Vēsturiskās un mūsdienu būvniecības simbioze - Vecrīgas vēsturiskais nams Mārstaļu ielā 6

Avots: Žurnāls "Būvinženieris", 2025. gada februāris, Nr. 102

www.buvinzenierusavieniba.lv
https://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS

Žurnālu "Būvinženieris" var abonēt www.buvinzenierusavieniba.lv, rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv, www.abone.lv, savukārt iegādāties žurnālu var Preses servisa tirdzniecības vietās!

Raksta autore: Līga Caune

2024. gada augustā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), visas būvniecībā iesaistītās puses un Kultūras ministrija (KM) nodeva atjaunotā Vecrīgas vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 atslēgas Latvijas Nacionālajam rakstniecības un mūzikas muzejam (LNRMM) jaunās ekspozīcijas ierīkošanai.

Aizvadītais gads muzejam bijis nozīmīgs arī ar to, ka Ministru kabinets atbalstījis KM un LNRMM iniciatīvu, piešķirot tam nacionālā muzeja statusu. Šie fakti ir pati būtiskākā pievienotā vērtība, lai muzejs šogad godam varētu sagaidīt savu simtgadi.

Atjaunotās 1400 kvadrātmetru plašās telpas ir nodotas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas ierīkošanai, bet dažas no tām un labiekārtotais pagalms būs atvēlēti radošiem pasākumiem. Pašlaik notiek ekspozīcijas iekārtošana, lai muzeju varētu nodot apmeklētājiem šī gada vasaras nogalē.

Mārstaļu ielas nama pagātnes liecības

Autors: Publicitātes foto

Nams Mārstaļu ielā 6 savulaik kalpojis kā dzīvojamā ēka, un tas ir izcils baroka-klasicisma laika Rīgas vecpilsētas apbūves piemineklis. Par sākotnējo ēkas arhitektu nav saglabājušās rakstveida liecības, taču 20. gadsimta sākumā veiktie plašie ēkas pārplānošanas darbi saistās ar ievērojamā vācbaltiešu arhitekta Vilhelma Bokslafa vārdu.

Ēkas centrālā daļa celta vismaz 15. gadsimtā, bet jau lielāku pārbūvi nams piedzīvojis 18. gadsimta beigās. No 17. gadsimta ēkā ir saglabājušies mūra fragmenti un jumta konstrukcijas. Savukārt greznās iekštelpu koka kāpnes pārstāv 19. gadsimta beigu amatniecības skolu. Īpaši grezns kā ēkas ieejas galvenais akcents ir ar rokoko detaļām veidotais portāls (autors nezināms), kura galvenās fasādes kompozīcija saglabājusies kopš 1823. gada. Tai ir pusaploces durvju aila, bet kapiteļi papildināti ar ziediem un iekārtām drapērijām.

Vēlākajos gados, no padomju laikiem līdz pat 21. gadsimtam, namam bijuši daudzi un dažādi nomnieki. Tur bijušas gan veikalu noliktavas, gan fotosalons, gan dažādas kafejnīcas. No ne tik seniem laikiem daudziem vidējās un vecākās paaudzes ļaudīm šī ēka saistās ar laiku, kad tajā saimniekoja Galerija M6 un populārā kafejnīca. No 2011. gada nams stāvēja tukšs līdz brīdim, kad VNĪ to nodeva LNRMM rīcībā.

Atjaunotajai ēkai ir trīs stāvi, kā arī muzeja darbam un apmeklētājiem pielāgots pagrabs un mansards.

Foto: Muzeja ēkas pirmā stāva telpas pirms pārbūves.; autors: VAS Valsts nekustamie īpašumi publicitātes foto

Nezaudējot vēstures elpu

Tā kā vēsturiskā ēka bija jāatjauno saskaņā ar stingrām Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādēm, projektētājiem un būvniekiem nācās saskarties ar daudziem izaicinājumiem. Gandrīz pie katras darbības atklājās jaunas un vērtīgas vēstures liecības, pie kuru izpētes vispirms ķērās arheologi, un tikai pēc tam varēja turpināties būvniecība un restaurācija.

