Virtuvē ne tikai kafija: kafijas dzeršanas rituālistiskais aspekts

Nav jābūt statistikas ekspertam, lai uzminētu, ka melnā kafija ir viens no populārākajiem dzērieniem pasaulē. Galu galā mēs jau daudzus gadus to lietojam katru dienu. Tomēr dabiskajai cilvēciskajai zinātkārei vajadzētu likt mums sev uzdot jautājumu – kāpēc mēs to darām? Daudziem atbilde būs acīmredzama: kafija dod mums spēku un enerģiju, kā arī stimulē mūs smagos rītos – tomēr šādu pieeju mēs uzskatām par nedaudz reducējošu. Mūsdienās tirgū ir pieejams milzīgs klāsts dažādu līdzekļu, kas ļauj mums sasniegt to pašu rezultātu ātrāk, efektīvāk un lētāk. Tāpēc, iespējams, ka kafijas neticamās popularitātes noslēpuma atslēga slēpjas ne tajā. Aplūkosim šo melno dzērienu no nedaudz cita, mazāk acīmredzama, skatupunkta. Izmantojot socioloģisko prizmu, mēģināsim izskaidrot, kāpēc kafijas dzeršanas "rituālistiskais" aspekts ir tieši tas, kas pamato tās lielo popularitāti.

Kafijas socioloģija

Kafijas dzeršana, neapšaubāmi, ir viens no svarīgākajiem un izplatītākajiem sociālajiem rituāliem. Tā nav nejaušība, ka socioloģijas klasiķis Entonijs Gidenss (Anthony Giddens) savu mācību grāmatu par šo tēmu iesāk ne ar ko citu, kā vien ar kafijas dzeršanas socioloģisko analīzi. Viņš vērš uzmanību uz dažādiem interesantiem kafijas dzeršanas aspektiem. 

Socioloģiskās un antropoloģiskās analīzes pamatprincips ir "padarīt eksotisku ierasto". Aplūkojot kādu ikdienas dzīves aspektu, piemēram, kafijas dzeršanu, pastāvīgi jāuzdod sev jautājumi par to, kāpēc mēs to darām. Tieši šāda veida darbība ir viens no socioloģiskās iztēles pamatelementiem – tas ir instruments, kas ļauj dziļi konceptualizēt tos pasaules aspektus, kuri pirmajā acu uzmetienā šķiet "dabiski un pašsaprotami", lai gan tādi nemaz nav. Distancējoties no ikdienas dzīves, mēs iegūstam jaunas atziņas.

Taču atgriezīsimies pie kafijas. Gidenss norāda, ka kafijas dzeršanai piemīt tā saucamā simboliskā vērtība. Bieži vien mēs savu iemīļoto dzērienu patērējam ne tikai tā īpašību dēļ, bet visa tā dēļ, kas apvij pašu patēriņa faktu. Tikšanās reizē kafejnīcā nebūt ne vissvarīgākais ir dzēriens – galu galā svarīgākie ir kopā ar kafiju pavadītie mirkļi, tātad sociālais rituāls. To var redzēt, piemēram, populārāko kafijas ražotāju reklāmās – pavērojiet, cik bieži tās aicina uz kopības sajūtu un cilvēciskām saitēm, bet kafijas garša un kvalitāte paliek otrajā plānā. Pazīstamā pētniece Naomi Kleina (Naomi Klein) jau 21. gadsimta sākumā norādīja, ka mūsdienās par zīmola pamatu kļūst nevis pats ražošanas process, bet gan produktu asociācija ar konkrētām vērtībām un sajūtām. Kafija ir ne tikai produkts, bet bieži vien tas ir nosacījums, kas rada pamatu un kontekstu, kurš nepieciešams sociālajai mijiedarbībai un saiknei – kafija ir šī sociālā līme.

Antonijs Vailds (Antony Wild), grāmatas “Kafija: tumšā vēsture” autors, pat izvirza tēzi, ka tieši kafijas un kafejnīcu kultūras kā sociālo saišu veidošanas metodes popularizēšana bija svarīgs faktors, kas ļāva uzplaukt apgaismības laikmetam – periodam, kas bija revolucionārs un izšķirošs modernitātes jēdziena rašanās procesā.

