VNĪ: Ekonomikas ministrijas pāreja uz vienotām telpām ilgtermiņā būtu valstij izdevīga
Rīga, 6.aug., LETA. Ekonomikas ministrijas (EM) un tās pakļautības iestāžu pāreja uz vienotām telpām ilgtermiņā būtu valstij izdevīga un ļautu samazināt kopējās izmaksas par 510 000 eiro gadā, aģentūru LETA informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
VNĪ sadarbībā ar EM un Finanšu ministriju izstrādājusi pamatojumu šodien Ministru kabineta komitejā virzītajam konceptuālajam ziņojumam, kurā tālākai izskatīšanai valdībā iesniegti vairāki scenāriji līdzšinējās ēkas Brīvības ielā 55 sakārtošanai, kā arī aprēķini iespējamajai EM pakļautībā esošo iestāžu centralizētai pārejai uz VNĪ īpašumā esošo ēku Rīgā, Elizabetes ielā 2.
Pēc VNĪ veiktajiem aprēķiniem Ekonomikas ministrijas pāreja uz vienotām telpām ilgtermiņā būtu valstij ekonomiski izdevīga - to īstenojot, EM un tās padotībā esošās iestādes - Konkurences padome, Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs, Centrālā statistikas pārvalde, Būvniecības valsts kontroles birojs un Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kas patlaban atrodas vairākās ēkās un adresēs, no 2023.gada varētu stādāt zem viena jumta - Elizabetes ielā 2.
VNĪ 2017.gada nogalē veiktajā izpētē secināts, ka, ja EM un tās padotībā esošās iestādes pārietu uz centralizētu "activity based workplace" jeb tā sauktās "uz aktivitātēm bāzētas darba vides" biroju, ko arī paredz pāreja uz Elizabetes ielu 2, patlaban aizņemto 20 300 kvadrātmetru platības vietā, apvienotajā ēkā būtu nepieciešamas aptuveni 11 700 kvadrātmetri telpas.
Uz aktivitātēm bāzēta darba vide tiktu pielāgota atbilstoši EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību pamatdarbībai un funkcijām. Šāda pāreja ļautu samazināt nepieciešamās kopējās ēkas platību aptuveni par 40%, ietaupīt finanšu un administratīvos resursus un mazināt valsts iestāžu sadrumstalotību. Ietaupījumu veidotu arī vienots atbalsta funkciju nodrošinājums, piemēram, centralizēta personālvadība, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība, autoparka uzturēšana, pasta un sakaru pakalpojumi, dokumentu pārvaldība, darba drošība, kā arī apsaimniekošana - apsardze, telpu un teritorijas uzkopšana u.c.
"Nākotnes darba vide ir platība, kas ir viegli pārveidojama, un ļauj strādāt efektīvāk. Jo īpaši svarīgi, lai biroju telpas valsts iestāžu funkciju pārmaiņu rezultātā bez lielām papildus izmaksām ir iespējams pielāgot jaunajai funkcijai – lai tās būtu energoefektīvākas, samazinātos izmaksas par komunālajiem maksājumiem. Ilgtermiņā tas rada pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo tiek optimizēts izmantojamo platību apmērs, atbrīvoti īpašumi, no kuriem iespējams gūt papildus ienākumus iznomājot vai atsavinot", atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Pēc VNĪ veiktajiem provizoriskajiem aprēķiniem, ja EM un tās padotības iestādes izvietotu kopīgās telpās Elizabetes ielā 2, ir iespējams samazināt kopējās izmaksas par aptuveni par 510 000 eiro gadā. Papildus līdzekļi, pēc ēkas Elizabetes ielā 2 attīstības projekta īstenošanas, valstij varētu tikt rasti arī no patlaban EM lietoto ēku Lāčplēša ielā 1, Lāčplēša ielā 3, Krišjāņa Valdemāra ielā 32, Krišjāņa Valdemāra ielā 31 piedāvāšanas citām valsts iestādēm vai komercnomniekiem.
EM valdībā iesniegtajā konceptuālajā ziņojumā VNĪ sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājis vairākus scenārijus arī esošajai EM ēkas Brīvības 55 situācijai. Viens no tiem paredz esošās ēkas Rīgā, Brīvības 55 stāvokļa uzlabošanu - būvprojekta izstrādi ēkas fasādes atjaunošanai, iekļaujot balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbus un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbus. Kopējā fiskālā ietekme risinājuma īstenošanai uz valsts budžeta ietvaru 2019.-2021.gadam ir 1,8 miljoni eiro.
Otrs scenārijs paredz EM piešķirt papildu līdzekļus valsts budžeta 2019.gadam un 2019.-2021.gadam sagatavošanas procesā. EM pārejot uz nomas attiecībām ar VNĪ tādējādi nododot ēkas apsaimniekošanu VNĪ un nodrošinot vienotu pieeju valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Kopējā fiskālā ietekme risinājuma īstenošanai 2019.- 2023.gadam ir 1,9 miljoni eiro.
Biroji efektīvākai valsts pārvaldes darbībai ir viens no VNĪ darbības svarīgākajiem virzieniem. VNĪ šobrīd jau īsteno vairākus valsts iestāžu centralizācijas projektus. Pašlaik jau uzsākta prokuratūras iestāžu darbinieku izvietošana darbam piemērotās telpās. Tās ietvaros tiek veikti aktīvi būvniecības darbi administratīvajā ēkā Kalnciema ielā 14 (plānots pabeigt līdz šā gada beigām), kā arī drīzumā tiks uzsākti būvdarbi ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, atjaunošanai (plānots pabeigt līdz 2020.gada beigām), kur atradīsies centralizēta prokuratūras ēka, uz kuru pārcelsies darbinieki no 10 prokuratūras iestādēm.
Ventspilī pašlaik tiek turpināti sagatavošanas darbi nekustamā īpašuma Ventspilī, Kuldīgas ielā 2, jeb tā sauktā Gūtšmitu nama pielāgošanai valsts vienotā klientu apkalpošanas centra izveidei un valsts institūciju - Finanšu, Labklājības un Tieslietu ministrijas, Ventspils domes vajadzībām.
Kopumā VNĪ uzsāktās programmas "100 adreses Latvijas valsts simtgadei" ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā.
Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki.