VNĪ Valsts budžeta projektu daļas vecākais attīstības projektu vadītājs Normunds Mačukāns uzsver, ka VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai un ēkas īpašniekiem galvenā prasība bija, lai tiek ievēroti visi normatīvi. Līdz ar to, sākot projektu, tika pieprasīti NKMP noteikumi un rekomendācijas, kas pārbūves laikā jāievēro. Piemēram, jāsaglabā visas ēkā izmantotās koka detaļas, galvenais ieejas portāls. Viss pārējais notiek saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Šim projektam bija divi atsevišķi iepirkumi – projektēšana un būvniecība.

Autors: Publicitātes foto

"Tā kā izaicinājumu netrūka, īpaši svarīgi bija, lai mēs visi strādātu vienā komandā. Vēsturiskā ēkā nekas nav prognozējams, atsedz vienu sienu un sastopies ar kaut ko tādu, kas nav cerēts, tādēļ operatīvi visām iesaistītajām pusēm jāpieņem lēmumi," piebilst Normunds Mačukāns. Viņa teiktajam pievienojas arī šī projekta vadošā arhitekte Renāte Truševska, SIA "Arhitektu birojs Krasts" valdes locekle, atzīstot, ka birojs bieži strādājis ar vēsturisku ēku projektiem un kaut arī šāda tipa būves ir liels izaicinājums, ir aizraujoši. «Īpaši, kad sākas ēkas attīrīšana no visiem uzslāņojumiem, kas veidojušies dažādos periodos, gandrīz vienmēr atklājas daudz kas tāds, ko arhitekts nevar izzīlēt. Arī šajā projektā bija jaunatklājumi – kaut vai tie paši vēsturiskie priekšmeti, senie koka siju fragmenti lifta šahtas pamatnes vietā. Bet visvērtīgākie, mūsuprāt, ir senie sienu gleznojumu fragmenti ēkas otrajā un trešajā stāvā Mārstaļu ielas pusē. Tos saglabājot un restaurējot/atjaunojot, tika augstvērtīgi papildināts interjers. Ēkā ir daudz būvgaldniecības detaļu – vecās durvis, sienu panelējums un koka kāpnes. Projekta gaitā bija jāsadarbojas ar restaurācijas darbu profesionāļiem, jo visi šie elementi sāka jaunu dzīvi. Tieši darbs ar senām detaļām arhitektam ir visinteresantākais," rezumē Renāte Truševska. 

Savukārt SIA "Outofbox" arhitekts Pēteris Bajārs, kura birojs bija atbildīgs par dizainu, savu sākotnējo satikšanos ar namu sāk ar vārdiem: "Pirmo reizi ieraugot telpas, nezinājām, ar ko sākt. Ja neskaita pagraba senās ķieģeļu velves, masīvās koka konstrukcijas bēniņos, Bokslafa radīto skatlogu un greznās kāpnes, visā pārējā ēkā bija sterils un bezpersonisks eiroremonts. Līdz ar to mēs centāmies saglabāt jebkuru liecību, katrām vēsturiskajām durvīm piemeklējot atrašanās vietu, restaurējot mūrus un atsedzot sijas. Pētot arhīva materiālus, atradām liecības par iespējamiem sienu gleznojumiem ēkas otrajā stāvā. Taču, veicot zondāžas, tādi tika atklāti arī ēkas trešajā stāvā. Tagad tie ir attīrīti un grezno muzeja interjeru." Radot jaunas lietas, SIA "Outofbox"" izvēlējās klasiskas vērtības – izmantoja kaļķa apmetumu un kaļķa krāsas, dabisku ozolkoka parketu un īstu misiņu interjera detaļās.