Autors: Pexels.com

Makro mērogs

Kafija ir arī svarīga ekonomisko un sociālo attiecību sastāvdaļa visā pasaulē. Daudzi cilvēki, iespējams, ir dzirdējuši informāciju, ka kafija ir "otrs visvairāk tirgotais produkts pēc naftas". Šodien mēs jau zinām, ka šī informācija neatbilst patiesībai, taču pati šāda uzskata pastāvēšana labi ilustrē kafijas sociālo lomu makro mērogā. Tieši kafija nodrošina saikni starp pasaules ziemeļu un dienvidu iedzīvotājiem. Kafijas pupiņu ceļu no plantācijas līdz kafijas automātam mūsu mājās nevar interpretēt citādi kā mijiedarbības ķēdi. Tieši šīs ķēdes imperiālo sakņu kritika ļāva parādīties tādām kustībām kā godīgā tirdzniecība (Fair Trade) vai tiešā tirdzniecība, vai tiešais kontakts starp kafijas grauzdētājiem un lauksaimniekiem, kas ir populārs augstas klases kafejnīcu vidū. Tieši šī pieeja varētu būt viens no veidiem, kā izkļūt no koloniālās atkarības – jaunattīstības valstu lauksaimnieki pirmo reizi var pilnībā iegūt balsi un reālu sarunu pozīciju, tirgojot pašu audzēto produktu. Tāpēc ir vērts veicināt tiešās tirdzniecības ideju.

Autors: Pexels.com

Kafija kā daļa no nacionālās kultūras

Interesanti, ka kafijas dzeršanas rituāls var kļūt pat par daļu no nacionālās identitātes. Ja kāds par to šaubās, lai paskatās uz tējas nozīmi britu kultūrā – analoģija rodas pati no sevis. Tomēr, runājot par kafiju, par tās kultūras galvaspilsētu tiek uzskatīta Itālija. Šīs pussalas iedzīvotājiem kafijai ir ļoti liela nozīme, kas izpaužas milzīgā skaitā noteikumu un rituālu, kas saistīti ar šo ikonisko dzērienu (Itālijā, piemēram, ir īpaši institūti, kas nodarbojas ar to, lai noteiktu, ko var saukt par "īstu espresso". Kafija kalpo pat kā zināms "savējo" un "svešo" nošķiršanas instruments; lai apstiprinātu šo tēzi, pietiek pasūtīt kapučīno pēc pulksten 11.00 un vērot vietējo kafejnīcas apmeklētāju reakciju.

Daudzās citās valstīs arī ir nozīmīgi kafijas rituāli: piemēram, Dienvideiropā tā ir siesta jeb pēcpusdienas pārtraukums darbā vai slavenā skandināvu fika – Zviedrijā radusies tradīcija dzert kafiju un ēst uzkodas kopā ar draugiem. Šī tradīcija ir tik būtiska zviedru identitātei, ka dažos gadījumos tā pat ir institucionalizēta, uzņēmumiem iekļaujot fika kā būtisku darba dienas sastāvdaļu.

Šī raksta mērķis bija parādīt, kā plašāka, socioloģiska kafijas dzeršanas analīze var padziļināt mūsu izpratni par plašākām sociālām parādībām. Ievērojot principu distancēties no tā, kas varētu šķist "dabīgs un pašsaprotams", mums izdodas iegūt jaunu, pilnīgāku perspektīvu. Mums ir izdevies parādīt, ka kafijas dzeršana ir darbība, kas ir ārkārtīgi svarīga sabiedrības funkcionēšanai – kafijas dzeršana ir sociāls rituāls, sociālā līme, kas veido pamatu cilvēku savstarpējās saskarsmes un līdz ar to arī attiecību veidošanai. Tomēr kafijai ir nozīme ne tikai mikrolīmenī, bet arī makrolīmenī – tā ir būtiska globālo Ziemeļu un Dienvidu valstu ekonomisko un sociālo attiecību sastāvdaļa, kurai, neraugoties uz tās koloniālo pagātni, ir potenciāls kļūt par emancipācijas instrumentu. Visbeidzot, dažos gadījumos kafija var iegūt pat simbolisku vērtību, kļūstot par nacionālās identitātes simbolu. Tāpēc ir vērts atcerēties: kafija ir daudz kas vairāk nekā tikai atspirdzinošs dzēriens.

Avoti:
http://artpapier.com/index.php?page=artykul&wydanie=141&artykul=3039&kat=1
Cairns, K., & Baumann, S. (2017). Introducing Sociology Using the Stuff of Everyday Life. Routledge.
Wild, A. (2005). Coffee: A Dark History. W. W. Norton & Company.
Giddens, A., & Sutton, P. W. (2021). Sociology. Polity.
http://cafeantonioelbi.blogspot.com/2012/06/sociology-of-coffee.html