abc.lv skaitļos

Lietotāji online43
Aktīvie uzņēmumi25010
Nozares raksti1164
Ekspertu atbildes3041
Viedoklis: Pievienojumi valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem pakāpeniski jālikvidē : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Viedoklis: Pievienojumi valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem pakāpeniski jālikvidē

Viedoklis: Pievienojumi valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem pakāpeniski jālikvidē

Lai risinātu piekļuves jautājumus teritorijām, tai skaitā mājām, ciematiem, servisa objektiem, gar valsts autoceļiem, pašvaldībām ir jāizstrādā transporta attīstības plāni. Tajos jāparedz paralēlo ielu un ceļu attīstību un būvniecību, savukārt pievienojumi valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem pakāpeniski jālikvidē.

"Pēdējos desmit gados lielākā saimnieciskā darbība Latvijā notiek Pierīgā, kur attiecīgi ir vislielākā satiksmes intensitāte un koncentrējas visvairāk cilvēku. Vienlaicīgi Pierīgā ir arī liels skaits neapbūvētu teritoriju, kas atrodas valsts ceļu tuvumā, īpaši galveno ceļu tuvumā. Šīs teritorijas tiek pakāpeniski attīstītas, bet netiek centralizēti risināti piekļuves jautājumi pie šīm teritorijām," skaidro VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) Stratēģijas daļas vadošais projektu vadītājs Guntis Grāveris. Tāpēc ir nepieciešami transporta attīstības plāni, kas risinātu piekļuvi pie īpašumiem, uzlabojot satiksmes drošību un arī veicinot investīciju piesaisti. Jo, neiekļaujot piekļuves jautājumus transporta attīstības plānos, agri vai vēlu uzņēmējs, teritorijas plānojuma izstrādātājs (pašvaldība) nonāk saskarē ar valsts autoceļiem un to pārvaldītāju – LVC. Jāpiebilst, ka daudzas nu jau apdzīvotas vietas Pierīgā balstās uz 30 un vēl vairāk gadu atpakaļ izbūvētu ceļu tīklu, kurš bez lieliem uzlabojumiem kalpo arī šobrīd. Satiksmes ministrija (SM) arī norāda, ka gadu gaitā, izvērtējot pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentus, diemžēl jāsecina, ka ne visas pašvaldības plānošanas dokumentus izstrādā kvalitatīvi, kā arī nepietiekami pievērš uzmanību pārdomātai transporta infrastruktūras attīstības plānošanai, kas rada problēmas īstenojot jau konkrētus attīstības projektus.

Normatīvie akti

Svarīgākie dokumenti, kuri ir pamats teritorijas attīstības plānošanai, tai skaitā pārdomātai un racionālai transporta infrastruktūras attīstībai, ir pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumenti – pašvaldības teritorijas plānojums, lokālplānojums un detālplānojums. Katrs šis plānojums tiek izstrādāts noteiktā detalizācijas pakāpē. Teritorijas plānojuma ietvaros ir jāizstrādā transporta attīstības plāns, kurā jānorāda visi plānotie ceļi, ielas, pievienojumi, tai skaitā perspektīvā plānotie. Transporta attīstības plāns ļauj izvēlēties optimālo ceļu tīklu, plānoto optimālo pievienojumu izvietojumu uz skaitu. Normatīvie akti jau astoņus gadus nosaka to, ka pašvaldībām ir jāizstrādā ne tikai teritoriju plānojumi, bet arī transporta attīstības plāni – tematiskie plānojumi, kas faktiski ir teritorijas plānojuma sastāvdaļa. Šie transporta attīstības plāni attēlo un apraksta esošo un plānoto ielu un ceļu tīklu, pievienojumus, gājēju un velosipēdistu infrastruktūru utt.

