Viedoklis: Kādas pārmaiņas vērojamas cilvēkos un viņu dzīves telpā? 

Raksta autore: Olga Rudzika, "Pro Kapital Latvia" valdes locekle un rīkotājdirektore

Nekustamo īpašumu nozare nodrošina telpu, kurā cilvēki dzīvo, strādā un izklaidējas, iegūst izglītību un saņem pakalpojumus. Tas ir sava veida "sabiedrības mugurkauls", kas šobrīd ir pakļauts nozīmīgām pārmaiņām, jo šādas pārmaiņas notiek sabiedrībā kopumā, – nekustamā īpašuma nozares tendences Eiropā komentē "PwC" un "Urban Land Institute" pētnieki [1]. Baltijas valstis un Latvija ir daļa no šī plašākā procesa, kur digitālās iespējas un cilvēku uztvere (paradumi) maina vienu nozari pēc otras. Nekustamā īpašuma nozares dalībnieku izaicinājums ir spēt pirmajiem "uztaustīt" šo patērātāju uzvedības maiņu, lai nākotnes dzīves telpa – minētais sabiedrības mugurkauls – tiktu savlaicīgi pieskaņots cilvēku vajadzībām.

Nav jaunums, ka dažu pēdējo gadu laikā modē ir nākuši nelieli dzīvokļi. Pārdesmit vai dažu desmitu kvadrāmetru liela telpa, kurā integrēta virtuve un neliela vannasistaba kopā ar tualeti, ir pieprasīts produkts visā Eiropā. Daļēji šo procesu virza domāšanas un ieradumu maiņa, urbanizācija, studentu pieplūdums īres dzīvokļu tirgū (ne visi studenti grib dzīvot kopmītnēs), kas izraisa investīciju pieplūdi šajā nekustamo īpašumu segmentā. Arī Latvijā ir vērojams, ka nelieli dzīvokļi kvalitatīvos jaunajos projektos tiek iegādāti kā investīciju objekts, kas nodrošina ieguldītājam iespēju dzīvokļus izīrēt un, ja nepieciešams – realizēt.

Otra tendence, – cilvēki kļūst aizvien atvērtāki pārmaiņām. Ja agrāk dzīvokļa iegāde vai maiņa parasti notika reizi mūžā, un cilvēki to uztvēra kā notikumu ar milzīgu nozīmi, tagad šis "nozīmīgums" ir izgaisis un dzīvesvietas maiņa var notikt ik pēc diviem, trim gadiem. Tā saucamās tūkstošgades paaudzes (millennials) cilvēki cenšas "neapaugt" ar mantām, tie nepieķeras konkrētajai dzīves telpai, jo vēlas aizvien jaunas pieredzes un iespaidus. Plāno savu dzīvi īsākos posmos, ar pozitīvu skatu nākotnē, kas paredz biežas dzīvesvietas maiņas, tiklīdz ir tāda iespēja vai vajadzība.

Tāpēc, lai arī mūsu uzņēmuma projektos pietiekami plaša un komfortabla, augstas kvalitātes dzīvojamā telpa ir bijusi un būs pamata nosacījums un standarts, minētā ieradumu maiņa un nākotnes vajadzības tiek integrētas arī mūsu projektos. Papildus citām kvalitātēm par vēl nozīmīgāku faktoru kļūst telpu funkcionalitāte, – piemēram, atsevišķos projektos esam ieplānojuši salīdzinoši nelielus studio tipa dzīvokļus. Cita tendence, piemēram, daudzdzīvokļu namos izveidot koplietošanas telpas vai vietu svinībām un izklaides pasākumiem, arī jau ir ienākusi Baltijas valstu nekustamā īpašuma projektos.

Eiropā turpinās izteikta urbanizācija, proti, cilvēki meklē dzīves telpu lielpilsētās. Vieniem šī dzīves telpa kļūst šaurāka (nezaudējot kvalitāti), citiem plašs nams aizvien ir nozīmīga vērtība, taču vēl viena pārmaiņa, par ko ir jādomā nekustamā īpašuma nozares dalībniekiem, ir cilvēku atbildīgums. Attieksme. Un te es domāju gan vides jautājumus (celtniecības materiāli, energopatēriņš u. c.), gan arī bezkompromisa prasības attiecībā uz projekta attīstītāja un iesaistīto uzņēmumu reputāciju. Īsi sakot, – paaudzei, kas šajā desmitgadē ienāk darba tirgū un pērk nekustamo īpašumu, nav vienalga, kas un kā veido viņu nākotnes dzīves telpu. Un tā ir laba ziņa atbildīgiem nozares spēlētājiem.