VNĪ divos gados sakārtos virkni vidi degradējošu īpašumu

Rīga, 14.maijs, LETA. Ministru kabinets atļāvis Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības valsts ēku bīstamības un avārijas situāciju novēršanas pasākumu nodrošināšanai un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) plāno divu gadu laikā sakārtot virkni vidi degradējošu īpašumu, aģentūru LETA informēja VNĪ.

Otrdien Ministru kabinetā pieņemts lēmums atļaut Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldībā esošo ēku sakārtošanai - bīstamības, avārijas situāciju un vides degradācijas novēršanai tuvākajiem diviem gadiem, 2019.gadā ieguldot 5,54 miljonus, 2020.gadā - 6,66 miljonus eiro, atklāja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas un VNĪ izstrādāto plānu, plānots sakārtot septiņus sabiedriski nozīmīgus īpašumus, kuros konstatēts atsevišķu elementu vai konstrukciju, piemēram, fasāžu, logu, durvju vai jumta bīstams tehniskais stāvoklis, kā arī nojaukt vidi degradētas būves 12 adresēs. Programmā iekļautos neatliekamos darbus paredzēts veikt līdz 2020.gada beigām.

"Nedrīkstam pieļaut, ka ēkas, kurās darbojas valsts pārvaldes institūcijas un kuras apmeklē sabiedrības pārstāvji, ir tehniski sliktā un pat bīstamā stāvoklī, tādēļ VNĪ kopā ar Finanšu ministriju mērķtiecīgi strādā, lai veiksmīgi novērstu avārijas situācijas VNĪ pārvaldītajās ēkās, mazinot degradēto īpašumu apjomu Latvijā. Šodien sperts nozīmīgs solis, lai sakārtotu virkni kultūrvēsturiski un sociālekonomiski vērtīgu ēku, kā arī nojauktu vairākas degradētās būves Rīgā un reģionos. Uzskatām, ka valstij ir būtiski pārējai sabiedrībai demonstrēt atbildīgu pieeju kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, rādot priekšzīmi un stimulējot privāto sektoru rīkoties līdzvērtīgi," norādīja Vārna.

Plāna ietvaros atdzimšanu piedzīvos izstāžu zāle "Arsenāls" Rīgā Torņa ielā 1. Namam līdz 2020.gada pavasarim tiks atjaunota fasāde, nomainīts jumts un sakārtota tam pieguļošā teritorija.

Fasādes atjaunošanas darbi tiks veikti arī Ekonomikas ministrijas ēkai Rīgā, Brīvības ielā 55, un Tiesībsarga birojam Baznīcas ielā 25, kā arī Finanšu ministrijas un to padotības iestāžu apdzīvotajam namam Vecrīgā, Smilšu ielā 1 (jumta, logu atjaunošana, kāpņu remonts, pagalma pārseguma atjaunošana). Pozitīvas pārmaiņas piedzīvos arī Farmācijas muzejs Riharda Vāgnera ielā 13, Memoriālo muzeju apvienības un Izložu un azartspēļu inspekcijas telpas Stabu ielā 18, kā arī filharmonijas ēka Zirgu ielā 8.

"Degradētās vides sakopšanas process nav ne ātrs, ne viegls, jo VNĪ pārvaldīšanā bieži vien ir vai nonāk īpašumi saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem, tiesas spriedumiem, notariālajiem aktiem u.c. nonāk lielas ēkas sliktā tehniskā stāvoklī dažādās Latvijas pilsētās - arodskolu ēkas, kopmītnes, vecas palīgēkas attālās, mazapdzīvotās vietās. Iepriekš izmantotajām ēkām ir jāatrod jauns pielietojums, savukārt pussagruvušās būves ir jānojauc. Reizēm līdzīgs liktenis piemeklē arī nepabeigtās dzīvojamās mājas reģionos, ja to demontāža ir būtisks priekšnosacījums degradētās teritorijas sakārtošanai un drošības nodrošināšanai. VNĪ tuvāko divu gadu plānā ir nojaukt virkni šādu būvju Rīgā un reģionos, radot iespēju šīm teritorijām atdzimt citām vajadzībām," sacīja Vārna.