Transporta attīstības plānā tiek attēlots gan tas, ko plāno LVC, gan tas – ko pašvaldība turpmākajā teritorijas attīstības periodā. To, ka ir jāizstrādā transporta attīstības plānā paredz divi likumi un trīs Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pirmkārt, tas ir Teritorijas attīstības plānošanas likums, kas nosaka, ka pašvaldības ir atbildīga par plānojuma izstrādi, tai skaitā arī par tematisko plānojumu, kas attiecīgi var būt arī transporta attīstības plāns. Pašvaldības ir arī atbildīgas par šo plānu īstenošanu. “Latvijā ir veikta administratīvi teritoriālā reforma (ATR) un atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam pašvaldībām ir dots noteikts termiņš attiecībā uz jauno teritorijas plānojumiem. Faktiski ir noteikts, ka līdz 2025. gada beigām pašvaldībām būtu jātiek skaidrībā ne tikai ar to, kas atrodas viņu novados, bet arī kā šie novadi turpmāk attīstīsies, kā tiks risināta piekļuve teritorijām un kur atradīsies plānotie ceļi un pievienojumi,” norāda G. Grāveris. Proti, līdz 2025. gada beigām jābūt izstrādātiem jaunizveidoto novadu teritoriju plānojumiem, tai skaitā transporta attīstības plāniem. Arī SM skaidro, ka detalizētā transporta attīstības plānā norāda esošos un plānotos ceļus un ielas, norādot to kategorijas, kā arī shematisku izvietojumu pievienojumu vietām pie valsts autoceļu tīkla. Viens no galvenajiem nosacījumiem, veidojot jaunas vai paplašinot esošās apbūves teritorijas, ir – ielu un ceļu pieslēgumus galvenokārt jāparedz pie pašvaldību vai valsts vietējiem autoceļiem, savukārt apbūves teritorijās valsts autoceļu tuvumā paredz iekšējos paralēlos ceļus un ielas vietējai satiksmei.

Ministru kabineta noteikumos ir detalizēti noteikts, kam un kādā veidā ir jābūt atrisinātam transporta attīstība plānā. Tur ir noteikts, ka teritorijas ir jāpieslēdz, pirmkārt, ne pie valsts ceļiem, bet pie pašvaldību ceļiem un tikai tad pie valsts ceļiem. Tāpat apbūves teritorijās valsts ceļu tuvumā ir jāparedz iekšējās apbūves ceļi un ielas vietējai satiksmei. Noteikumos arī atrunāts, ka detalizētu transporta attīstības plānu kā tematisko plānojumu izstrādā pilsētām, ciemiem vai to daļām, vai, ja nepieciešams, visai pašvaldības teritorijai. Detalizētā transporta attīstības plānā jānorāda esošos un plānotos ceļus un ielas, shematisku izvietojumu pievienojumu vietām pie valsts autoceļu tīkla, sabiedriskā transporta shēmu, citus transporta infrastruktūras un loģistikas objektus, kā arī velotransporta un gājēju kustības organizācijas shēmu, tai skaitā gājēju ielas un velotransportam.

