Viedoklis: Galvenā problēma nozarē ir darba spēka trūkums, nevis Covid-19 pandēmija
Avots: Žurnāls "Būvinženieris", 2021. gada decembris, Nr. 83
www.buvinzenierusavieniba.lv
www.buvinzenieriem.lv
https://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS
Žurnālu "Būvinženieris" var abonēt www.buvinzenierusavieniba.lv, rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv, www.abone.lv, savukārt iegādāties žurnālu var Preses servisa tirdzniecības vietās!
Raksta autors: Jurijs Aganovs, "AG Consult" vadītājs, "Būvindustrijas lielās balvas" atzinības raksta saņēmējs par mūža ieguldījumu
Nozarē daudz apspriesta Covid- 19 pandēmijas ietekme, taču neuzskatu, ka tā ir tik iespaidīga. Manā skatījumā mūsu galvenā problēma ir darbaspēka trūkums objektos, un tas nav tieši saistīts ar vīrusa izplatību vai ierobežojumiem.
Tam galvenais cēlonis ir kvalificētu speciālistu deficīts, jo daudzi nozares jaunie un arī pieredzējušie darbinieki meklē karjeras iespējas citās valstīs. Pandēmijas laikā bija neliels posms, kad daudzi kvalificēti būvstrādnieki uz laiku atgriezās vai nevarēja izbraukt strādāt, tāpēc meklēja darbu Latvijas objektos. Taču šis efekts bija īslaicīgs un nenozīmīgs. Tiklīdz noteikti ceļošanas un strādāšanas atvieglojumi citās valstīs, viņi migrē no mūsu valsts un strādā citur.
Šādā situācijā ikvienam ir jādomā, kā kvalificētos darbiniekus noturēt ne tikai uzņēmumos, bet arī valstī. Pareizi būtu ne tikai lielām kompānijām atbalstīt jauno nozares speciālistu mācības, bet arī pašvaldībām par to jādomā. Jāizmanto iespējas organizēt kursus, piedalīties finansiāli un ar citu atbalstu mācību procesā. Jaunajiem cilvēkiem, kuri vēlas strādāt nozarē, atalgojuma līmenis Latvijā ir pietiekami augsts, bet jāvērtē, kā pareizi virzīt citus stimulus.
Ja valdība un pašvaldības pilnībā nepiedalīsies, lai cilvēkus noturētu, uzņēmumi saviem spēkiem to nevarēs paveikt. Varētu izmantot Eiropas fondus, atvēlēt līdzekļus no budžeta, lai virzītu gan mācību procesu, gan garantijas dzīvesvietai un citus stimulus. Tas ir komplekss risinājums, ņemot vērā agrāko pieredzi un citās valstīs izmantoto atbalstu. Te palīdzētu māju būve pašvaldībās, kur dzīvoklis varētu kalpot kā sākuma mājoklis jaunajiem speciālistiem, der kredītu atvieglojumi, vieta bērnudārzā, veselības apdrošināšana u. tml. Cilvēki ir jāpietur un jāatbalsta, lai viņi nebūtu spiesti aizbraukt.
Nozarē ir perspektīvas jauniem nelieliem uzņēmumiem, bet galvenais – lai jaunienācējiem būtu vēlēšanās veidot savus uzņēmumus. Katram, kurš ir spējīgs patstāvīgi strādāt savā uzņēmumā, tas ir jādara. Tas padarīs nozares biznesa vidi daudz veselīgāku un atvērtāku.
Svarīgi, kādus lēmumus pieņem jaunajos uzņēmumos un vai likumdevēji ieklausās nozares speciālistu ieteikumos un vajadzībās.
Jaunajiem uzņēmumiem jāsaņem atbalsts ne tikai no valsts, bet arī no vecākajiem kolēģiem kā mentoriem. Mēs visi domājam par savu valsti un nozari, mums ir viens mērķis – kopīga stabila izaugsme sabiedrības labklājībai. Savu lomu te varētu uzņemties arī būvnieku nevalstiskās organizācijas.
Kad esi nostrādājis ilgāku laiku savā uzņēmumā, vairs neskaties tikai uz peļņu, bet arī domā – kas paliks aiz manis. Es savā uzņēmumā strādāju kā galvenais vadītājs, uzņemos pilnu atbildību par labi organizētu procesu un izcilu darba kvalitāti. Tāpēc sadarbojos ar noteiktiem partneriem, kam varu uzticēties. Šādu modeli pieņēmu pēc agrāk Somijā gūtās pieredzes, kur sekmīgi darbojas daudzi līdzīgi nelieli uzņēmumi. Ja nozarē būs daudz ne tik lielu, bet atbildīgu, atvērtu un mūsdienīgu uzņēmumu, biznesa vide veidosies daudz labāka. Tas palīdzēs arī valsts attīstībai.
Liela loma ir būvinženieru mācīšanai. Kad mēs studējām, paši varējām aprēķināt daudz un dažādus nosacījumus būvei, noteikt konstrukcijas un citus svarīgus aspektus. Tagad mācību komplekts ir daudz šaurāks, tāpēc jaunajiem speciālistiem nereti jāgaida, ko teiks konstruktors vai citas specializācijas eksperts. Manuprāt, plašāka un pilnīgāka jauno inženieru apmācīšana ir jāatjauno, jo tas celtu kompetenci un atbildības līmeni nozarē.