Autors: Publicitātes foto

Arī muzeja direktore Iveta Ruskule atzīst, ka veca ēka muzejam vienlaikus ir gan ieguvums, gan izaicinājums: "Ēkas vēsturiskās un
arhitektoniski mākslinieciskās vērtības noteikti ir labs iedvesmas un satura bagātinājuma avots, iecerot ekspozīcijas saturu un veidojot unikālu apmeklējuma pieredzi. No otras puses, ēka ar savu vēsturisko, vietas, arhitektūras un lietojuma vēstures substances kopumu prasa savus kompromisus gan satura veidošanas, scenogrāfijas, gan telpu plānojuma pielāgošanas, apmeklētāju plūsmas veidošanas, ekspozīcijas pieejamības un drošības jautājumos. Esam daudz šādu izaicinājumu risinājuši, un prieks ir par tiem, kuri izrādījušies radoši ieguvumi. Arī ar ierobežojumiem jārēķinās, piemēram, viens no tiem ir, ka ekspozīcijā nebūs eksponēts neviens pianīns vai flīģelis. Toties mansarda unikālajā apjomā esam atraduši vietu 19. gadsimta otrās puses ērģelēm, dekorētām ar jūgendstila rotājumu."

Arī vēsturiskas būves prasa jaunus tehnoloģiskus risinājumus

Lifta šahtas sarežģīto izbūvi aizkavēja tā paredzētajā vietā atklātais pilnīgi neskartais kultūras slānis ar astoņām dažādām kārtām, kas saturēja unikālas liecības par lībiešu apmetnes artefaktiem, vērtīgākie tika nodoti Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. Tehnoloģiski sarežģīts izrādījās lifta šahtas izbūves risinājums. Tā kā ēkā durvju un telpu gabarītu dēļ nevarēja izmantot standarta pāļu izbūves mašīnu, nācās meklēt citu risinājumu.

Galvenā būvuzņēmēja AS UPB projektu vadītājs Vjačeslavs Poliščuks stāsta, ka UPB piedāvājis citu pāļu risinājumu – paredzētie mikropāļi tika nomainīti pret spiežamiem pāļiem, kuri ar domkratu caurspiež grunti.

Autors: Publicitātes foto

Kā atzīst UPB pārstāvis, ļoti svarīga bija sadarbība starp būvniekiem un projektētājiem, kuri projektēšanas gaitā nevarēja paredzēt visus
risinājumus, jo ēkai bija nosegtas konstrukcijas. Piemēram, sākot projektu, nebija iespējams definēt faktisko siju stāvokli. Ja projektā bija minēts, ka ēkai ir metāla sijas, bet būvnieki darba gaitā atrada betona sijas, pateicoties tam, ka UPB arī ir savs projektētāju birojs, varēja operatīvi piedāvāt tehnoloģiskos risinājumus – kā nodrošināt ēkai stabilitāti, ugunsdrošību, kā arī saglabāt vēsturiskas lietas, ko prasīja pasūtītājs. Vjačeslavs Poliščuks min vēl dažus piemērus: "Projektētājs bija paredzējis vienu variantu, bet pēc mūsu iniciatīvas piedāvājām alternatīvu risinājumu, tādējādi ietaupot pasūtītāja finanšu līdzekļus. Piemēram, projektā bija paredzēts, ka daļai ēkas pārsegums ir jādemontē un jāliek jaunas sijas. Mēs atsedzām pārsegumu un redzējām, ka metāla sijas tomēr ir labi saglabājušās. Tāpēc piedāvājām tās pastiprināt ar piemetinātām metāla loksnēm, kā arī ar papildu izbūvētām sijām vai izmantojot karbona lentes. Ja sijas tiktu mainītas pilnībā, pārsegumu demontāža varētu apdraudēt blakus esošās nesošās ēkas konstrukcijas. Pamatā katrai telpai tika piemērota sava pārseguma pastiprināšanas metode." Pēc grīdas konstrukciju atsegšanas, lai sasniegtu vienu grīdas līmeni, projektētāji pielāgoja projekta grīdas konstrukciju risinājumu, lai nodrošinātu trieciena un skaņas izolāciju, izmantojot Isolgomma triecienizolējošas starplikas.

