkrāj siltumenerģiju un optimāli izkliedē īslaicīgas temperatūras svārstības. Celtniecības materiāli ar izteiktu siltuma uzglabāšanas spēju, piemēram, masīvas sienas, grīdas izlīdzinātāji (estrihi) vai apmetums, labi uzņem un uzkrāj siltumenerģiju, bet, ja kļuvis vēsāks, – ātri izdala siltumu telpā.
Celtniecības materiāli ēkā darbojas kā integrētas siltuma krātuves. Vasarā telpas ilgāk saglabājas patīkami vēsas. Jo labāka siltumizolācija, jo augstāka pārējo ēkas daļu siltuma uzkrāšanas spēja.
Ja temperatūra pazeminās no 21°C līdz 15°C, siltuma uzkrāšanas spēja mainās. Samazinoties temperatūrai iekštelpās, masīvi celtniecības materiāli ar izteiktu siltuma uzkrāšanas spēju ilgākā laika periodā atdod uzkrāto siltumu telpai. Samazinoties celtniecības materiāla biezumam, strauji sarūk atdotā siltuma apjoms, secināja Burgerlandes lietišķo zinātņu augstskolas pētnieki.
Iekšējās apdares vērtības
Energoefektīva būvniecība nozīmē arvien mazāku gaisa caurlaidību. Tomēr, ja telpa netiek pietiekami vēdināta, tajā uzkrājas dažādas kaitīgas vielas.
Iekštelpu un āra gaisa maiņa jaunbūvēs ir daudz mazāka nekā vecākās ēkās. Modernas būves rada krietni augstākas prasības celtniecības materiāliem, nekā tas bija agrāk, tādēļ jo svarīgāka ir pareiza materiālu izvēle. Tie nedrīkst saturēt kaitīgas vielas, tiem jābūt ūdens tvaika caurlaidīgiem, kā arī ar labu mitruma uzkrāšanas spēju.
Iekštelpu apmetums pat plānā kārtā (1,5 līdz divi centimetri) spēj ievērojami uzlabot telpā klimatu. Pētniecības centra analīzes rezultāti rāda, ka labs iekštelpu pārklājums gan jaunceltnēs, gan atjaunotās ēkās krietni uzlabo dzīves kvalitāti.
Zinātnieki izceļ vēl citas nozīmīgas sakarības, kas nodrošina veselībai draudzīgu būvniecību un ko vērts iegaumēt celtniekiem, bet par to – nākamajā rakstā.
(Turpinājums sekos)
