Viedoklis: Kā modernizēt būvniecības nozari Latvijā?
Raksta autors: Pēteris Kļaviņš, "Viangoo" dibinātājs un izpilddirektors
Latvijā jau ilgāku laiku notiek diskusijas un domu apmaiņa par dažādām ekonomikas transformācijas idejām, un būvniecība tradicionāli bijis tas sektors, kurā modernu tehnoloģiju ienākšana ikdienas procesu pārvaldībā notiek vēlāk kā citās nozarēs. Kombinācijā ar lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru, šī nozare ar darbiem saka priekšā, ka ir laiks veikt uzlabojumus. Kā modernizēt būvniecības nozari tā, lai ieguvēji būtu ne tikai uzņēmumi, bet arī valsts?
Stāsts šajā gadījumā ir par digitalizāciju jeb par procesu modernizēšanu, ko lielākā daļa dažādu jomu uzņēmēju un organizāciju spiestā kārtā adaptēja “Covid-19” laikā - labākie turpina praktizēt arī šobrīd. Tikmēr būvniecība joprojām ir viena no nozarēm, kurā salīdzinoši liels piegādes ķēdes procesu skaits notiek ar morāli novecojušu manuālu dati ievadi jeb vecās skolas metodēm – piegādes no minerālmateriālu karjeriem lielā daļā Latvijas arī 2023. gadā tiek pārvaldītas ar pierakstu blociņiem. Protams, ikvienai revolūcijai nepieciešams laiks - līdzīgi kā tas bija ar privātpersonu pārvadājumiem, kad pirms 10 gadiem nevarējām pat iedomāties, ka pasūtīsim transporta braucienus viedtālruņu lietotnēs.
Beramkravu pārvadājumi ir būvniecības nozares pamatpakalpojums - tos izmanto kā lielos, tā mazos objektos, un to piegādes procesa digitalizācija jeb analogās pasaules savienošana ar digitālo būtiski sekmētu nozares modernizāciju, tostarp ēnu ekonomikas apkarošanu vairākos līmeņos.
Pirmkārt, samaksa par pakalpojumu starp abām pusēm tiktu veikta digitāli, patērētājam saņemot automatizētu rēķinu – šī sistēma strādā gan uzņēmumu, gan arī privātpersonu pasūtījumiem, kur iespējamība norēķināties par pakalpojumiem skaidrā naudā ir lielāka. Otrkārt, veicot pasūtījumus digitāli, uzņēmumu vadība ne tikai var modernizēt savu piegādes ķēdes tīklu un saņemt automātiskas atskaites, bet arī efektīvi caurskatīt organizācijā notiekošo, nekoncentrējot pasūtījumu veikšanu un finansiāli ietilpīgu lēmumu pieņemšanu viena vai pāris cilvēku rokās. Protams, nevienam nav noslēpums, ka liels izaicinājums būvniecības nozarē ir darbinieku novecošana, un šī situācija bieži vien mēdz radīt pretsparu jaunu ideju un tehnoloģiju adaptēšanai.
Pasaules Zaļās būvniecības padome lēš, ka būvniecības sektors ir atbildīgs par 39 % no visām oglekļa emisijām pasaulē. Arī šo problemātiku ilgtermiņā var amortizēt ar digitālo rīku lietojumu – visaptverošu procesu modernizāciju apvienojot ar mākslīgā intelekta iespējām, jau tuvākajā nākotnē būs iespējams optimizēt beramkravu pārvadājumus tiktāl, lai pēc iespējas izslēgtu “tukšo” braucienu skaitu. Savukārt tas atstātu pozitīvu ietekmi ne tikai uz uzņēmumu procesu efektivitāti, bet arī uz apkārtējo vidi, palīdzot izpildīt Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumus.
Piegādes ķēžu digitalizācijas procesos Eiropas līderi ir tādas valstis kā Vācija, Austrija, Čehija un Polija, kurās savu darbību strauji paplašina vācu jaunuzņēmums Shuttflix. Tepat mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ir pieejams kravu digitalizācijas serviss Waybiller, kuram pielietojumu raduši arī būvniecības kravu pārvadātāji. Latvijā arvien vairāk uzņēmumu un iedzīvotāju izmanto pagaidām vienīgo digitālo beramkravu pārvadājumu pārvaldīšanas sistēmu – “Viangoo”. Līdz maija beigām uzņēmuma sadarbības partneru tīkls veicis pārvadājumus, kas attāluma ziņā ir ekvivalenti zemeslodes šķērsošanai divas reizes. Kopš marta uzņēmumu skaits, kas reģistrējušies un izmanto lietotni, audzis par 60 % un sasniedz aptuveni 400 komersantu. Tikmēr apkalpoto privātpersonu skaits kopš marta audzis vairākus desmitus reižu. Tas nozīmē, ka jomas dalībnieki ir gatavi adaptēt jaunus risinājumus, taču nepieciešama kopēja nozares vēlme kļūt modernākiem un attīstīties.
Būvniecības nozarei laiks ņemt piemēru un plānveidīgi digitalizēt ceļu pretī caurspīdīgai ekonomikai. Tas ne tikai modernizēs nozari, bet arī veicinās uzņēmumu konkurētspēju ārpus Latvijas un palielinās nodokļu ieņēmumus valstij.