Satiksmes intensitāte

Teritorijas ceļu tuvumā, kas agrāk tika izmantotas lauksaimniecībai, šobrīd ar pašvaldību atbalstu un investoru iesaisti tiek transformētas par dzīvojamām, jaukta centra ražošanas teritorijām. Tomēr turpmākā teritoriju attīstība lielākoties neveidojas vienmērīgi ap apdzīvoto centru, bet gan periferiāli. “Lielākoties pašvaldības un investori skatās uz neapbūvētajām teritorijām pie autoceļiem ar lielāko satiksmes intensitāti. Tā rezultātā ne tikai uz ceļa, bet arī no jauna izveidotajos pievienojumos pieaug satiksmes intensitāte kopumā un arī esošajos pievienojumos. Vēlme veidot jaunus pieslēgumus valsts autoceļiem, katru reizi ir pretēju interešu saskares punkts, kurā sastopas LVC, SM, pašvaldības, investori utt. Investoru interese ir, lai pēc iespējas ātrāk, lētāk, vienkāršāk varētu nokļūt pie valsts autoceļa, kura intensitāte ir pēc iespējas lielāka un veidot atsevišķi pievienojumu katram zemes gabalam. LVC, rūpējoties par sabiedrības interesēm, iestājas par drošu satiksmi uz valsts ceļiem ar minimālu pievienojumu un līdz ar to arī konfliktpunktu skaitu," skaidro G. Grāveris. Satiksmei uz valsts autoceļiem ir jābūt ātrai, ērtai un drošai. To nevar panākt, ja netiek ierobežots pieslēgumu un satiksmes mezglu skaits. Sekas šiem procesiem bez transporta attīstības plāna izstrādes, kas pašvaldība risina tikai konkrētu lokālu jautājumu, ir satiksmei bīstama infrastruktūra, netiek risināti piekļuves jautājumi un plānota satiksme pašvaldības teritorijā ilgtermiņā, kā arī tiek ietekmēta valsts autoceļu lietošanas kvalitāte. G. Grāveris uzsver, ka risinājums būtu pašvaldību, komersantu un māju ceļi.

Drošība

Atbilstoši Eiropas komisijas (EK) datiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vidēji 40% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg) notiek ceļu mezglos vai pievienojums. Jo vairāk pievienojumu, jo bīstamāka satiksme un mazāks vidējais braukšanas ātrums. Piemēram, pievienojumu skaitam palielinoties līdz 20 pievienojumiem uz vienu kilometru vidējais braukšanas ātrums samazinās aptuveni par 9 km/h*.

Pievienojumu skaitam pieaugot, samazinās arī vidējais braukšanas ātrums. Viena no iespējām, lai ceļš nodrošinātu savas funkcijas, ir ātrgaitas ceļu izbūve. Tie ir divbrauktuvju ceļi, kur lēngaitas satiksme un mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki tiek nodalīti un šī kustība notiek caur paralēlajiem ceļiem. "Jo augstākas klases ceļš tiek veidots, jo mazāks ir CSNg risks.

Automaģistrāles un ātrgaitas ceļi ir pat līdz desmit reizēm drošāki nekā ceļi, kur piekļuves jautājumi gandrīz netiek risināti,” atzīmē G. Grāveris. Vēlamais pievienojumu skaits ātrgaitas automaģistrālei ir tikai viens mezgls uz 10 kilometriem, reģionālajiem ceļiem pievienojumi būtu pieļaujami ik pēc 3 kilometriem, zemākas nozīmes ceļi ir atļauts lielāks pievienojumu skaits. Realitātē Latvijā faktiskais pievienojumu skaits valsts autoceļiem ir ievērojami lielāks nekātam būtu jābūt. Valsts galvenajiem autoceļiem tie ir vidēji 4,2 pievienojumi un vienu kilometru ceļa, liecina LVS pievienojumu reģistra dati.

Risinājums

Pašvaldības ir tās, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par piekļuves jautājumu risināšanu valsts autoceļiem. Piekļuves jautājumi ir jārisina, izmantojot pašvaldību autoceļu tīklu, un tikai atsevišķos gadījumos ir iespējams veidot pievienojumus valsts ceļiem. Situācijas risinājums būtu pašvaldību izstrādātie transporta attīstības plāni. Šobrīd to ir izdarījušas kopumā piecas pašvaldības no 43: Rīga, Sigulda, Valmiera, kā arī Babītes un Ikšķiles novadi. Izstrādi ir uzsākuši Mārupes un Ķekavas novadi, kā arī Olaine. “Neskatoties uz to, ka jau astoņus gadus normatīvie akti nosaka to, ka šādam plānam ir jābūt, pašvaldības šo procesu ir atlikušas,” norāda G. Grāveris. SM uzsver, ka ceļu un pieslēgumu izveidošanai ir svarīgs hierarhiskais sakārtojum. Proti, lai katrs ceļš atbilstu un nodrošinātu sev uzdoto nozīmi. Galveni ceļi savienotu galvaspilsētu ar attīstības centriem un ārvalstīm, reģionālie ceļi savienotu novadu centrus, vietējie ceļi savienotu novadu centrus ar ciemiem un pagastu pārvaldēm, pašvaldību ceļi, mājsaimniecības ar novadu centru un ciemiem un pagastu pārvaldēm. Savukārt komersantu ceļi apkalpotu komersantu teritorijas, bet māju ceļi, lai savienotu privātīpašumus ar pašvaldību vai vietējiem ceļiem. Šo hierarhiju arī jācenšas realizēt ceļu plānošanā, skaidro SM.

