Vides un atkritumu apsaimniekotājs: Grozījumi AAL palīdzēs samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu
Šā gada 29.novembrī Ministru kabinetā tika atbalstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (AAL). Baltijā lielākā vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” uzskata, ka iespējami īsākā laika periodā grozījumi ALL būtu jāpieņem arī Saeimā, jo tie ir kritiski svarīgi, lai Latvijā veicinātu straujāku virzību uz atkritumu pārstrādi, atkārtotu resursu izmantošanu un samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu.
“VARAM paveikusi apjomīgu un vērtīgu darbu likuma grozījumu izstrādē un virzībā. Tie nozarē ir ļoti gaidīti, jo paredz gan pienākumus jaunu atkritumu veidu dalītai vākšanai, piemēram, tekstilam, gan arī stingrākas prasības un precīzāku regulējumu citu atkritumu veidu apsaimniekošanā, lai veicinātu to pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Mūsuprāt, jaunā Saeima nedrīkst vilcināties ar šo likuma grozījumu pieņemšanu, lai Latvijā notiktu straujāka pāreja uz ilgtspējīgāku ekonomiku un resursu gudru apsaimniekošanu, kas palīdzētu sasniegt arī ES noteiktos mērķus atkritumu pārstrādē,” saka “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, sagaidot, ka drīzumā tiks izveidota lemtspējīga valdība, kas ar lielāku pārliecību un enerģiju sadarbībā ar Saeimu spēs risināt un virzīt iniciatīvas, lai Latvijā virzītos uz pilnvērtīgu aprites ekonomikas modeli.
“Eco Baltia” ieskatā AAL grozījumi paredz būtiskus uzlabojumus kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un soļus arī godīgākai konkurencei tirgū, jo tiek noteikta kārtība un funkcijas reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem (RAAC). Proti, grozījumi paredz, ka pašvaldībām, izstrādājot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, būs jāizvērtē, kuros atkritumu poligonos tiks turpināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana un kuros sadzīves atkritumu poligonos sadzīves atkritumu apglabāšana tiks ierobežota vai pārtraukta. Tāpat būtiskas izmaiņas paredzētas pašvaldībās, kur poligona apsaimniekotājs un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi tiek nodrošināti ar vienas pašvaldību dibinātas kapitālsabiedrības starpniecību. Šādās pašvaldībās RAAC būs jāveido kā atsevišķi nodalīta kapitālsabiedrība, nodrošinot, ka RAAC nepamatoti neietekmē to kapitālsabiedrību, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
“Pašvaldību dibināto kapitālsabiedrību līdzdalība atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tirgū, kur privātais sektors var nodrošināt spēcīgu konkurenci un kvalitatīvu pakalpojumu, lielākajā daļā gadījumu ir apšaubāma. Turklāt, kā rāda arī dažādi iepriekš veikti pētījumi, cenas ziņā privātais sektors ir konkurētspējīgāks un iedzīvotājiem izdevīgāks. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai AAL veicina konkurenci tirgū un atkritumu apsaimniekošanas funkcijas tiktu nodalītas no poligonu darbības. Tas palīdzēs nodrošināt arī poligonu darbības kontroli un uzraudzību,” norāda M.Simanovičs.
Uzņēmums norāda, ka grozījumi AAL paredz arī vairākas nozīmīgas izmaiņas, kas paplašinās to atkritumu apjomu, kas nonāk šķirošanā un pēc tam pārstrādē. Piemēram, attiecībā uz tekstila dalīto vākšanu tiek noteikta atbildība un pienākumi arī tekstilizstrādājumu tirgotājiem piedalīties tekstila izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un uzturēšanā. Latvijā tekstila izstrādājumu dalīta vākšana jānodrošina jau no 2023. gada, bet līdz šim normatīvajos aktos nav iestrādātas konkrētas atbildības. Grozījumi likumā kalpos kā priekšnoteikums, lai tālāk virzītos jau uz precīzākas normatīvās bāzes izstrādi tekstila atkritumu apsaimniekošanā.
Papildus tam grozījumos iestrādātas arī stingrākas prasības vairāku atkritumu veidu apsaimniekošanā, piemēram, būvgružu un riepu, kas palīdzēs cīnīties ar pelēko tirgu un attiecīgi samazinās vides piesārņojuma riskus, ko var radīt nelegālie pakalpojumu sniedzēji. Ņemot vērā bioloģiski noārdāmo atkritumu lielo īpatsvaru sadzīves atkritumu masā un nepieciešamību veicināt to nošķirošanu jau mājsaimniecībās un uzņēmumos, būtiskas izmaiņas paredzētas to apsaimniekošanas pakalpojumu maksā. Šobrīd noteikts, ka bioloģisko atkritumu tarifs nevar būt lielāks par 80% no sadzīves atkritumu tarifa, kas, kā rāda prakse, nav pietiekami motivējošs, lai iedzīvotāji nošķirotu bioloģiskos atkritumus. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksu pašvaldība nedrīkst noteikt lielāku par 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas. Tādējādi iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs lielāka motivācija pieteikt arī bioloģisko atkritumu šķirošanu.