Autors: Publicitātes foto

Ņemot vērā vēsturiskas ēkas specifiku, lai iekšsienas pielāgotu autentiskam skatam, tika izmantota jauna krāsojuma tehnoloģija Dry brush, kura rada tādu krāsojumu, kas komplektā ar sienu izgaismojumu defektus pārvērš par efektu. Lai nodrošinātu ekspozīcijai nepieciešamo kontrastu, tika izvēlēts pelēkais Basaltlava 10 tonis.

Mansards ar 17. gadsimta brusu konstrukcijām

Autors: Publicitātes foto

Mansarda telpas tiks izmantotas gan muzeja ekspozīcijai, gan dažādiem pasākumiem. Vecās koka sijas pēc apstrādes turpina ne tikai savu tiešo uzdevumu, bet kļuvušas arī par dekoratīvu mansarda elementu. Koks tika apstrādāts ar ugunsaizsardzības pārklājumu, un redzams, ka pēc apstrādes brusas ir ar divu dažādu toņu krāsu, lai gan izmantots viens un tas pats materiāls. Tas nozīmē, ka ēkā izmantotais koks vai nu cirsts dažādos laikos (pat ar vairāku gadu desmitu starpību), vai arī noteiktos laikos kāda daļa brusu nomainītas.

Autors: Publicitātes foto

Pagrabstāvs

Tagadējais ēkas pagrabstāvs ir kādreizējais ielas līmenis. Kultūrslānis pa šiem gadiem no ēkas uzcelšanas ir audzis vismaz par kādiem 3,5 metriem. Pagrabstāvā atsegtās ķieģeļu sienas un velves tika notīrītas no sāļu slāņiem, izmantojot lignuma metodi. Pašlaik notiek atsegto ķieģeļu žāvēšana, lai pārtrauktu sāļu izdalīšanos no vēsturiskajiem ķieģeļiem.

Autors: Publicitātes foto

Atsedzot pagraba grīdas segumu, tika konstatēta lielgabarīta pamatu konstrukcija, kas neļāva izbūvēt komunikāciju kanālu apkures
un ventilācijas tīkliem. Tika izstrādāts jauns risinājums ar paceltu grīdas konstrukciju, kas nodrošina apkures un ventilācijas tīklu izbūvi slēptā veidā, saglabājot telpas vēsturisko estētiku.

Ilgtspējīgi materiāli un energoefektivitāte

Lai nodrošinātu pašlaik tik aktuālo ilgtspējīgo materiālu izmantošanu būvniecībā, koka dēļi, kas vēsturiski tika lietoti jumta klājumā, atkārtoti izmantoti bēniņu iekštelpu apšuvumā, un jumta konstrukcija siltināta ar ekovati. Mansardā iebūvēti LED gaismekļi, bet ēkas vēsturiskajos logos iestrādātas stikla paketes.

Tā kā ēka kalpos muzeja vajadzībām, ekspozīcijas telpās tika nodrošinātas mikroklimatu regulējošas iekārtas (ventilācijai, kondicionēšanai, gaisa mitrināšanai un sausināšanai).

Muzeja jaunā dzīve

Autors: Publicitātes foto

Pēc vērienīga daudzu iesaistīto pušu darba muzejs sāks jaunu dzīvi un visai drīz satiksies ar apmeklētājiem. Muzeja direktore Iveta Ruskule savā stāstījumā ved tekstuālā ekskursijā muzeja pagātnē un iecerēs pēc pārbūves: "LNRMM šī pēc ilgāka laika ir pilnīgi jauna
ekspozīcijas ēkas pieredze. Iepriekšējās telpas Pils laukumā 2 muzejs atstāja 2014. gada beigās, lai nodotu ēku rekonstrukcijai, bet mums tā arī neradās iespēja tajā atgriezties. Vecā muzeja mājvieta bija plašā ēkā ar reprezentablu vēsturi un atrašanās vietu. Taču tās rekonstrukcijas apturēšana pārvilka svītru arī daudzām muzeja iecerēm un attīstības plāniem.