VNĪ plāna 2019. un 2020.gadam ietvaros plānots veikt ēku demontāžu divu nākotnes radošo kvartālu attīstībai - nojaukt noliktavas un labiekārtot degradētās teritorijas Rīgā, Aristīda Briāna ielā 13 mūsdienīgas prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei (Latvijas Mākslas akadēmijas un Lietišķās mākslas un dizaina vidusskolas vajadzībām), kā arī nojaukt sešas būves Rīgā Šķirotavas apkaimē Lubānas ielā 80, kur plānots veidot Latvijas Nacionālās Operas un baleta dekorāciju un mēģinājumu zāļu kompleksu.

Tāpat plāna ietvaros līdz 2020.gada beigām plānots demontēt vidi degradējošas būves Rīgā, Zaķusalas krastmalā 35, ražošanas ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 139 Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolas teritorijā, garāžu Rīgā, Valdeķu ielā 15, kā arī virkni īpašumu reģionos - "Lūki" vasaras māju un šķūni Rumbas pagastā, Kuldīgas novadā, daudzdzīvokļu māju Dārzu ielā 11, Riebiņos, būvi Jaunķemeru ceļā 2, Jūrmalā, bijušās "Īles sanatorijas" kompleksa siltumnīcu Auces novadā, kā arī īpašumus Daugavpils cietokšņa teritorijā - Henkeļa ielā 3, Aleksandra ielā 5A un Aleksandra ielā 11.

Lai taupītu valsts līdzekļus, VNĪ primāri ir ieinteresēts veikt šo objektu atsavināšanu, piemēram, īpašumi Daugavpils cietokšņa teritorijā paralēli tika virzīti atsavināšanai (pārdošanai). Gadījumā, ja īpašumus izdosies pārdot, iegūtie līdzekļi tiks novirzīti citu īpašumu sakārtošanai.

Saskaņā ar Ministru Kabinetā pieņemot lēmumu, VNĪ ir tiesības veikt finansējuma pārdali starp objektiem, kā arī tiesības finansējumu novirzīt citu valsts īpašumā esošu ēku bīstamības, avārijas situāciju un vides degradācijas novēršanai.

Uzņēmuma pārvaldītais portfelis ir dinamisks - tas gan samazinās, noslēdzoties atsavināšanas procesiem, gan palielinās, valstij Finanšu ministrijas personā pārņemot nekustamos īpašumus valdījumā saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem, tiesas spriedumiem, notariālajiem aktiem u.c. un tos nododot VNĪ pārvaldīšanā. Tiklīdz VNĪ pārņem kādu īpašumu, tā tiek izskatītas tā attīstības perspektīvas - vērtējot nekustamā īpašuma sastāvu, atrašanās vietu, reģiona tirgus situāciju, tehnisko stāvokli, potenciālo izmantošanas veidu valsts vajadzībām, apgrūtinājumus, pašreizējo un potenciālo lietošanas mērķi, finanšu informāciju un citus rādītājus. Perspektīvie īpašumi tiek attīstīti, lai tos nodotu kādas valsts iestādes vai vairāku iestāžu lietošanā, savukārt tie īpašumi, kuri netiek atzīti kā perspektīvi, tiek virzīti atsavināšanai valstij visizdevīgākajā veidā - pārdoti vai retāk, kad tie tiek atzīti par potenciāli bīstamiem, nojaukti, tā sakārtojot Latvijas vidi.

Galīgo lēmumu par nekustamā īpašuma turpmāko likteni (atsavināšanu, pārņemšanu) pieņem Ministru kabinets. Pēdējo piecu gadu laikā VNĪ pārvaldīšanā ir pārņēmusi 143 ēkas sliktā tehniskā stāvoklī, no kurām puse ir pārdotas izsolē vai nodotas valdījumā citām personām.

Starp VNĪ piederošiem un pārvaldīšanā esošajiem īpašumiem visā Latvijas teritorijā šobrīd ir identificēti aptuveni 470 objekti ar degradējošu būvju pazīmēm, 178 no tiem piešķirts ir A vai B kategorijas grausta statuss, proti, faktiski visas šīs ēkas ir nojaucamas. Tādēļ avārijas stāvoklī esošu būvju un graustu sakārtošana ir viena no būtiskām VNĪ pārvaldības portfeļa stratēģijas sastāvdaļām. VNĪ katru gadu samazina vidi degradējošo objektu skaitu par vairākiem desmitiem, tie tiek sakārtoti, pārdoti vai nojaukti ar mērķi katru gadu likvidēt vai sakopt vismaz 20 graustus. Pērn VNĪ esošo vidi degradējošo īpašumu skaits samazināts par 43 objektiem, gadu iepriekš - par 74 objektiem.

VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.