Viedoklis: Koka arhitektūra un būvniecība var kļūt par Latvijas ekonomikas virzītājspēku
Raksta autors: Māris Būmanis, AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis
18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas "Gada balva arhitektūrā 2024" gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitāti, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedos citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”. Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.
Nenoliedzami, pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.
Līdztekus tam ir attīstījušās arī tehnoloģijas, risinājumi un tiesiskais regulējums, ļaujot koksni būvniecībā izmantot arvien sarežģītākās konstrukcijās. Koks ir arī efektīvs siltumizolācijas materiāls.
“Latvijas Finieris” koksnes konstrukcijas būvniecībā sāka izmantot jau 2007. gadā rūpnīcas “VEREMS” būvniecībā Rēzeknes novadā. Toreiz bijām celmlauži – nācās pārliecināt ne vienu vien būvniecības procesu uzraugošo institūciju, jo tolaik būvniecības regulējums bija vājš, pieredze, īpaši lielizmēra konstrukciju izmantošanā, maza. Nu jau astoņos objektos, galvenokārt, rūpnieciskajos, praksē demonstrējam koksnes unikalitāti un iespējas būvniecībā. Īpaši izceļams ir koka ēku komplekss mūsu saimniecībā “Zābaki”, kur top tā saucamā “stādu dzesētava”.
Latvijā, ņemot vērā meža resursu un kokrūpniecības īpatsvaru tautsaimniecībā, koka būvniecībai ir augsts potenciāls, un šobrīd interese par koka būvniecību atkal pieaug. To apliecina arī Latvijas Gada balvas arhitektūrā finālistu saraksts. Arvien vairāk arhitektu un būvnieku izvēlas koku, radot gan privātmājas, gan sabiedriskās ēkas.
Attīstoties tehnoloģijām, piemēram, CLT (krusteniski līmētu koka paneļu) u.c. konstrukcijas atrisina arī jautājumus par drošību un izturību. Līderi koksnes izmantošanā joprojām ir Skandināvijas un Alpu reģionu valstis, nebaidoties no daudzstāvu koka ēku būvniecības, un mūsu koksnes materiālu ražotāji ir klātesoši šajos projektos, uzkrājot pieredzi un nemitīgi pilnveidojot produktus un pakalpojumus.
Koksnes izmantošana būvniecībā tieši saistīta ar nepieciešamību pārorientēties uz bioekonomiku un atjaunīgo resursu izmantošanu, tostarp biomateriāliem. Produktīva Latvijas unikālajā ģeogrāfiskajā novietojumā pieejamo resursu, t.sk. zemes apsaimniekošana un mežsaimniecībā radīto koksnes resursu efektīva pārstrāde veido ekosistēmu, kas nodrošinās nākotnes būvniecības vajadzības. Šāda pieeja palīdzēs pakāpeniski aizstāt tradicionālos, oglekļa ietilpīgos būvmateriālus ar videi draudzīgākām un klimatam labvēlīgām alternatīvām.
Arī Eiropas Savienība ir arī definējusi koka būvniecības veicināšanu kā vienu no klimata politikas prioritātēm. Arvien vairāk valstis ievieš regulējumu, kas stimulē koka izmantošanu būvniecībā, tostarp samazina administratīvos šķēršļus un piedāvā finansiālas atbalsta programmas zaļākām būvniecības metodēm.
Raugoties nākotnē, sagaidāms, ka koka būvniecība pasaulē un Latvijā turpinās attīstīties. Latvijā koka arhitektūra un būvniecība ir daļa no mūsu vēsturiskās identitātes. Tāpēc, pārmantojot senās būvniecības tradīcijas un apvienojot ar mūsdienu tehnoloģijām un pieejamiem resursiem, tā var kļūt par ekonomikas virzītājspēku.