Ēka Mārstaļu ielā 6 muzejam tika piedāvāta kā alternatīva – ar mazāku telpu platību –, bet mēs, to pieņemot, vispirms jau novērtējām pašu iespēju pārvarēt ilgo laika nogriezni, kurā muzejam vispār nebija telpu resursu, lai veidotu Latvijai divām ļoti būtiskām radošajām nozarēm veltītu ekspozīciju. Pastāvīgā ekspozīcija "Prokrastinācija un radīšana" Vecrīgas sirdī esošajā leģendārajā un mājīgajā Mārstaļu ielas namā šogad, kad muzejs svinēs savu simtgadi, kļūs par muzeja centrālo vizītkarti.

Autors: Publicitātes foto

Muzeja ēka apmeklētājiem būs pieejama no pagraba līdz pat mansardam. Pirmā stāva foajē atradīsies muzeja informācijas centrs, suvenīru veikals un kafejnīca. Tur būs arī ekspozīciju "Prokrastinācija un radīšana" piesakoši satura objekti. Pati ekspozīcija būs izvietota otrajā un trešajā stāvā. Pagraba stāvā atradīsies radošu aktivitāšu un izglītošanās zona jaunākajiem muzeja apmeklētājiem. Mansards būs vieta, kur uzkavēties, baudot ēkas vēsturisko bēniņu plašumu. Tur varēs klausīties ekspozīcijas saturā iekļautos mūzikas darbus. Pēc ekspozīcijas apmeklējuma vai arī kādā citā brīvā brīdī mansardā varēs uzkavēties, lai nodotos kādam radošajam vai pētniecības darbam. Būs arī vieta literāriem un muzikāliem pasākumiem, diskusijām un konferencēm."

Autors: Publicitātes foto

Iveta Ruskule vēlas īpaši izcelt cieņpilno un profesionālo sadarbību, kas ēkas rekonstrukcijas laikā izveidojās starp projekta vadītājiem, būvniekiem, darbuzņēmējiem, projektētājiem, interjera un ekspozīcijas autoriem. Projekta gaitā bija jārespektē vairākas būtiskas prioritātes. Lai saglabātu restaurēto vēsturisko arhitektūras un būvmākslas mantojumu, bija jāņem vērā muzeja ekspozīcija ar tās objektu izvietojumu un telpu apdari, kā arī jārealizē tādi inženierkomunikāciju risinājumi, lai nodrošinātu muzeja krājuma eksponēšanai nepieciešamo klimatu. Gatavojoties ekspozīcijas iekārtošanai, svarīgi veikt testus, lai noskaidrotu, kā apkures, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmas (AVK) nodrošina muzejā eksponētajiem priekšmetiem nepieciešamo klimatu – kā tie reaģē uz laikapstākļu maiņu, telpu durvju aizvērtu vai atvērtu pozīciju, kā arī cilvēku klātbūtni. Tas prasīs pacietību visiem – muzejam, ēkai un inženieriem.

Ir paveikts milzīgs darbs. Vēl jāiekārto ekspozīcija, un pār muzeja slieksni, vispirms paceļot acis uz grezno ēkas eksterjeru, pārkāps pirmie apmeklētāji.

Autors: Publicitātes foto

Vēstures lappusēs un nama atjaunošanas procesā var ielūkoties, arī noskatoties VNĪ video sērijas “Ēkas un leģendas” stāstu par namu Mārstaļu ielā 6.