Viedoklis: "Māju, uzbūvējot bez plēvēm, tā nesapūs!"
RB&B būvnieks Harijs Tučs : "Daudzi mani kolēģi, būvnieki, teiks "Tučs, nerunā muļķības, būvējot bez plēvēm, māja sapūs!" Paskatieties Brīvdabas muzejā! Tur ir mājas, kas celtas pirms simts un vairāk gadiem, un to būvniecībā nav izmantotas plēves. Kāpēc neviena no šīm mājām, ja vien tai ir vesels jumts, nav sapuvusi?"
Es uzskatu, ka pareizākā tehnoloģija māju būvniecībai ir tā, kas bija mūsu senčiem - pamatā izmantots koks, bet siltumizolācijai – dažādi dabas materiāli un, protams, nekādas plēves. Šādas mājas Latvijā tiek būvētas arī mūsdienās. Viss sākās ar tehnologu un būvnieku interesi un eksperimentiem uzbūvēt tik ekoloģisku māju, kāda bija mūsu senčiem – ar teicamu klimatu, gaisa kvalitāti. Zināšanas pamatā ieguva, demontējot pirms 100 un vairāk gadiem celtas mājas un pētot, kā tās ir būvētas, siltinātas u.c. Tad šo tehnoloģiju piemēroja mūsdienu privātmājām – guļbūvēm, pēc tam arī stāvbūvēm. Pēc senču tehnoloģijas būvētai privātmājai izmanto tikai un vienīgi dažāda blīvuma un frakcijas kokmateriālu, sienu siltinājumam celulozes vati vai tā dēvēto ekovati, taču tikpat labi māju var siltināt ar kaņepēm vai liniem. Tad klāj kokšķiedras plātnes, kam saistviela ir koksnē saglabājušies sveķi, bet uz kokšķiedras plātnēm, kā apdares materiālu, klāj mālu, jo tas dabīgā veidā regulē telpas mitrumu.
Koka māja, kas būvēta neizmantojot plēves, nepelēs un nepūs, ja vien kokmateriālam tiešā veidā (no ārpuses) nepiekļūs mitrums. Lūk, kāpēc? Kokam ir raksturīgi mitrumu uzņemt un atdot. Pateicoties šai īpašībai, bez plēvēm būvētā koka mājā būs arī ļoti labs klimats – gaisa kvalitāte. Jo, kad gaiss telpās kļūs mitrs, kokmateriāls mitrumu uzņems sevī, savukārt, kad gaiss telpās kļūs pārāk sauss, koks mitrumu atdos. Šādā mājā noteikti nebūs jāliek gaisa mitrinātājs vai sausinātājs.
Es piekrītu, ka, būvējot daudzstāvu māju, ir jāizmanto plēves, taču privātmājai plēves nav jāliek.
Plēves, ja vien tās ir pareizi iestrādātas mājas konstrukcijā, rada gaisa balona efektu, un tas nozīmē, ka mājā gandrīz vispār nav ventilācijas. Mēs esam pārbaudījuši šādas mājas ar CO2 gaisa kvalitātes mērītāju un pārliecinājāmies, ka gaisa kvalitāte nereti ir pat trīs reizes sliktāka nekā pieļaujams Latvijas būvnormatīvos. Tāpēc - ja mājas būvniecībā tiek izmantotas plēves, noteikti jāliek ventilācija ar rekuperāciju, tā sauktā piespiedu ventilācija. Tā gan ir salīdzinoši dārga, un daudzi to nevar atļauties.
Turklāt ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizo plēvi, kā arī plēves ļoti rūpīgi savstarpēji jāsalīmē ar speciālām lentēm un līmi, kas arī ir pareizi jāizvēlas. Ja, līmējot plēves, paliks kaut mazākais caurumiņš, tam cauri plūdīs gaiss un arī telpas mitrums. Tādejādi mitrums piekļūs siltumizolācijai un ēkas konstrukcijām, kā rezultātā var rasties pelējums, vēlāk arī pūšana.
Mājas būvniecībā, izmantojot plēves, bieži kļūdās pat pieredzējuši būvnieki, nemaz nerunājot par privātmājas saimnieku, kas, iespējams, māju siltina pirmo reizi mūžā. Kļūdas pārsvarā pieļauj tāpēc, ka veikalos tiek piedāvātas ļoti daudz un dažādas plēves, katrai ir sava funkcija – ieklāšanai no ārpuses, ieklāšanai no iekšpuses, jumtam u.c. No plēvju dažādības cilvēks apjūk un kļūdās to izvēlē, kas arī ir viena no tipiskākajām kļūdām.
Pārbaudīt, vai būvējot māju, plēves ir pareizi iestrādātas, var šādi. Pieejiet pie elektrības rozetes, ja ir jūtams, ka no tās pūš vējš, tas liecina, ka plēves ir nepareizi iestrādātas. Un tas savukārt nozīmē, ka arī viss pārējais darbs ir kaķim zem astes - siltumizolācija nepildīs savu funkciju, būs lieli siltuma zudumi, milzīgi apkures rēķini.
Runājot par plēvēm, ļoti svarīgi arī zināt, cik ilgi tās kalpos iestrādātas mājas konstrukcijā. Būtībā plēvēm vajadzētu kalpot tikpat ilgi, cik pašai mājai, ražotāji plēvēm dod pat 50 gadu garantiju. Taču īsti neviens nezina, vai tās tiešām kalpos arī pēc 20, 30, 50 gadiem?
Mēs esam pārsiltinājuši daudzas mājas, īpaši tās, kas tika būvētas pirmskrīzes gados. Daudzās plēves jau pēc trim 3- 5 gadiem bija sadalījušās.
Foto:David Wulff/Flickr