LVC pieredze

“Visos valsts autoceļu pārbūves projektos tiek skatīta iespēja, kā samazināt pievienojumu skaitu un, ja ir iespējams, tie tiek slēgti vai novirzīti uz mazākas nozīmes ceļiem,” skaidro G. Grāveris. Piemēram, uz Tallinas šosejas (A1) Ādažos šobrīd tiek projektēts divlīmeņu mezgls, kurš varētu risināt piekļuvi gan teritorijai, kas ir Ādažu kreisajā pusē, gan arī virzienā uz Carnikavu. Savukārt, pārbūvējot pārvadu pār dzelzceļu Siguldā (49. km), pārvada abās pusēs tiek atstāta iespēja izbūvēt arī paralēlos ceļus. Tas ir būtiski, jo blakus ir pilnīgi neapbūvēta teritorija, par kuru interese no investoriem ir jau ilgāku laiku, bet līdz šim nebija iespējas atrisināt piekļuves jautājumus. Kā viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir Rīgā. Kad tika būvēts Eiropas nozīmes transporta ceļš E22, tika atstāts arī perspektīvais savienojums no reģionālā autoceļa Rīga–Ērgļi (P4) līdz Juglas ielai, kuru LVC, vienojoties ar pašvaldību, nodeva uzņēmēju ziņā. Šobrīd viņi šo ceļa posmu veiksmīgi projektē un paši plāno pārbūvēt. “Kopumā var secināt, ka labie piemēri ir tajās pašvaldībās, kur ir kvalitatīvi izstrādāti transporta attīstības plāni, kuri izstrādei ir bijuši piesaistīti ceļu projektētāji,” piebilst G. Grāveris.

Viedokļi

Māris Zaļaiskalns, LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors: "Pierīgā ir daudz melno punktu. Tas ir arī saistīts ar to, ka jauni pašvaldību ceļi netiek būvēti, bet infrastruktūra apkārt ceļiem tikai pieaug. Satiksmes intensitāte pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājusies par 60%, arī CSNg skaits Pierīgā palielinās. Tā ir viena no problēmām, kas tuvākā laikā būs jārisina. Uz valsts galvenajiem ceļiem nav jābūt nobrauktuvēm pie dzīvojamiem vai servisa objektiem. Valsts galvenā ceļa jēga ir savienot ceļu tīklā galvaspilsētu ar citām lielajām pilsētām, nevis izmantot kā piekļuvi mājām."

Viesturs Krūmiņliepa, RDPAD Mobilitātes pārvaldes Transporta infrastruktūras plānošanas nodaļas Galvenais projektu vadītājs transporta plānošanas jomā: "Rīgas Transporta attīstības tematiskais plānojums ir spēkā kopš 2017. gada. Tas ir izstrādāts ar mērķi kalpot par pamatu jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, tādējādi veicinot transporta un teritorijas plānošanas savstarpējo sasaisti. Rīgas gadījumā šāda pieeja nav jauna, jo jau 2006.-2018. gada Rīgas teritorijas plānojums ir balstīts uz 2005. gadā veiktām izpētēm Transporta infrastruktūras esošās situācijas raksturojums un Perspektīvā transporta shēma. Un arī šī brīža transporta attīstības tematiskais plānojums lielā mērā saglabā šajās izpētēs noteikto pieeju. Risinājumu ieviešana dabā vēl ir procesā – jaunais Rīgas teritorijas plānojums vēl nav piemērojams, taču tā rekomendācijas pamazām tiek iekļautas pilsētas aktuālajos būvprojektos, kā arī tehnisko noteikumu izdošanas procesā. Jāatzīmē, ka transporta attīstības tematiskā plānojuma ietvaros ir izstrādātas kravas transporta maršrutu attīstības shēmas, atbilstoši kurām šobrīd Rīgas domes Satiksmes departaments gatavo infrastruktūras projektus kravas autotransporta novirzīšanai no pilsētas kodola."

