VNĪ: Jaunā Rīgas teātra nodošana pasūtītājam var kavēties vēl par pieciem mēnešiem
Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas veicējs – pilnsabiedrība SBSC (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) – informējusi pasūtītāju par to, ka, tā kā SBSC trūkst darbinieku darba tempu kāpināšanai, tad objekts lietotājam var tikt nodots tikai 2023. gada augustā, nevis martā, par ko vienošanās tika panākta iepriekš. Lai kāpinātu būvniecības tempu, VNĪ apsver iespēju palīdzēt SBSC piesaistīt apakšuzņēmējus un garantēt savlaicīgu rēķinu apmaksu par projektā paveiktajiem darbiem, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Līdz šim VNĪ ir darījusi visu iespējamo, lai rekonstrukcijas darbi JRT ēku kompleksā notiktu bez kavēšanās. Proti, ir bijis regulārs darbs ar SBSC – būvuzņēmums ir vairākkārtīgi brīdināts, piedāvāti risinājumi, tostarp jau būtiski pagarināts līguma termiņš par objektīvi nepieciešamo laiku – astoņiem mēnešiem – COVID-19 un Krievijas izraisītā kara Ukrainā seku dēļ. Tāpat VNĪ ar valdības atbalstu ir radusi risinājumu izmaksu kāpuma segšanai 2,18 miljonu eiro apmērā. Lai būvuzņēmuma darbu nepārtrauktībai būtu pieejams nepieciešamais finansējums mainīgajos tirgus apstākļos, ir palielinātas avansa izmaksas – jūlijā ir pārskaitīts viens miljons eiro. Taču būvuzņēmuma solītā progresa būvdarbu tempa kāpināšanā nav – objektā šobrīd strādā aptuveni 100 cilvēku, taču darbu izpildei noteiktajā termiņā ir nepieciešami gandrīz 300. Tādēļ VNĪ šobrīd pati uzrunā apakšuzņēmējus iespējamai līdzdalībai projektā, piedāvājot garantētu apmaksu, lai nodrošinātu darbu nepārtrauktību.
“Vienlaikus strādājot vairākos apjomīgos valstiska līmeņa projektos, mēs redzam, ka šī nav sistēmiska problēma. No 24 būvniecības stadijā esošiem projektiem kuros strādājam ar 18 būvniekiem, problēmas ir vienam konkrētam būvniekam, precīzāk – vienam no pilnsabiedrību veidojošajiem uzņēmumiem – “Skonto būve”, kas nespēj mobilizēt darbiniekus un acīmredzami cīnās ar apgrozāmo līdzekļu problēmām. Ar šo būvnieku kā valsts pasūtītājs esam situācijā, kad mums ir jāuzņemas darbaspēka piesaiste, kas ir jādara pašam būvniekam. Uzņēmuma nespēja piesaistīt darbaspēku un pabeigt darbus noteiktajā termiņā jau iepriekš iezīmējās Valmieras Drāmas teātra ēkas rekonstrukcijas darbos, kur jau bijām spiesti pārtraukt līgumu,” skaidro Gavrilova.
VNĪ valdes locekle uzsver, ka pārtraucot līgumu par darbiem VDT rekonstrukcijā, pilnsabiedrības pārstāvji solījuši mobilizēties darbiem Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksā, diemžēl tā nav noticis. Līdz 2022. gada oktobrim JRT ēku kompleksā joprojām ir paveiktas tikai aptuveni divas trešdaļas no ieplānotajiem darbiem, kaut arī saskaņā ar līguma būvdarbu grafiku būtu jābūt pabeigtam gandrīz visam būvdarbu apjomam. Šobrīd JRT ēku kompleksā ir veikta visu būvkonstrukciju izbūve, notiek iekšdarbi, fasādes izbūves darbi, inženierkomunikāciju sistēmu un kravas liftu izbūve. Ir izbūvēta lielākā daļa no stiklotās fasādes, taču kavējas citu fasāžu apdares darbi un vecās zāles apdares darbi, kuri bija jāpabeidz vēl siltajā sezonā.
Būvdarbu nodošanas starptermiņš, kas būvniekam ir jāievēro, ir 2022. gada decembris. Tad ir jābūt pabeigtām visām ārējām konstrukcijām. 2023. gada martā JRT ēku kompleksam ir jābūt nodotam ekspluatācijā, lai teātra kolektīvs varētu savlaicīgi uzsākt gatavošanos nākamai sezonai. Jāņem vērā, ka pēc būvdarbu pabeigšanas sekos JRT paša iegādātā aprīkojuma uzstādīšana, bet pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā – nepilnību novēršanas process.
“JRT kolektīvam renovētajās telpās Lāčplēša ielā 25 ir jāatgriežas pēc iespējas ātrāk. Ar darbu izpildes kvalitāti mēs nevaram riskēt un uzskatām, ka, mobilizējot resursus un labi organizējot darbus, termiņos vēl var paspēt iekļauties,” situāciju ieskicē Gavrilova.
Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību par 32,3 miljoniem eiro (bez PVN). Sadarbība ar būvnieku notiek pēc principa “Projektē un būvē”, kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un kas ļauj ātrāk risināt ikdienas būvniecības gaitā radušos tehniskos jautājumus.
