Viedoklis: Ir valsts mērogā jādara viss, lai novērstu potenciālu plūdu risku
Raksta autors: Edgars Tavars, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs
Pagājušas divas nedēļas kopš jūlija nogales vētras un spēcīgajām lietavām. Sociālajos tīklos notiek diskusijas – vieni lamā klimata pārmaiņas, otri – pirmos, ka tie neko nesaprot un visi domā visu nepareizi. Apdrošinātāji valodnieku vietā aizmaldījušies termina "plūdi" definējumos, valsts – diskusijās, vai ir nepieciešams atsevišķs termina "plūdi" definējums Ministru kabineta noteikumos vai tomēr nav. Diemžēl applūdušos tas viss dziļi neinteresē. Viņu interešu aizstāvība šajā stāstā ir aizplūdusi līdz ar plūdu ūdeņiem…
Var jau parunāt, vai klimata izmaiņas ir labas vai sliktas, bet problēma ir tajā, ka neviens nevēlas neko vairāk kā kārtējo reizi parunāt. Jo tas ir daudz ērtāk un vienkāršāk, nekā novērst nākotnē šādu plūdu atkārtošanos.
Kādi neviļus rodas secinājumi, ja aplūkojam notikušo?
Diemžēl Valsts civilās aizsardzības plāns ir tikai smuki uzrakstīts uz papīra, bet realitātē, kā šajā gadījumā, nestrādā. Papīrs panes visu, realitāte ir cita. Valsts ir uzrakstījusi rīcības instrukcijas, arī pašvaldības tās ir uzrakstījušas, bet realitātē viss notiek pēc "skatāmies pēc situācijas". It kā mēs visi redzam situāciju, saprotam problēmas, kas saistās ar cilvēku evakuāciju un apziņošanu, bet tas viss nefunkcionē, jo neesam izstrādājuši sistēmu, kas strādātu bez bremzēšanās un aizķeršanās. Tāpēc tagad ir jāveic analīze. Godīga. Reāla, īsa un kodolīga, neatrakstoties, balstoties analīzē, izprotot, kādi ir vājie punkti, galvenās pieļautās kļūdas, lai nākotnē tas neatkārtotos.
Namīpašniekiem, kuriem ir apakšzemes stāvvietas, ir jābūt skaidrām un vienkārši izpildāmām prasībām, lai nepieļautu applūšanu. Ja applūšana tomēr ir notikusi, katram namīpašniekam būtu jāzina, kur vērsties, lai dabūtu attiecīgu sūkni seku novēršanai, kādiem ūdens atsūknēšanas instrumentiem jābūt nodrošinātiem, kur likt atsūknēto ūdeni. Jābūt regulārām pārbaudēm, vai šīs sistēmas strādā, vai vispār ir nodrošinātas. Vai namīpašnieki ir informēti, kādai ir jābūt viņu rīcībai? Ja tā visa nav, tā ir mūsu kopīgā atbildība, jo, neatrisinot šos jautājumus, pastāv vides piesārņojuma risks.
Mēs redzējām aculiecinieku video, kur cilvēki peldējās pārplūdušajās ielās. Vai jūs, peldētāji, saprotat, ka ir pārplūdušas arī kanalizācijas sistēmas un ūdens, kas skalojas ap jūsu miesu, ir bakterioloģiski piesārņots, iedarbības sekas nav prognozējamas! Vai no Infektoloģijas centra bija kāds informācijas apkopojums par to, kādas sekas ir cilvēku veselībai no saskarsmes ar plūdu ūdeņiem? Vai nav jāpapildina Valsts civilās aizsardzības plāns ar informāciju, kā rīkoties, ja ir bijusi ilgstoša saskarsme ar plūdu piesmeltiem apaviem, slapjām drēbēm? Kas notiek, ja šie ūdeņi nonāk Lielupē, Daugavā un tālāk jūrā? Vai peldvietas tiek papildus apsekotas, lai noskaidrotu, ka tās ir drošas atpūtniekiem?
E,s kā politiķis, kas ir saistīts ar vides aizsardzību, zinu specifiskas vietnes, kur meklēt šo informāciju. Bet vai šī informācija ir viegli pieejama un atrodama arī citiem?
Tā ir VARAM (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) atbildība, tieši tāpat arī iekšlietu struktūru. Dzeltenā kartīte pieminētajām struktūrām. Nevēlos teikt, ka sarkanā, jo paldies Dievam, šobrīd lielas traģēdijas, masveida saindēšanās vēl nav notikušas. Rīcības plāns nevar eksistēt tikai uz papīra, nesaskanot ar realitāti. Ja tā ir, tad tas steidzami ir jāpārskata.
Rīga ir atsevišķs stāsts. Gandrīz katru reizi, kad Rīgu skar spēcīgas lietavas, kaut kas applūst. Kāpēc Liepājas, Ventspils un citu pilsētu notekūdeņu sistēmas spēj tikt galā, jo tās ir sakārtotas, bet Rīga applūst? Protams, ka katra notekūdeņu sistēma ir domāta noteiktam ūdens daudzumam, un ekstremālas lietavas var radīt situāciju, ka sistēma netiks ar tiem galā. Bet Rīgai šīs problēmas ir arī vienkārši spēcīgu, ne ekstrēmu lietavu gadījumā. Ar nožēlu jāatzīst, ka desmitiem gadu laikā nav veiktas nopietnas investīcijas šajā infrastruktūrā. Nav izpildītas pat primitīvās lietas!
Visu cieņu meteorologiem, kuri jau laicīgi brīdināja par tuvojošos dabas kataklizmu, bet ar tās sekām mēs nespējam tikt galā.
Šāds nokrišņu daudzums īsā laika sprīdī uzskatāmi parāda, ka esošās lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmas pilsētās nav spējīgas uzņemt tādu notekūdeņu daudzumu. Lai šo izmainītu, būs nepieciešams valsts atbalsts, jo pašvaldības vienas pašas ar saviem līdzekļiem nespēs neko izdarīt. Un notikušais rāda, ka šādas sistēmas ir vajadzīgas.
Ir muļķīgi strīdēties, vai lietusgāzes ir izraisījušas klimata pārmaiņas vai nē. Ir jādara viss, lai novērstu potenciālu plūdu risku! Un tas nav vienas pašvaldības jautājums. Bet jautājums, kurš jārisina kopā, visas valsts mērogā. Un nav jācīnās ar sekām, bet gan laicīgi jānovērš šāda situācija ar sakārtotu meliorācijas un notekūdeņu sistēmu. Mazāk sarunu par globālo, bet vairāk jādomā par lokālo.
