VNĪ: Atkārtoti izsludināts iepirkums izstāžu zāles "Arsenāls" iekštelpu atjaunošanai
Izvērtējot februārī saņemtos piedāvājumus iepirkumā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunošanas darbu veikšanai konstatēts, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi neatbilst pasūtītāja izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām, tādēļ pieņemts lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru un, precizējot tehnisko specifikāciju, atkārtoti izsludināt iepirkumu, lai nodrošinātu atbilstošu un kvalitatīvu darbu veikšanu, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
"Iepirkuma procesā par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunošanas darbiem tika saņemti divi piedāvājumi, tomēr pēc to izvērtēšanas secināts, ka tie neatbilst mūsu izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām. Ņemot vērā tirgus situāciju un mūsu finanšu iespējas atkārtotā atklāta konkursa nolikumā veicām izmaiņas tehniskajā specifikācijā. Jaunajā iepirkumā precizētas kvalifikācijas prasības un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriji, kā arī samazināts darbu izpildes termiņš,” skaidro VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Interesenti aicināti pieteikties konkursam “Būvprojekta izmaiņu izstrāde un būvprojekta izstrāde 3D BIM vidē, autoruzraudzība, BIM aktualizācija būvdarbu laikā un būvdarbi Torņa ielā 1, Rīgā” ID Nr. VNĪ 2024/7/2-8/AK-44 šeit: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/123916..
Būvdarbi ietvers dažādu ēkas lietošanas veidam nepieciešamo telpu pārbūvi un izbūvi, ieskaitot nesošās konstrukcijas, ārējo un iekšējo inženiertīklu izbūvi. Izstāžu zāles “Arsenāls” projekta rezultātā tiks saglabātas vēsturiskās vērtības un arhitektūras autentiskums, tajā skaitā tiks atjaunotas ēkā esošās unikālās koka kāpnes, vienlaikus uzlabojot arī ēkas energoefektivitāti, telpu funkcionalitāti un elastīgumu, kā rezultātā atjaunotās iekštelpas būs piemērojamas dažādām izstādēm un pasākumiem. Pārbūvējot telpas tiks nodrošināta izstāžu zāles atbilstība būvnormatīviem un mūsdienu prasībām gan attiecībā uz mākslas darbu glabāšanu un izstādīšanu, gan nodrošinot darbiniekiem un apmeklētājiem mūsdienu prasībām atbilstošus apstākļus un komforta līmeni. Projektā paredzēts veikt arī ventilācijas sistēmas izbūvi ar rekuperācijas blokiem enerģijas atgūšanai, kā arī gaisa klimata kontroles sistēmas izbūvi. Darbu veikšanas gaitā tiks pārbūvēta Torņa iela posmā no Jēkaba ielas līdz Arsenāla ielai, uzlabojot ceļu un ietvju kvalitāti un veicinot vides pieejamību.
Iepirkums ietver arī būvprojekta izmaiņu izstrādi un būvprojekta izstrādi 3D BIM vidē, autoruzraudzību, BIM (Building Information Modeling) aktualizāciju būvdarbu laikā, lai projekts tiktu īstenots atbilstoši Pasūtītāja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un normatīvo aktu prasībām.
Izstāžu zāle “Arsenāls” ir klasicisma arhitektūras paraugs un atjaunošanas projekts ir daļa no Kultūras ministrijas virzītā normatīvā regulējuma unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā. Šī projekta ietvaros plānots attīstīt trīs objektus Rīgas vēsturiskajā centrā – Lielo ģildi, izstāžu zāli “Arsenāls” un Vecrīgas publisko ārtelpu.
Izstāžu zāles “Arsenāls” pārbūves un restaurācijas projekts 85% apmērā tiks finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus"
Par izstāžu zāli “Arsenāls”
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls” izvietota nozīmīgā arhitektūras piemineklī – 19. gadsimta sākumā krievu vēlīnā klasicisma stilā celtā muitas noliktavas ēkā jeb arsenālā, kas pielāgots muzeja funkcijām. Celtnes sākotnējā projekta autors ir arhitekts Johans Eduards de Vite. Nedaudz vēlāk projekts tika papildināts ar Jūliusa Ādolfa Špacīra ierosinājumiem, bet 1828. gadā Sanktpēterburgas arhitekti Aleksandrs Nellingers un muitas resora arhitekts Ivans Lukīni izstrādāja galīgo variantu, un 1832. gada novembrī notika ēkas oficiālā nodošana. Arsenāla ēka visos laikos tikusi izmantota kā noliktava. 1920.–1930. gados tā kalpoja par karaspēka mantu glabātavu. Pēc Otrā pasaules kara Padomju armijas resors to izmantoja mantu, preču noliktavām un karaskolas vajadzībām. 1980. gadu vidū ēku pārņēma Kultūras ministrija, nododot to mākslas muzeja izveidošanai. 1989. gada 1. janvārī pēc 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcijas pārvietošanas no Krišjāņa Valdemāra ielas nama šeit darbu sāka mākslas muzejs “Arsenāls”.