Sindija Brikmane, Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: "Siguldas novada pašvaldība 2017. gadā uzsāka darbu pie Siguldas identitāti veidojošā tematiskā plānojuma un tas apstiprināts 2019. gada vidū. Tematiskā plānojuma izstrādi veica SIA MARK arhitekti, piesaistot ekspertu komandu ar pieredzi un zināšanām pilsētplānošanā, ielu un ceļu plānošanā, arhitektūrā un ainavu plānošanā. Satiksmes infrastruktūras plānošanas laikā izvērtēta detalizēta satiksmes infrastruktūras organizācija – inžernierkomunikāciju attīstības plānu, nosakot izbūves secību, ņemot vērā esošo un perspektīvo dzīvojamo fondu, publiskās apbūves un rūpnieciskās ražošanas attīstību, sasaisti ar apkārtējām teritorijām lielākā un mazākā mērogā, galvenajām iedzīvotāju un tūristu plūsmām. Eksperti izvērtēja satiksmes infrastruktūru, izmantojot pašvaldības sagatavotu ceļu un ielu auditu, vēstures materiālus, perspektīvās attīstības dažādu līmeņu plānus. Plānojumā arī ietvertas vadlīnijas zemes gabalu pieslēgumiem pie dažādu kategoriju ielām, ceļiem (pieslēgumu platumi, attālumi, lai nodrošinātu vienādu ielas kopskatu atsevišķos pārskatāmos posmos) un daudzi citi elementi, dizains, u.c. Saskaņā ar šo tematisko plānojumu Siguldā izbūvētas jau divas ielas. Šobrīd notiek četru ielu pārbūve."

Zita Lazdāne, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja: "Pašreiz turpinās Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada attīstības programmas 2022.–2027. gadam un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2035. gadam izstrāde. Šajā plānošanas dokumentā sadaļās Mobilitāte, Ekonomika un Drošība tiek risināti jautājumi par transporta attīstību. Pašreiz izskatām iespēju izstrādāt atsevišķu transporta attīstības plānu, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu."

Raksta avots: "Autoceļu avīze"

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas tēma

Elektroinstrumenti kokapstrādes nozarei – kur iznomāt?

Elektroinstrumenti kokapstrādes nozarei – kur iznomāt?

Lai precīzi veiktu iecerēto darbu, nepietiek tikai ar iemaņām, saprašanu, kā un ko darīt, bet vajadzīgi arī precīzi un profesionāli instrumenti. Ir situācijas, ka instruments salūzis vai nav vēl iegādāts, līdz ar to instrumentu noma atrisina īstermiņa situācijas. Īsi apskatīsim populārākos gadījumus!

Aktuālie piedāvājumi

Kā uzlabot biznesa rezultātus par 160%?

Kā uzlabot biznesa rezultātus par 160%?

Ikvienam uzņēmumam – neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns, vai darbojas jau ilgāku laiku, – ir vēlme būt atpazīstamam, pieprasītam, un, protams, gūt stabilu peļņu, kas kalpotu par pamatu uzņēmuma tālākai attīstībai un biznesa ieceru īstenošanai.

Aktualitātes

Pielaiko telpu, māju, dārzu